Tieši tik lakoniski varētu rezumēt vienu no pirmajām uzsācējuzņēmumu (startup) foruma Slush 2014 sarunām, kurās savos attīstības redzējumos dalījās Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass (Taavi Rõivas [@TaaviRoivas]), Somijas premjerminstrs Aleksanders Stubs (Alexander Stubb [@alexstubb]) un Japānas uzņēmējs Hiroši Mikitani (Hiroshi Mikitani [hmikitani_e]).
Reivass izteica gandarījumu, ka kopš pirmā ievērojamā startup darījuma Igaunijā, Skype pārdošanas, investīcijas atgriezās tautsaimniecībā un palīdzēja veidot desmitiem jaunu, perspektīvu uzņēmumu, kuru potenciāls un vērtība starptautiskā tirgū it pieaugošs un ļauj cerēt uz nākamo “skype darījumu”, kas savukārt nozīmēs nākamo lokālo investīciju vilni. Tieši ambiciozais Igaunijas e-Pilsonības (e-residency) projekts tiek uzskatīts par vienu no nākotnes valsts ekonomiskā potenciāla trumpjiem. “Igaunija un Somija ir pirmās valstis pasaulē, kas nodrošina e-paklapojumu integrāciju valstiskā līmenī un to savstarpējo savietojamību, veidojot vienotu digitālo ekonomisko telpu,” sacīja Reivass.
Somijas premjerministrs atzina, ka neskatoties uz zināmu pretestību un konservatīviem uzskatiem, arvien vairāk centīsies ieviest dažāda līmeņa valsts e-pakalpojumus, tā taupot pilsoņu laiku un Valsts resursus. Viņš piebilda, ka vēlētos iet tālāk pa e-paraksta un biznesa risinājumiem, bet pārvarēt arī e-vēlēšanu izaicinājumus. “Tuvākajā laikā vairāk un vairāk valsts nodrošinātu risinājumu Somijā, būs tieši e-formā,” sacīja Stubs.
Japānas uzņēmējs norādīja, ka viens no viņa interneta pakalpojumu impērijas izaugsmes un veiksmīguma elementiem bija uzņēmuma iekšēja angliskošana.
“Mūsu uzdevums bija iekarot globālo tirgu un ar lēmumu pilnībā uzņēmuma iekšienē pāriet uz mums svešu valodu kā darba valodu es sadusmoju daudzus Japānā. Mni sauca par traku un arī darbinieki bija samulsuši iesākumā, jo svešvaloda ikdienā lika lauzt sevi, taču šobrīd, ļaujot uzņēmuma darbiniekiem atvērt sevi zināšanām, un sekot pasaules procesiem ir daudz vieglāk. Mēs varam brīvi komunicēt visos globālajos tirgos vislabākajā līmenī un atverot sevi valodai, kurā runā ievērojama daļa IT&T mēs esam ieguvēji. Mēs saglabājam un cienām savas zemes kultūru un saknes, taču no uzņēmuma viedokļa – esam globāli,” stāstīja Mikitani.
Šo uzskatu papildināja Stubs: “Internacionalizācija un šāda valodas barjeru mazināšana ir viens no ceļiem, ka nodrošināt Valsts ekonomisko izaugsmi, tā saglabājot Valsti kā veselumu un spēju sargāt tradicionālās kultūras vērtības.”
Paneļdiskusijas noslēgumā, atbildot uz jautājumu, kādu no politikām vai procesiem, kas ieviesti pārvaldībā globālā līmenī labprāt pārņemtu savā valstī vai kompānijā, Somijas premjerministrs norādīja, ka vēlētos igauņu e-pārvaldību un e-mācību procesu izglītībā, Igaunijas premjerministrs savā valstī vēlas vairāk inovāciju kultūras no citām pasaules daļām, savukārt japānas uzņēmējs kā vispārliecinošāko tehnoloģiju konkurences elementu sauca tāda līmeņa wifi / 4G kā Skandināvijas valstīs – teholoģijas, kuras būtu vajadzīgas uzņēmumiem Japānā.
