Pagājušajā nedēļā Rīgā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Gaismas pilī) norisinājās Lattelecom 9. starptautiskā konference „Bizness un radošums” un tajā ar iedvesmojošām runām uzstājās tādi lieli vīri kā Kens Sīgals (Ken Segall), kurš 12 gadus bijis Apple radošais direktors, sociālās navigācijas aplikācijas Waze līdzdibinātājs Uri Levins (Uri Levine), sociālās uzņēmējdarbības praktiķis Robijs Vitrano (Robbie Vitrano), arhitekts un pilsētu futūrists Ēriks Hovelers (Eric Höweler), kā arī TechHub Riga dibinātājs Andris K. Bērziņš.

Konferences ietvaros man radās iespēja nointervēt Uri Levinu un šo izdevību arī godam izmantoju. Sarunā vēlējos izvilkt Uri gūtās atziņas veidojot Waze un pārdodot to Google par milzu naudu. Ceru, ka intervijā izrunātais būs noderīgs arī mūsu pašu stārtapu veidotājiem.

Labdien, Uri! Iesākumā sarunas raisīšanai pavisam vienkāršs jautājums. Kādu viedtālruni Jūs lietojat ikdienā?

Es ikdienā izmantoju iPhone 5, bet plānoju atjaunoties uz iPhone 6. Tomēr man ļoti nepatīk gaidīt rindās un es nogaidīšu līdz jaunais telefons būs vienkāršāk pieejams.

Ko Jūs darījāt iepriekš un kā nonācāt stārtapu vidē? Vai Waze bija Jūsu pirmais stārtaps?

Stārtapu vidē es darbojos no 2000. gada, kad kā pirmais darbinieks nonācu uzņēmumā, kas veidoja mobilā e-pasta servisu. Šobrīd tas varētu šķist pašsaprotami, jo esam pieraduši ar e-pastiem darboties mūsu viedtālruņos, tomēr toreiz tas bija kas pavisam jauns. Tas bija laiks, kad telefonos aktuāla bija WAP (Wireless Application Protocol) tehnoloģija.

Pēc tam es daudziem Izraēlas stārtapiem kā konsultants palīdzēju saprast kādas problēmas viņi risina, kā apzināt mērķauditoriju un kā precīzāk definēt savu produktu. Līdz Waze radīšanai es vairākos stārtapos piedalījos kā padomdevējs un investors, tomēr nevienā no tiem es nebiju vadošā amatā. Šobrīd esmu iesaistījies sešos dažādos stārtapos un pa šiem gadiem esmu investējis vēl dažos citos stārtapos. Daži no tiem ir bijuši veiksmīgāki, bet vairums – ne pārāk.

Cik noprotu, Jūs pamatā darbojaties Izraēlā. Kā Jūs varat raksturot stārtapu vidi šajā valstī? Vai ir jūtams valsts atbalsts?

Izraēla ir ļoti pateicīga vieta stārtapu veidošanai un attīstīšanai. Šobrīd tur ir labi attīstīta infrastruktūra, daudz zinošu padomdevēju un arī liels pieejamo investīciju apjoms. Tomēr liela nozīme ir arī kultūras aspektiem. Izraēla ir maza valsts ar neformālu biznesa vidi. Tā motivē darboties ātri un adaptēties citu valstu biznesa kultūrām. Tas ļauj ātri izcīnīties līdz globālai darbībai. Mēs neesam raduši par pašsaprotamām uzskatīt daudzas lietas, bet ejam uz priekšu, uzdodam jautājumus un cīnāmies paši.

Liela nozīme ir arī tam, ka šajā biznesa vidē cilvēki netiek nosodīti par kļūdām un neveiksmēm. Ja tu izveido stārtapu un tas “noiet pa burbuli”, tad statistika rāda, ka nākamais mēģinājums būs veiksmīgāks. Patiesībā, iespējamība būt veiksmīgākam ir tieši piecas reizes lielāka otrajam stārtapam nekā pirmajam. Pie tam nav nozīmes vai pirmais mēģinājums bija veiksmīgs vai nē. Tādējādi mēs Izraēlā esam vairāk gatavi riskam, jo zinām, ka neveiksme nav nāvīga problēma. Tāpat palīdz arī militārais dienests, jo tur ir pavisam pretēja pieeja. Proti, militārajā dienestā neveiksme nozīmē nāvi, tāpēc tur iemāca darīt visu, lai izdzīvotu.

Stārtapu videi ļoti palīdz arī valsts un atbalsts ir jūtams divās būtiskās jomās. Viena ir dotāciju zinātniekiem formā (valsts būtiski atbalsta inovācijas un pētniecību) un otra – Izraēla palīdz arī investoriem. Piemēram, ja amerikāņu investors Izraēlas uzņēmumā investē vienu miljonu dolāru, valsts dod vēl vienu miljonu. Tādējādi var teikt, ka investoriem darboties Izraēlā ir uz pusi lētāk nekā citviet. Līdzīgi būtu jādarbojas arī Latvijā, jo šāda attieksme palielina iespēju rasties lokāliem (un arī globāliem) veiksmes stāstiem. Un tie ir nepieciešami, lai radītu aktīvu stārtapu un uzņēmējdarbības vidi.

Veiksmes stāsti ved pie arvien vairāk jauniem mēģinājumiem un tas ir drošs ceļš līdz nākamajiem veiksmes stāstiem. Jo vairāk tu mēģini, jo lielāka iespējamība, ka kļūsi veiksmīgs. Tomēr ne visas idejas ir dzīvotspējīgas un lielākā daļa stārtapu nebūs veiksmīgi. Taču daļa no tiem būs veiksmīgi un kļūs par lieliem uzņēmumiem vai taps nopirkti, kas ir vēl viens veids kā ienest lielu naudu vietējā tirgū. Labs piemērs ir Igaunija no kuras nāk Skype. Paskatieties cik daudz cilvēku pēc šī veiksmes stāsta ir ķērušies pie savu stārtapu veidošanas un cik daudz investoru ir pamanījuši šo mazo valsti.

Vai Latvija varētu kļūt par stārtapu lielvalsti? Jā, kāpēc ne?

Kā Jūs nonācāt līdz Waze idejai?

Pati Waze lietotāju ģenerēto karšu ideja nāca no kompānijas līdzdibinātāja, programmatūras inženiera Ehuda Šabtai (Ehud Shabtai) puses. Kad es ar viņu tikos 2007. gadā, ieteicu šo pieeju izmantot, lai atrisinātu satiksmes problēmas un gala produktu piedāvāt uz viedtālruņiem, lai risinājums spēj darboties reālā laika režīmā.

Vai šajā brīdī jums bija tieši konkurenti?

Ne īsti, jo Waze lielākā atšķirība no citiem karšu servisiem (kādu jau tolaik bija ne mazums) bija tāda, ka mūsu gadījumā lietotāji paši automātiski veido kartes. Tieši šī nianse ļāva mums lietotājiem piedāvāt Waze bez maksas. Kartes kā tādas maksā milzu naudu un ja Waze nemaksā neko, tad arvien vairāk lietotāju var izmantot šo servisu un kopā vēl ātrāk uzlabot karšu informāciju.

Jau no sākta gala galvenais Waze fokuss bija uz to kā šī aplikācija var būt noderīga tās lietotājiem. Galvenais ir radīt vērtību lietotājiem!

Ja mēs runājam par lietotāju radītu saturu, tad noteikti dažādos reģionos tiem ir dažāda aktivitāte. Piemēram, vienā valstī cilvēki ir aktīvāki un citā atkal mazāk aktīvi. Kā Waze risināja šo “problēmu”?

Jā, protams, dažādos reģionos ir dažāda lietotāju aktivitāte, tomēr ir jāsaprot, ka lielākā daļa Waze datu tiek iegūta automātiski. Lietotājam ir tikai jāieslēdz Waze aplikācija un mēs zinām kur viņš atrodas un ar kādu ātrumu pārvietojas. Tādējādi mēs varam automātiski iegūt satiksmes informāciju un arī veidot kartes. Pašam lietotājam pat nekas speciāli nav jādara un tas ir liels pluss. Informācija, ko lietotāji paši var norādīt (piemērām, avārijas vai policistu atrašanās vietas) ir tikai kā “punkts uz i”. Tā ir noderīga, tomēr papildus informācija.

Kā jūs dažādās valstīs aizšķīlāt Waze lietotāju komūnu “dzirkstis”? Vai arī tas notika pats no sevis?

Tas tik tiešām notika pats no sevis un pirmie lietotāji parasti ir vairāk tehniski cilvēki, kas interesējās par navigācijas, karšu vai satiksmes tehnoloģijām un risinājumiem. Viņi nebija apmierināti ar to, ka navigācijas rīki maksā lielu naudu un kartes mēdz būt ar novecojušu informāciju. Mēs viņiem bijām radījuši rīku ar ko tie var paši radīt kartes un kontrolēt informāciju tajās. Viņi bija tie cilvēki, kas pievienoja karšu informāciju, kas bija pietiekama, lai aplikācija būtu noderīga arī citiem cilvēkiem. Un tā soli pa solim Waze kļuva populāra plašākām sabiedrības masām.

Tomēr katrā valstī ir arī savi lokālie notikumi, kas var ietekmēt šāda servisa popularitāti. Piemēram, Latvijā Waze kļuva slavens galvenokārt pateicoties īpaši neveiksmīgajai fotoradaru ieviešanai. Esmu redzējis statistiku, ka šobrīd Rīga ir otrā aktīvākā Waze lietojošā pilsēta Eiropā uzreiz aiz Parīzes.

Latvija šajā ziņā vienmēr ir bijusi veiksmīga. Jau no paša sākuma mēs esam novērojuši, ka Latvijā tipisks Waze lietotājs šo aplikāciju lieto ļoti aktīvi. Es lēšu, ka Latvijā Waze šobrīd izmanto pusmiljons lietotāju un ņemot vērā, ka šeit ir tikai aptuveni miljons automobiļu, tas ir ļoti daudz. Mēs to skaidrojām ar to, ka šī ir maza valsts un informācija izplatās ātrāk. Te varētu būt spēcīgāk izteikta viedokļu līderu (piemēram, tehnoloģiju blogeru) ietekme. Pie tam, šeit noteikti bija mazākas alternatīvu iespējas kā, piemēram, Vācijā. Šeit vietējie karšu izstrādātāji nebija laicīgi sagatavojuši savus piedāvājumus, jo tas ir saistīts ar lielām investīcijām, ko tik mazā tirgūt atpelnīt ir ļoti grūti. Tāpēc saprotams, ka lietotāji izvēlējās bezmaksas rīku, kurā tie paši var radīt un uzturēt vienmēr aktuālu karšu informāciju.

Waze sāka strauji augt un radās akūta nepieciešamība pēc finansējuma. Vai Waze bija viegli saņemt investīcijas, īpaši ņemot vērā, ka tas nav vienīgais karšu risinājums pasaulē?

Tas bija smagi. Investīcijas saņemt vienmēr ir smagi un es pat teiktu, ka tas ir neiedomājami smagi. Tikt pie naudas ir smagi vienmēr (neatkarīgi no tā kurā uzņēmuma attīstības posmā esi) un tas vienmēr aizņem vairāk laika nekā esi iepriekš paredzējis.

Mēs savās pārrunās ar potenciālajiem investoriem uzsvērām, ka Waze kartes rada paši lietotāji un tam ir liela nozīme, jo karšu risinājumi vienmēr ir maksājuši milzīgas naudas. Piemēram, Nokia iegādājās Navteq par 8 miljardiem dolāru un TomTom nopirka Tele Atlas par 3.5 miljardiem dolāru. Mums par labu liecināja viss, tomēr tik un tā bija smagi iegūt investoru uzticēšanos.

Waze ideja izrādījās ļoti veiksmīga un uzņēmums piedzīvoja strauju izaugsmi. Kādas atziņas Jūs guvāt strauji audzējot lietotāju bāzi? Varbūt varat padalīties ar svarīgiem ieteikumiem ko darīt vai nedarīt šādos gadījumos?

Atbalsts! Lietotāju atbalsts ir kritiski svarīgs. Ja lietotāji nesaņem kvalitatīvu un laicīgu atbalstu, tie vairs neizmantos servisu vai aplikāciju un paraus līdzi citus lietotājus. Pēkšņi vienā brīdī tava straujā izaugsme var pārvērsties par strauju lejupslīdi. Tā ir ļoti svarīga nianse, tomēr ne vienīgā. Izaugsmei visupirms ir jābūt gatavam savā prātā un nevis tehniski. Patiesībā esiet ļoti uzmanīgi, lai neveltītu pārlieku lielus līdzekļus un enerģiju izaugsmes tehniskajai pusei pirms tā reāli sāk notikt.

Tāpat pirms pašas izaugsmes procesa un tās sākuma daļā nav jāuztraucas par optimizāciju. Pat ja serveru resursi maksā dārgi, tad par to nevajag satraukties, jo kamēr uzņēmums aug, tas rada arvien lielāku vērtību tā lietotājiem. Optimizācija kļūst aktuāla brīdī, kad straujā izaugsme sāk samazināties. Tomēr arī straujas izaugsmes procesā ir jāfokusējas uz vērtības radīšanu jaunajiem lietotājiem. Tam ir jākļūst par pašu galveno jūsu darbībā!

Kāda ir galvenā atziņa, ko guvāt, veidojot un līdz veiksmīgai uzņēmuma pārdošanai novedot Waze? Kas, Jūsuprāt, ir svarīgākais?

Es uzskatu, ka jau no paša sākuma mēs izveidojām pareizo komandu. Ar pareizo komandu tu spēj iemīlēt savu darbu un rezultātā pārvarēt visas grūtības ar ko uzņēmumam nenovēršami nāksies saskarties ceļā uz panākumiem. Ja komanda ir pareizi nokomplektēta, tad tu mīli to ko dari ne tikai paša darba pēc, bet arī cilvēku dēļ ar ko kopā darbs tiek paveikts. Komandai ir milzu nozīme! Ja ar komandu ir problēmas, tad darbs vairs nesagādā prieku un bez tā lielas lietas paveikt būs grūti.

Es pieņemu, ka Jūs nemēdzat runāt par to kā Google iegādājās Waze, tomēr mani interesē kāda bija sajūta, kad Tavu uzņēmumu vēlas iegādāties tādi milži kā Facebook un Google?

Jā, tieši tā, principā es nemēdzu runāt par Waze iegādes procesu. Bet, protams, ja pie tevis atnāk Google un izsaka piedāvājumu nopirkt tavu uzņēmumu, tad tu saproti, ka kaut ko esi izdarījis pareizi. Google ļoti labi pārzina šo karšu jomu un šāds notikumu pavērsiens ir liela atzinība ieguldītajam darbam.

Kāpēc Waze netika pārdots sociālajam tīklam Facebook?

Mēs piekritām Google piedāvājumam un neesam publiski pauduši viedokli par citiem pircējiem un piedāvājumiem. Protams, ir bijušas daudzas baumas un runas par potenciālajiem pircējiem un darījumiem, tomēr mēs tās nekomentējam. Bieži vien žurnālisti mēdz izdomāt pilnīgas pasakas, tāpēc mēs par darījumu nerunājām toreiz, kad tas notika un arī tagad.

Tomēr varbūt varat padalīties ar ieteikumiem jaunajiem censoņiem par to kā labāk uzvesties gadījumos, kad kāds vēlas iegādāties uzņēmumu? Kā darījumu nenolaist podā?

Jā, droši. Varu ieteikt pāris lietas. Pirmkārt, ja vēlies, lai tev kāds izsaka saistošu piedāvājumu, tad primāri fokusējies uz vērtības radīšanu pēc iespējas lielākam skaitam sava produkta lietotāju. Tad un tikai tad parādīsies iespēja, ka kāds vēlēsies izteikt tev interesantus piedāvājumus. Tu nevari uzbūvēt uzņēmumu, lai to pārdotu. Tev ir jābūvē uzņēmums, lai klientiem radītu vērtību.

Otrkārt, ja vēlies panākt darījumu ar sev izdevīgiem nosacījumiem, tad ir jāspēj pateikt NĒ piedāvājumiem, kas tevi neapmierina. Un tas ir ļoti smagi, taču tas ir vienīgais veids kā panākt sev vēlamu darījumu. Daudziem uzņēmumiem, kuriem šobrīd palīdzu, es iesaku izdomāt kāds būtu darījums, kas tos vislabāk apmierinātu un mācu tos atteikt visiem pārējiem piedāvājumiem.

Un pēdējais ieteikums. Visas darījuma detaļas turi slepenībā. Nekādā gadījumā neiesaisti preses pārstāvjus, jo brīdī, kad rodas informācijas noplūdes problēmas, tu riskē, ka viss darījums var sabrukt. Pārdošanas sarunās no uzņēmuma ir iesaistīts tikai viens cilvēks. Tā vadītājs (CEO). Tikai viņš pilnībā un precīzi pārzina visas sava uzņēmuma un darījuma detaļas un tikai viņš ir pilnībā atbildīgs par saviem lēmumiem. Bez tam, neatkarīgi no tā kāds lēmums tiks pieņemts, būs cilvēki, kas ar to nebūs apmierināti. Uzņēmuma vadītājs šajā ziņā ir vientuļš.

Bet kā viņš var zināt vai lēmums ir pareizs?

Pareizs ir tas lēmums, ko tu pieņem. Vairumā gadījumu vadītājiem ir mentori, kas palīdz ar padomu, tomēr brīdī, kad tu kā vadītājs pieņem lēmumu, tas kļūst par pareizo lēmumu ar ko ir jāstrādā tālāk. Šis lēmums būs jāizpilda pilnā apmērā un tu nekad nezināsi vai cits lēmums būtu bijis labāks.

Kāpēc Jūs izvēlējāties neturpināt darbu Waze, kad to iegādājās Google?

Darbu pie stārtapa FeeX es uzsāku vēl pirms bija galā darījums ar Google. Šo uzņēmumu es uzsāku kopā ar diviem saviem studentiem un vienu paziņu. Es jau labu laiku iepriekš zināju, ka pilnībā pārslēgšos uz darbu pie FeeX izstrādes. Darbu Waze es pametu nākamajā dienā pēc tam kad uzņēmums nonāca Google paspārnē.

Šobrīd aptuveni pusi sava laika es pavadu ar FeeX un otru pusi veltu dažiem citiem stārtapiem, kuriem esmu investors. Es neredzu sevi milzīgos uzņēmumos un labprātāk izvēlos strādāt ar jauniem un vēl maziem stārtapiem. Brīdī kad tie izaug, tiem vairs nevajag mani un man viņus. Un es vienmēr esmu gatavs jauniem stārtapiem, jauniem izaicinājumiem.

Jūsu jauno stārtapu FeeX dēvē par “Komisijas maksu Robinu Hudu”. Kāda ir šī stārtapa galvenā ideja un vai tā galvenais fokuss šobrīd ir uz ASV?

Patiesībā mūsu produkta tirgus ir visa pasaule, tomēr ir nepieciešams ieguldīt milzu enerģiju, lai risinājumu lokalizētu katram tirgum. Katrā reģionā atšķiras finanšu tirgus, pakalpojumi, likumdošana un arī pieejamība internetam. Pat ja pakalpojuma būtība paliek viena un tā pati, katrs reģions ir jāapgūst no jauna. Problēma ir viena un tā pati, taču risinājums katram reģionam ir pielāgots.

Mēs sākam kļūt veiksmīgi Izraēlā un šobrīd mēģinām panākumus atkārtot ASV tirgū. Mēs uzskatām, ka darām ļoti nozīmīgu darbu, jo liela daļa cilvēku nemaz nezina, ka, piemēram, trešo daļu no viņu pensiju uzkrājumiem komisijas maksās patur kredītiestāde. Finanšu institūcijas īpaši nerunā par šīm lietām, tāpēc vairums to klientu nemaz nezina cik un par ko tie pārmaksā.

Vai finanšu institūcijas jūs jau ņem vērā? FeeX tomēr tiešā veidā mēģina atņemt viņiem pīrāga daļu.

Izraēlā mūs jau sāk ņemt vērā. Dažas šādas institūcijas pat mani ir uzrunājušas nākt pie viņiem valdē. Tas ir viens veids kā tiek mēģināts mūs “savaldīt”. Bet viņiem, protams, nekas no tā neizdevās. Es tomēr vairāk vēlos raisīt revolūcijas un padarīt pasauli par labāku vietu kur dzīvot. Piemēram, ASV katru gadu komisijas maksās tiek samaksāti 600 miljardi ASV dolāru. Es neuzskatu, ka cilvēkiem nav jāsaņem atalgojums par savu darbu, tomēr, manuprāt, šīs pakalpojumu cenas ir uzpūstas un klienti nezina par ko viņi maksā. Pagaidām FeeX ir bezmaksas serviss, taču ar laiku sāksim piedāvāt maksas pakalpojumus, piemēram, dosim lietotājiem iespēju apvienoties grupās, lai panāktu izdevīgākus komisiju nosacījumus.

Jūs iepriekš minējāt, ka darbojaties pie citiem stārtapiem. Vai varat par tiem pastāstīt vairāk?

Bez FeeX ir vēl pieci stārtapi, kam es šobrīd veltu savu laiku:

  • Moovit ir tā kā Waze, bet sabiedriskajam transportam. Šis serviss ieteiks kad un kādu transportu izmantot un palīdzēs ērtāk un ātrāk nokļūt no vienas vietas uz citu. Satiksmes informāciju, gluži kā Waze, pievieno paši servisa lietotāji. Servisam jau tagad ir desmit miljoni lietotāju un es uzskatu, ka tam ir potenciāls būt ļoti veiksmīgam.
  • Nākamais stārtaps, kam veltu savu laiku, ir Roomer. Tas ļauj cilvēkiem pirkt un pārdot viesnīcu biļetes, kuras nav iespējams apmainīt pret naudu. Piemēram, tu dodies uz Parīzi, esi rezervējis viesnīcu un samaksājis par to 200 eiro. Tev pēkšņi pamainās ceļojuma plāni un nu esi nonācis situācijā, kad esi iztērējis šo naudu pavisam veltīgi. Šeit talkā nāk Roomer, kas piedāvā iespēju pārdot šo rezervāciju. Tu, protams, nesaņemsi visu ieguldīto naudu, tomēr tā vismaz būs kaut kāda nauda. Serviss darbojas labi un šobrīd sāk uzņemt apgriezienus. Jau tagad Roomer lietotāji mēnesī viens otram pārdod vairāk nekā tūkstoti rezervāciju.
  • Zeek var uzskatīt par tirgus placi veikalu dāvanu kartēm. Piemēram, tu nopērc žaketi un pēc laika saproti, ka tev tā neder vai nepatīk. Tu to aiznes uz veikalu un to apmaina pret dāvanu karti, ko var iztērēt tikai konkrētajā veikalā. Un ko man darīt, ja veikalā vairs nav nekā pirkšanas vērta? Man rokās paliek dāvanu karte, ko es pat nevaru izmantot. Un globāli tas ir 100 miljardu dolāru liels tirgus, ko ar Zeek cenšamies adresēt. Cilvēki var uzstādīt Zeek aplikāciju uz saviem viedtālruņiem, nobildēt atlaižu karti un pārdot to citiem.
  • Vēl viens stārtaps, kurā esmu iesaistījies, veido risinājumu, kas palīdzēs atvieglot sadarbību ar auto servisiem. Domāju, ka piekritīsi tam, ka auto servisos bieži vien runā tādā valodā, ko parasts cilvēks nesaprot. Āha, tev ir tāda un šāda problēma un jāmaksā tik un tik. Tu kā parasts un netehnisks auto braucējs nezini vai serviss ir godīgs un saka taisnību. Mūsu risinājumu var izmantot, lai pieslēgtos pie auto borta datora un analizētu kļūdas paziņojumus, kā arī iegūtu tev aktuālus piedāvājumus no tuvumā esošajiem auto servisiem. Tādējādi tu tiec pie mehāniķa, kas zina kas tavam auto kaiš, kā to salabot, cik tas maksās un cik ilgs būs remonts. Mūsu risinājums palīdzēs autovadītājiem būt mazāk bezpalīdzīgiem.

Par piekto stārtapu es pagaidām atļaušos nerunāt, jo tas vēl nav publiski palaists. Padod man ziņu pēc trīs mēnešiem un tad par to varēšu pastāstīt vairāk.

Vai esat dzirdējis par kādu Latvijas stārtapu? Mums tādi arī ir un daži pat globāli atpazīstami.

Esmu šad un tad kaut ko dzirdējis par Latvijas stārtapiem, tomēr šobrīd prātā nenāk nekas konkrēts. Un patiesībā man ir vienalga no kurienes nāk stārtaps, galvenais, lai tas risina kādu sasāpējušu problēmu. Ja problēma ir milzīga, es pats to labprāt mēģinātu risināt.

Varbūt ir kaut kas dzirdēts par Infogr.am?

Jā, šādu nosaukumu gan esmu dzirdējis.

Sarunas laikā esat devis sauju noderīgu atziņu, kas var palīdzēt latviešu stārtapu veidotājiem. Varbūt varat padalīties vēl ar kādiem noderīgiem padomiem?

Svarīgs ir fokuss un ir jāfokusējas uz to, ko mēs nedarām nevis darām. Ir jāspēj pieņemt smagus lēmumus. Daudzām lietām ir jāpasaka skaidrs NĒ, lai spētu koncentrēties uz pašu galveno – problēmas risinājumu. Iemīli problēmu, ko risini nevis tās risinājumu! Iedomājies, ka pasaule kļūs labāka, ja šo problēmu atrisināsi. Ja to spēj iedomāties, tad nekavējoties ķeries pie šīs problēmas risināšanas. Ņem vērā, ka laika gaitā risinājums var mainīties. Labs piemērs ir navigācijas risinājumi, jo pirms desmit gadiem tās bija atsevišķas TomTom vai Garmin veidotas ierīces, taču mūsdienās tās praktiski vairs nav vajadzīgas, jo kartes ir mūsu viedtālruņos. Iemācies kļūdīties ātri un apzināties savas kļūdas. Jo ātrāk iemācīsies saprast, ka esi kļūdījies, jo ātrāk tās spēsi izlabot. Veidojot produktu, tā iterācijas aktīvi testē ar lietotājiem, lai saprastu vai virzies pareizajā virzienā. Galvenais, uz priekšu kusties ātri. Un nebaidies kļūdīties!

Paldies par sarunu un lai veicas turpmākajā darbībā!

2014-11-06 16.37.27

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments