Reklāma

Vai cilvēks spēj redzēt infrasarkano spektru bez tehnoloģiju palīdzības?

Jaunākie raksti

Realme 7 5G apskats

Lai gan pasaulē Realme zīmols zināms jau trīs gadus, pie mums tas atceļoja vien pagājušajā gadā. Ražotājs necenšas sasniegt...

Vidusskolēni tiek aicināti izmantot savas tehnoloģiju prasmes un piedalīties ES Programmēšanas hakatonā

Eiropas Komisija un ES Programmēšanas nedēļas vēstnieki Latvijā sadarbībā ar IT izglītības fondu aicina vidusskolēnus piedalīties unikālā, starptautiskā hakatonā,...

LG uzsāk jauno 2021. gada NanoCell televizoru pārdošanu Latvijā

LG Electronics (LG) uzsāk 2021. gada NanoCell televizoru pārdošanu Latvijā. Tie īpaši izceļas ar tīrām un precīzām krāsām, kas...

“LMT IoT hakatonā” uzvaru gūst ideja par automatizētu mājdzīvnieku barotavu

No 14. līdz 16. maijam Baltijas vadošā tehnoloģiju nozares pasākuma TechChill ietvaros jau otro reizi norisinājās “LMT IoT hakatons”, kurā iepriekš...

Dienvidkoreja vēlas investēt 450 miljardus dolāru pusvadītāju ražošanā

Pagājušajā nedēļā Dienvidkoreja paziņojusi par saviem ambiociozajiem plāniem iesaistīties pusvadītāju ražošanā un kļūt par nozīmīgāku spēlētāju šajā jomā ar...

Vai iespējams redzēt infrasarkanajā spektrā? Šis jautājums jau sen mocījis jauno pētnieku-eksperimentētāju Džefriju Tibitsu. Sākumā viņš kopā ar domubiedriem vairākus mēnešus veltījis zinātniskās literatūras studēšanai, lai saprastu, kādā veidā iespējams sasniegt nosprausto mērķi. Salīdzinājumā ar 20. gadsimta 30. gadu ķirurģiskajiem eksperimentiem izrādījās, ka šo mērķi iespējams sasniegt nosacīti nekaitīgā veidā: stingra diēta, lietojot A2 vitamīnu.

Nedaudz teorijas. Acs tīkleni veido divu veidu fotoreceptori – kolbiņas un nūjiņas. Tieši šie fotoreceptori arī nosaka spektru, kurā cilvēks spējīgs redzēt. Nūjiņas palīdz redzēt nepilnīga apgaismojuma apstākļos, attiecīgi – tās nav tik noderīgas krāsu uztverei. Kolbiņas, turpretī, uztver dažādus gaismas viļņu garumus (krāsas). Pastāv 3 veidu kolbiņas, katrs no veidiem palīdz uztvert noteiktu diapazonu. 3 veidu kolbiņu (kā arī nūjiņu, kas uztver smaragda zaļo spektra daļu) esamība cilvēkam ļauj redzēt krāsās.

Bioloģiski nozīmīgs elements, tā saucamais “retināls” (A vitamīna aldehīds), saistīts ar gaismas jūtīgo receptoru olbaltumvielu grupu, kas nodrošina gaismas pārveidi ķīmiskos signālis, kurus pēc tam interpretē mūsu smadzenes. Kad fotons nokļūst tīklenē, notiek ķīmiska reakcija un dažas milisekundes mēs visu redzam krāsainu.

Pētnieki šo funkciju atslēdza, A vitamīnu (satur piena produkti un daži augļi) aizvietojot ar A2 vitamīnu. Eksperimenta tīrībai bija jāseko stingrai diētai – pilnīga A vitamīna neuzņemšana 25 dienas.

Lai pierādītu, ka pēc šādas diētas acis kļūst jūtīgas pret infrasarkano spektru, pētnieki izdomāja speciālu ierīci – mazu kārbiņu, kas aprīkota ar lampiņām, kas mirgo dažādos diapazonos. Ierīce gan nebija visai precīza, taču pētnieki ieguva grafiku, kas parāda, ka pārbaudāmo acis reaģē uz infrasarkano spektru ar viļņu garumu apmēram 950 nanometru (redzamais spektrs ir apmēram 400−730 nanometru).

20140819_ERG_diagram

Reklāma

5 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
5 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
Gatis

latviski pareizi – nūjiņas un vālītes

Gatis Kalniņš

paldies par aizrādījumu. vainīgs, nepaskatījos pat šeit http://lv.wikipedia.org/wiki/Acs#Kr.C4.81su_redze (sarkstu)

davfreim

Hehe, tagad kursors.lv cenšas rakstīt par cilvēka fizioloģiju?

Kristaps Skutelis

Jā, Kursorā laika gaitā būs arvien vairāk rakstu arī par dažādu nozaru zinātnes tēmām.

LOOK

Raksts izskatās nepabeigts, nav nekādu secinājumu vai komentāru no autora puses. Ko mums dod šis fakts?

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: