Reklāma

Vai cilvēks spēj redzēt infrasarkano spektru bez tehnoloģiju palīdzības?

Jaunākie raksti

“Twitter” vairs nemēģinās apkarot Covid-19 dezinformāciju

Īlons Masks, kļūstot par "Twitter" vadītāju, cieši apņēmās platformā nodrošināt vārda brīvību. Šajā ziņā jau panākts ievērojams progress, atjaunojot...

Epson pārtrauks ražot lāzerprinterus

Japānā bāzētais Epson paziņojis, ka uzsāks pārtraukts lāzerprinteru ražošanu. Pilnībā no lāzerprinteriem Epson atteiksies līdz 2026. gadam. Ražotājs norāda,...

Bite pāriet no Huawei uz Ericsson tīkla aprīkojumu

Turpinot mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju un investējot vairāk  nekā 70 miljonus eiro, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad uzsācis...

“Wolt Drive” tagad nodrošinās ātru piegādi no “jebkura” veikala

"Wolt" piedāvā jaunu pakalpojumu - “Wolt Drive” jeb piegādi mazāk nekā stundas laikā tiešsaistē pasūtītām precēm. “Wolt Drive” būs...

Lancia pārdzims par elektroauto zīmolu

Kādreiz tik ļoti populārais itāļu auto zīmols Lancia atgriezīsies kā elektroauto ražotājs. Tiek pat solīts, ka pirmie Lancia elektroauto...

Vai iespējams redzēt infrasarkanajā spektrā? Šis jautājums jau sen mocījis jauno pētnieku-eksperimentētāju Džefriju Tibitsu. Sākumā viņš kopā ar domubiedriem vairākus mēnešus veltījis zinātniskās literatūras studēšanai, lai saprastu, kādā veidā iespējams sasniegt nosprausto mērķi. Salīdzinājumā ar 20. gadsimta 30. gadu ķirurģiskajiem eksperimentiem izrādījās, ka šo mērķi iespējams sasniegt nosacīti nekaitīgā veidā: stingra diēta, lietojot A2 vitamīnu.

Nedaudz teorijas. Acs tīkleni veido divu veidu fotoreceptori – kolbiņas un nūjiņas. Tieši šie fotoreceptori arī nosaka spektru, kurā cilvēks spējīgs redzēt. Nūjiņas palīdz redzēt nepilnīga apgaismojuma apstākļos, attiecīgi – tās nav tik noderīgas krāsu uztverei. Kolbiņas, turpretī, uztver dažādus gaismas viļņu garumus (krāsas). Pastāv 3 veidu kolbiņas, katrs no veidiem palīdz uztvert noteiktu diapazonu. 3 veidu kolbiņu (kā arī nūjiņu, kas uztver smaragda zaļo spektra daļu) esamība cilvēkam ļauj redzēt krāsās.

Bioloģiski nozīmīgs elements, tā saucamais “retināls” (A vitamīna aldehīds), saistīts ar gaismas jūtīgo receptoru olbaltumvielu grupu, kas nodrošina gaismas pārveidi ķīmiskos signālis, kurus pēc tam interpretē mūsu smadzenes. Kad fotons nokļūst tīklenē, notiek ķīmiska reakcija un dažas milisekundes mēs visu redzam krāsainu.

Pētnieki šo funkciju atslēdza, A vitamīnu (satur piena produkti un daži augļi) aizvietojot ar A2 vitamīnu. Eksperimenta tīrībai bija jāseko stingrai diētai – pilnīga A vitamīna neuzņemšana 25 dienas.

Lai pierādītu, ka pēc šādas diētas acis kļūst jūtīgas pret infrasarkano spektru, pētnieki izdomāja speciālu ierīci – mazu kārbiņu, kas aprīkota ar lampiņām, kas mirgo dažādos diapazonos. Ierīce gan nebija visai precīza, taču pētnieki ieguva grafiku, kas parāda, ka pārbaudāmo acis reaģē uz infrasarkano spektru ar viļņu garumu apmēram 950 nanometru (redzamais spektrs ir apmēram 400−730 nanometru).

20140819_ERG_diagram

5 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
5 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Gatis
12.09.2014 11:07

latviski pareizi – nūjiņas un vālītes

12.09.2014 11:10
Reply to  Gatis

paldies par aizrādījumu. vainīgs, nepaskatījos pat šeit http://lv.wikipedia.org/wiki/Acs#Kr.C4.81su_redze (sarkstu)

davfreim
12.09.2014 17:05

Hehe, tagad kursors.lv cenšas rakstīt par cilvēka fizioloģiju?

13.09.2014 08:27
Reply to  davfreim

Jā, Kursorā laika gaitā būs arvien vairāk rakstu arī par dažādu nozaru zinātnes tēmām.

LOOK
14.09.2014 12:54

Raksts izskatās nepabeigts, nav nekādu secinājumu vai komentāru no autora puses. Ko mums dod šis fakts?

Reklāma