Jāpopularizē Latviju kā labvēlīgu vietu investīcijām tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb startup

Latvijas tehnoloģiju startup pārstāvošā nodibinājuma “TechHub Riga” valdes priekšsēdis Andris K. Bērziņš un datu vizualizācijas rīka “Infogram” dibinātājs Uldis Leiterts tikās ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski. Šī tikšanās turpināja EM sadarbību ar TechHub, lai pārrunātu, kur aktīvāka valsts iesaiste var palīdzēt Latvijai kļūt par pievilcīgāku vietu tehnoloģiju startup attīstībā.

“Lai arī mēs esam valsts ar senām tradīcijām skaitļošanā un spējam nodrošināt reģionā konkurētspējīgu izglītību, tomēr pieprasījums pēc programmēšanas speciālistiem pasaulē joprojām ir ļoti liels un tas turpinās tikai pieaugt. Tāpēc jo īpaši svarīgi redzēt Latvijā attīstāmies uzņēmumus, kuri spēj izmantot mūsu programmēšanas kapacitāti, lai radītu pieprasītas aplikācijas globālajam tirgum un TechHub Riga klastera uzņēmumi šo spēju ir pierādījuši. Nav noslēpums, ka viens šāds veiksmīgs produkts perspektīvā spēj ienest tautsaimniecībā ievērojamus līdzekļus. Tie ir līdzekļi, kurus būs iespējams ieguldīt modernizējot mūsu IT izglītību, attīstot zinātni un radot arvien jaunas darba vietas un produktus ar augstāku pievienoto vērtību”, uzsvēra ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

Latviju jau tagad atpazīst kā strauji augošu tehnoloģiju startup centru

Sarunā ar ministru “TechHub Riga” valdes priekšsēdis Andris K. Bērziņš norādīja: “Pēdējo gadu laikā Latvijas tehnoloģiju startup kompānijas strauji attīstījušās, kļūstot par redzamu uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Starptautisku atzinību ieguvuši “Infogram”, “Froont”, “Cobook” un citi. Tas ļāvis uzņēmumiem piesaistīt gan ievērojamas investīcijas, gan radīt jaunas darbavietas, kā arī nest Latvijas vārdu pasaulē. Latvijai ir liels potenciāls kļūt par Ziemeļvalstu reģiona tehnoloģiju “smadzeņu” centru.”

“Infogram” vadītājs Uldis Leiterts atzina, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājusies ārvalstu investoru interese: “Latvija ir mazs tirgus, tādēļ tehnoloģiju startup kompānijas jau pašā sākumā orientējas uz globālajiem tirgiem. Mums ir gan radošas idejas, gan enerģija un tik nepieciešamās tehnoloģiju zināšanas. Labākais, kā valsts var mums palīdzēt – noņemt dažādus birokrātijas šķēršļus un ļaut mums strādāt. Savukārt ārvalstu investīcijas palīdz kļūt par nopietniem starptautiskiem spēlētājiem. Piemēram, kopš gada sākuma  “Infogram” būtiski attīstījis savu datu vizualizācijas piedāvājumu. Plānots, ka gada beigās mūsu komandā būs jau 30 cilvēku.”

Jānoņem birokrātiskie šķēršļi un jāpiedalās ar līdzfinansējumu

Tikšanās laikā ar ekonomikas ministru tika pārrunāti vairāki virzieni, kas var sekmēt vēl straujāku tehnoloģiju startup nozares attīstību Latvijā:

• Finansējuma pieejamība starptautisku kontaktu dibināšanā.  Jauno kompāniju izaugsmei var palīdzēt valsts līdzfinansējums dalībai starptautiskos biznesa attīstības pasākumos, tā saucamajos, akseleratoros. Tas atbrīvo jaunās startup kompānijas no nepieciešamības piekrist neizdevīgām investīcijām, kad riska kapitāla investori pret ieguldīto naudu vēlās iegūt nesamērīgi daudz uzņēmumu kapitāldaļu. Lai arī jau šobrīd Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIIA) piedāvā dažādus finanšu instrumentus, tomēr tos izmantot kavē birokrātiskais slogs pieteikšanās un atskaišu sistēmā.

• Nodokļu atvieglojumi un birokrātijas mazināšana. Startup kompāniju pārstāvji ir gatavi aktīvāk iesaistīties likumdošanu procesos. Nepieciešams izveidot atvieglotu nodokļu maksātāju statusu jauniem uzņēmumiem ar ārzemju kapitālu un PVN numuru, kas nepieciešams, lai veiktu komercdarbību ārzemēs. Jāpielāgo mikrouzņēmuma statusu jaunuzņēmumiem, kas saņem ārvalstu finansējumu un veic globālu komercdarbību. Šobrīd mikrouzņēmuma statusu iegūt un individuālus darbiniekus algot nevar, ja piesaistīti ārzemju investori vai finanšu investori vispār.

• Finanšu rīki ārvalstu investoru intereses palielināšanai. Tāpat nepieciešams veikt aktivitātes, kas popularizē Latviju kā labvēlīgu vidi investīcijām tehnoloģiju uzņēmumos. Labs piemērs ir Somija, kur valsts riska kapitāla fonds “Tekes” investē jaunuzņēmumā un, ja tas piesaista papildu ārvalstu investīcijas, tad “Tekes” dubulto savu ieguldījumu. Arī Latvijā var ieviest līdzīgus līdzfinansējuma modeļus, kas valsti pozicionē kā straujas attīstības startup centru, padarot to pievilcīgu gan jaunajiem uzņēmējiem, gan investoriem. Tai pat laikā jāievieš dzīvē plānotos akseleratora fondus, kuri var palīdzēt jauniem uzņēmumiem izaugt lielākiem un piesaistīt tālāko ārzemju kapitālu.

• Jaunu  akselerācijas fondu izveide.  Jauno kompāniju izaugsmei visā pasaulē aktīvi izmanto akselerācijas fondus. Tas dod iespēju startup kompānijām īsā laikā attīstīties un pilnveidot konkurētspēju tādā mērā, ka ir iespējams piesaistīt ārējos investorus uzņēmumu tālākakai attīstībai. Latvijai ir būtiski attīstīt šadus fondus jau tuvākajā laikā no ES fondiem līdzekļiem.

„Valdība jau šobrīd strādā pie vismaz 10 atbalsta instrumentiem, kuri palīdzēs jaunajiem tehnoloģiju uzņēmumiem ar labām idejām uzņemt apgriezienus. Starp tādiem instrumentiem būs izaugsmes kapitāla fondi, aizdevumu garantijas, eksporta kredīta garantijas un citi. Tas ieliks labu pamatu, lai nākamajos 7 gados mēs ieraudzītu vēl vairāk uzņēmumu, kuri attīstās tikpat veiksmīgi kā jau pieminētie – “Inforgram”, “Froont”, “Cobook””, tikšanās laikā norādīja ekonomikas ministrs.