Es Jums sūtīju e-pastu! Nelasījāt?

Riskēju skart tēmu, ar kuru varētu būt bijusi saskare visiem, kas saziņai aktīvi izmanto elektronisko saraksti. Vismaz man liekas, ka mūsdienu pasaulē tas ir viens no saziņas veidiem, kas ir tikpat būtisks kā, teiksim, – tālruņa zvans vai tikšanās “aci pret aci”. Protams, var piekrist viedoklim, ka tiekoties ar cilvēku personiski, visu var sarunāt daudz ātrāk un labāk, taču, piekritīsiet, mēdz būt situācijas, kad “fiksēšana uz papīra” (nevarēju izdomāt citu terminu) ir neatsverama lieta. Vismaz man vēlāk tas ļauj izvairīties no domu apmaiņas par tēmu “tā nebija runāts” un tml.

Nenoliegšu, ka raksts tapis pēc neveiksmīgas saziņas elektroniskajā vidē, taču raksta mērķis noteikti nav minēt kaut kādas konkrētas iestādes vai uzņēmumus, kas mani ignorējušas. Tas nebūtu taktiski kaut vai tā iemesla dēļ, ka manas elektroniskās vēstules varbūt tiešām nav lasītas, bet sistēmu administratoru pārliekās centības dēļ vienkārši nonākušas mēstuļu spainī nemaz nenonākot pie adresāta.

Šī raksta mērķis ir rosināt padomāt interneta vietņu saimniekus par to, kāpēc vispār publicējat savās vietnēs e-pasta adreses, kuras it kā izmantojat saziņai, taču patiesībā tas vairāk ir stila pēc – sak, “ejam laikmetam līdz, ir mums arī e-pasts”. Es kā standarta ierindas lietotājs uzskatu – ja jau e-pasta adrese interneta vietnē ir, turklāt tā ir publicēta blakus iestādes rekvizītiem un tālruņa numuriem, tātad, izmantojot e-pastu, varu sazināties bez liekām problēmām. Nedomāju, ka jāpiekrīt viedoklim, ka, ja e-vēstule nav parakstīta ar elektronisko parakstu, tā ir liekama vienā maisā ar mēstulēm. Ņemot vērā to, ka elektroniskais paraksts pie mums nav tā īsti “aizgājis tautās”, elektroniski neparakstīta e-pasta ignorēšana tomēr ir uzskatāma par sliktu toni komunikācijā. Jā, starp citu, tiem, kas vēlas, var palasīt “Elektronisko dokumentu likumu”, kas regulē dažādus jautājumus saistībā ar elektronisko komunikāciju, taču nerunā par manis skartajiem jautājumiem, atstājot tos lietotāju pašu ziņā.

Gods kam gods, jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā ar valsts iestādēm sazināties nav bijis problēmu (šeit es runāju par komunikāciju, tieši izmantojot e-pasta adreses nevis kaut kādus formulārus (formas) interneta vietnēs), taču to absolūti nevar attiecināt uz komerciāla rakstura vietnēm – dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Ja man ir jāvelta 10 minūtes, lai pareizi saspaidītu tālruņa taustiņus, izpildot kārtējā pakalpojumu sniedzēja telefona centrāles diktētos norādījumus, personiski es labāk izvēlos e-pasta saraksti. Ja pakalpojumu sniedzējs ir uzbūvējis elektronisku barjeru, izmantojot telefona centrāli, kura liek man ilgstoši spaidīt pogas, bet beigās sarunu atvieno, kā arī neizmanto e-pastu, tad atvainojiet, meklēšu pakalpojumu citur, jo nevēlos “čakarēties”, ja nu vēlāk vajadzēs risināt jautājumus par garantijām un citu papildus servisu. Padomājiet, uzņēmēji, par to. Varbūt daudzos gadījumos jums neviens nezvana, neraksta ļoti elementāru iemeslu dēļ. Ja esat iecerējis uzņēmuma seju veidot, izmantojot modernus līdzekļus – interneta vietnes, profilus sociālajos tīklos, tad arī aktīvi izmantojiet, citādi tas radīs pavisam pretēju efektu…