Uh, laiks skrien vēja spārniem! Tāda sajūta, ka tepat nesen bija 2007. gads, kad tika prezentēts pirmais Apple iPhone un arī Android mobilā operētājsistēma. Apple un Google pilnībā izmainīja mobilo telefonu industriju un no troņa ne tikai nogāza Nokia, bet to iemīdīja dziļi, dziļi zem zemes. Uz šī kādreizējā mobilo tehnoloģiju granda pīšļiem strauji izauga jauns tehnoloģiju grands – Samsung.
Aiz loga ir 2014. gads un Android (vismaz šajā pasaules pusē) ir teju uz katra stūra. Pa šiem gadiem platforma no nīkulīga un sasodīti gļukaina radījuma ir kļuvusi par patiešām iespējām bagātu un visnotaļ noslīpētu produktu, ko var lietot gan uz nīkulīgām (<100 eiro), gan flagmaņu ierīcēm. Ātrā platformas attīstība ir bijusi nežēlīga pret daudzajiem ierīču un aplikāciju ražotājiem un ciest dabūjuši arī neskaitāmi ierīču lietotāji, kuru pāris gadus vecās ierīces nu jau ir morāli novecojušas un nesaņems jaunākos Android programmatūras atjauninājumus un pat atbalstu no ražotāja puses. Bet tāda nu ir šīs straujās tehnoloģiju attīstības ēnas puse. Attīstības vilciens strauji pašaujas mums garām un labākajā gadījumā spēsim ielēkt vienā no pēdējiem vagoniem.
[youtube=https://www.youtube.com/watch?v=1FJHYqE0RDg]
Pilna Android versiju vēsture
Tehnoloģiju resursa Ars Technica redaktors Rons Amadeo ir paveicis milzu darbu un vienā rakstā apkopojis Android versiju attīstību no Android 0.5 līdz šobrīd Aktuālajai Android 4.4. Rakstā norādītas katras versijas jaunieviesumi un tas ir lieliski papildināts ar neskaitāmiem ekrānšāviņiem, kas ļauj iepazīt tās Android versijas, ko varbūt nemaz nav nācies piedzīvot.
Kāds bija mans pirmais (un visi nākamie) Android telefons?
Mans pirmais Android telefons bija HTC Dream (amerikāņu versijā saukts arī par T-Mobile G1). To es ar visnotaļ lieliem piedzīvojumiem 2009. gada nogalē nopirku tīmekļa izsoļu vietnē eBay. Saņēmu telefonu un tas nedarbojās Latvijas tīklos un nācās nosūtīt atpakaļ pārdevējam. Par laimi mani neuzmeta un pēc mēneša gaidīšanas saņēmu citu G1 un tas jau prata sadarboties ar vietējo operatoru tīkliem. Sajūsma bija milzīga, jo šis telefons nomainīja manu Nokia N82, kas tomēr ir pavisam citas kategorijas telefons. Tie bija laiki, kad Android vēl bija pavisam zīdaiņu autiņos un šis modelis bija pirmais un toreiz arī vienīgais pieejamais Android telefons. Lai arī ierīce radīja sajūtu, ka viedtālruņi ir mobilo telefonu attīstības nākamais solis, tomēr ikdienas lietošanā tas bija kaut kas briesmīgs. Tiem laikiem nepierasta bija telefona lādēšana katru dienu un diemžēl gļukoja viss kas vien var gļukot. Piemēram, pēc kārtējā Android atjauninājuma saņemšanas ierīce restartējās katru reizi, kad saņēmu jaunu īsziņu.
Tā sākās mana pieredze ar Android un aptuveni tajā laikā arī radās mans šai platformai veltītais blogs androids.lv. Aptuveni ap to laiku pirmie Android telefoni oficiāli sāka ienākt arī Latvijā, toreiz tos sāka tirgot Bite.
Jau toreiz es sāku aktīvāk testēt telefonus un tas man ļāva izvēlēties manu nākamo personīgo telefonu. Tas bija HTC Desire, ko joprojām uzskatu par vienu no visu laiku lieliskākajiem Android viedtālruņiem. Atceros, ka man toreiz patika telefona dizains, uzbūve un HTC Sense grafiskā saskarne. Patiesībā pat mazliet skumji, ka ražotājs, kas pašos Android pirmsākumos tika uzskatīts par pašu galveno tehnoloģiju virzītāju šobrīd ir teju uz iznīcības sliekšņa. Un tas viss pat par spīti tam, ka jaunais HTC One (M8) ir absolūti lielisks Android viedtālrunis.
Pēc HTC Desire uz īsu brīdi darbojos ar Samsung Galaxy S un toreiz vēl neviens nenojauta, ka Samsung nākotnē kļūs par pašu lielāko un visādi citādi nozīmīgāko mobilo tehnoloģiju ražotāju pasaulē. Lai arī pret pirmās paaudzes Galaxy S es tā arī nespēju iemantot kaut cik vērā ņemamas simpātijas (kā nekā plastmasīga iPhone kopija), tad Galaxy S2 manās atmiņās stājas rindā aiz leģendārā HTC Desire. Pat tagad kādam rokās ieraugot Galaxy S2, manā sejā uzplaukst viegls smaids – tas tomēr bija viens lielisks telefons, kas lielā mērā visu Samsung Galaxy S sēriju padarīja par veiksmes stāstu. Ja runājam par mūsdienu Galaxy S sērijas ierīcēm, tad tās tīri tehniski ir spējīgas, tomēr pārlieku pārbāztas ar vajadzīgiem un nevajadzīgiem programmatūras pigoriem. Tas, faktiski, mani ir atturējis no jaunāku Galaxy S sērijas telefonu iegādes personiskai lietošanai. No Samsung Galaxy Note 3 gan es neatteiktos, jo savā milztelefonu segmentā tā joprojām ir nepārspēta ierīce.
Tālajā 2011. gadā tiku pie “pasaulē pirmā” ar divkodolu procesoru darbinātā Android viedtālruņa. Tas bija LG Optimus 2X. Toreiz LG nekotējās kā kaut cik vērā ņemams viedtālruņu ražotājs un patiesībā situācija ir mainījusies tikai dažos pēdējos gados. Bet par to mazliet vēlāk. Optimus 2X bija viens izcili briesmīgs produkts. Patiesībā tas bija tik gļukains un tizls, ka spēcīgi sašķobīja manu ticību visai Android platformai un pat pamudināja uzrakstīt atklātu rakstu kāpēc man nepatīk Android. Man ir sajūta, ka toreiz uzrakstītais viedoklis mani vajā vēl šobrīd (proti, ir cilvēki, ka šī raksta dēļ mani pieskaitīja Apple fanboju lokam).
Es esmu mēģinājis iemīlēt Sony veidotos Android viedtālruņus un pašos pirmsākumos tā bija patiešām neiespējama misija. Jūs pat iedomāties nespējat cik briesmīgi bija pirmie Sony veidotie Android viedtālruņi. Tiesa, Sony dažu gadu laikā spēja apķerties un sāka veidot ierīces par kurām daļa lietotāju pat ir stāvā sajūsmā (khe, khe, es par tevi, Marek). Vienu brīdi centos ilgstošāk lietot Sony Xperia Arc, kas bija savam laikam (2011. gads) apbrīnojami plāns telefons (tikai 8.7 mm). Lai arī ierīces dizains man joprojām šķiet lielisks, toreiz tā arī nespēju iemīlēt pelēkzili drūmo Sony veidoto lietotāja saskarni. Tagad gan situācija ir uzlabojusies un personīgi man tīri labi patīk Sony Xperia Z1 Compact.
Lai arī es iestājos par tām vērtībām ko Google sludina ar savu izplēnošo Nexus ierīču sēriju, interesantā kārtā es pats Nexus sērijas ierīces nemaz tik daudz neesmu lietojis. Pirmie modeļi man kaut kā šķita padārgi un ne pārāk pieejami Latvijā un mans pirmais personīgais Nexus telefons bija fantastiskais LG Nexus 5. Pie manis tas spēja nodzīvot aptuveni trīs mēnešus un pa šo laiku tīri labi patika. Nexus 4, Nexus 5 un arī G2 uzskatāmi parādīja, ka LG ir iemācījies veidot patiešām spējīgas mobilās ierīces un lielas cerības lieku arī uz nesen prezentēto LG G3.
Šobrīd darba pienākumi likuši izmantot iPhone 5s un pēc īsā atpūtas brīža noteikti atkal ar pilnu sparu metīšos Android ierīču džungļos :)
Kāds bija tavs pirmais Android telefons?
Patiešām aicinu izlasīt Ars Technica publicēto Android versiju vēstures rakstu un pagremdēties siltās atmiņās par laikiem kad debesis bija zilākas un zāle zaļāka. Tāpat aicinu komentāros pastāstīt par tām Android ierīcēm, kas tā pavisam nopietni spēja iekrist sirdī un ko nav iespējams aizmirst vēl tagad. Kas noteica konkrētās ierīces iegādi un kāpēc tā tik ļoti patika.
Nav vēl bijusi neviena ierīce ar Android
+1
+1
arī man… bet neizslēdzu iespēju ka kādreiz varbūt arī nopirkšu tādu viedtālruni ko darbinās Androīds. Ir lietas kas man ļoti patīk androīdā, bet ir kas arī nepatīk…
Pirmais un vienīgais – Xperia Ray. Es “pelēkzili drūmo Sony veidoto lietotāja saskarni” jau pēc kāda mēneša nomainīju ar citu ROM. Kad salūzīs – ņemšu Z1 Compact.
P.S. tādas izvēles dēļ kompaktā izmēra, ANT+ un baterijas. Citu man neko nevajag.
pirmais bija HTC Wildfire ar Android 1.6. Labi, ka pēc iegādes drīz nāca apdeits ar 2.2. Divus gadus nodzīvoju ar to telefonu. Nākamais bija Xperia Ray. Labs verķis. Bija laba kamera. Pēc divu gadu lietošanas ļpti gļukoja baterija un mira nost pie 70% un visādi dīvaini uzvedās. Nemaz baifi neraudāju, kad dzērumā papisu ;D Tagad Just 5 speiseris. Lielisks aparāts, jo price/performance ir ļoti ok. Kas būs mākamais, to gan nezinu. Varbūt sagribēšu biezā gala HTC….
Xperia Z1. Pirms tam ilgi un dikti dzīvojos ar N900, kas joprojām ir ļoti labā stāvoklī. Saki, ko gribi, bet man joprojām patīk fiziskā tastatūra un vēl pāris N900 fīčas.
HTC Desire
Ja tam ieliktu jaudīgāku procesoru un lielāku iekšējo atmiņu būtu sapņu telefons. Patika fiziskās pogas un dizains. Ir sajūta ka neturi plastmasas štruntu rokās.
tagad to lieto laukos kā pirmo smartfonu vecāki cilvēki ;)
Par HTC Desire runājot – tas, manā skatījumā, bija pirmais Android telefons, kas bija uzmanības vērts. Līdz 4.0 biju stipri skeptisks pret Android. Joprojām neesmu fans, jo to, ko savulaik es piedzīvoju bakstot draugu Android telefonus, nevar aizmirst. Lai nebūtu gari jārunā, tad atliek vien piebilst, ka katram OS ir savi plusi un mīnusi. Nekas nav ideāls, ne Android, ne iOS, ne WP, ne arī kāds cits mobilais OS.
Samsung Galaxy Ace II
Telefons, kā telefons. piezvanīt var, kā arī īsziņas aizsūtīt. Tīmekļa lietošanai arī derīgs, bet tomēr oriģinālais Android 2.3 bija viss kas vajadzīgs. Pēc atjauninājuma uz 4.0 viss sāka strādāt lēnāk, kā arī baterija nespēja izturēt visas 24h. Tagad ar Cyanogen mod 11 un 4.4.2 baterija turas labi, bet tomēr resursu patēriņš ir pārāk augsts: bieži telefons “uzkaras”.
Ar Android pirmā saskare bija tikai 2012. februārī, kad no atbalsta pamestā Windows Mobile OS tālruņa (HTC HD Mini) pārgāju uz HTC Sensation XE. Sākotnēji, ja nemaldos, pirms atjauninājuma bija 2.3 versija, taču vēlāk atjaunojos uz 4.0.1. Patlaban, kā savu nākamo esmu paņēmis LG D802 (a.k.a. LG G2), kuram sākotnēji bija 4.2.4 versija, bet pēc atjauninājuma esmu uz 4.4.2 (a.k.a. KitKat) Android versijas. Ir jūtami daudz uzlabojumi pa šo laiku bijis. Visādā ziņā.
Pirmais un vienīgais (joprojām to arī izmantoju) man ir Galaxy Note II + episkā 9300mAh baterija no kāda ražotāja, kura nosaukums sākas ar Z :)
Joprojām rullē, bet prasās jau pēc lielāka iebūvētā atmiņas daudzuma…nu vismaz 32GB.
Note III tā arī rokās pat turējis neesmu, bet faktiski no pirkuma atturēja tikai tas, ka video apskatos redzētais iebūvētais skaļrunis nu galīgi nepārliecināja salīdzinot ar skaļruni Note2. Un, protams, otrs spēcīgs arguments – bija šaubas par 10 000 mAh bateriju no tā paša ražotāja ar Z burtu – respektīvi, apjoms, ta i super, bet izskats nu tāds… aizdomīgs (īsti nevar saprast, vai ikdienā tāds derētu).
Gaidu Note4 viennozīmīgi. Ceru, ka Samsung nāks pie prāta un iekļaus stereo skaļruņus :)
Nu ko lai saka, 2011 gadā bij pienācis laiks pamēģināt ko jaunu, un nokija n82 sāka gļukot u.t.t. Tirgū bij parādijies SE live with walkman ;) jā iepatikās gan kā pirmais touchscreens, gan kā androids . Pēc gada sagribējās stingri lielāku ekrānu, un izvēle krita uz s3, ko joprojām arī izmantoju ;)
Lg Optimus P500, pirmais fonis ar touchscreenu, iepatikās gan Android, gan phonis, gan visa tačskrīnu būšana kopumā.
Kopš 2010. gada lietoju savu pirmo un vienīgo viedtelefonu HTC HD2, kas nav androīda telefons, bet ar ROMiem viņu var dabūt iekšā. Ir izbaudīti visi pieejamie androīdi un tiek izbaudīti arī vēl šodien… Visvairāk patīk androīdu versijas no ICS līdz KK, bet jāatzīst, ka uz veciem dzelžiem labāk griežas GB, kur pamatā galvenā sāpe ir RAM apjoms. Vēl jāpatestē kārtīgāk KK, jo it kā viņš draudzējas ar 512 mb ramu. Pats telefons pa šiem gadiem vēl diezgan labā stāvoklī. Vienīgās vizuālās nepilnības ir uz aizmugurejā metāla vāciņa, kuram stūrīšos iet nost laka. Domāju, ja pienāks laiks mainīt telefonu, palikšu uzticīgs HTC…
Reveranss un kniksis. Jā man SONY patīk, jo ar Sony Android iepazinos jau nobriedušā (Lasi – Sony Xperia ArcS) versijā, kad lieliskais izliektais slaidais dizains nāca kopā ar labu veiktspēju.
Tagad diendienā lietoju Xperia Z1 Compact un, līdzīgi kā Kristaps, atzīstu to par labu esam.
SONY!!! :)))
Nu es sāku ar Sony Ericsson Mini ar 1.6 andrīti (laikam). sāumā likās viss bumbās, maziņš un kompakts, BET laikam ejot tas mazais klucis mani iedzina tik lielā depresījā, ka pie pirmās iespējas es metu mieru Androidam un pārgāju uz savu visu laiku sapņu viedtelefonu – Blackberry Bold 9900, tā bija klase. Ideāls tālrunis ar visperfektāko qwerty, joprojām uzskatu, ka neviens tačskrīns nespēj līdzināties BB Bold 9900 fiziskajai tastatūrai, neviens. Bet atkal bija BET – LV valodas neesamība, kura daļēji tika kompensēta ar vienas aplikācijas palaišanu, bet tas nebija tas, ekrāns bija gaužām maziņš un aplikāciju neesamība. Ja tikai BB visu šo saliktu 4.5-4.9 collās ar qwerty + pilna latviešu valoda, nevienu Androidu man nevajadzētu, pie tam tagad Android aplikācijas ir palaižamas pilnīgi oficiāli uz BB. Nu jā, ar Bold nodzīvoju 2 gadus un riebums pret Android nebija mazinājies, tapēc nāca Windows 8 laiks ar HTC X8, nepavilkos, kaut kas nebija, izņemot mainīgās flīzes tās man patika. Un tad no zilām debesīm parādījās info, ka HTC One būs BlinkFeed, kas bija vēl labāk par mainīgajām flīzēm. Tāpēc saņēmu dūšu un līdz ko M7 bija Latvijā gāju uz veikalu iemēģināt HTC M7, kas jau 2. gadu lieliski pilda savas funkcijas un… Read more »
Mans pirmais Android tālrunis bija Sony xperia Z. Pazaudēju Iphone un gribējas pamēģināt ko jaunu un ieķēru Sony, jo patika, ka viņš ir ūdens izturīgs un putekļu aizsardzība arī ir. Kā man aktīva dzīves veida piekritējam tas ļoti noder. Par telefonu nesūdzējos, cik reizes bija kritis, nekādu problēmu, tikai vienreiz braucot ar ričuku riktīgā ātruma, tas izkrita no kabatas un riktīgi nokrita, domāju nu būs ziepes. Bet nekā, tikai viena nenozīmīga švīka uz ekrāna, kas pilnīgi netraucēja. Tgd lietoju Sony xperia Z2, jo gribējās kko jaunāku un ātrāku. Bet arī vajadzēja kko ūdens un putekļu izturīgu. T’;a arī iegādājos savu Z2. Un teikšu nekādu problēmu un par brīnumu baterija tur vairāk kā es biju gaidījis! Es tikai par sony telefoniem esmu! Neko labāku nevar iegūt! Par Samsungu vispār nerunāšu, cik biju turējis rokās un spaidījis, liekas ka tas ir plastmasas klucis ar ļoti neērtu saskarni.
Ar šausmām atceros 2010. un Andoid 2 versijas baismīgos dizainus. Brrr. Taču tagad ar Project Butter Andris dragā tikpat plūdeni, cik ios.
Darba pienākumi viņu spiežot iphone izmantot, haha. Tu esi Apple fanāts, tas iespaids ir ne tā raksta dēļ, bet desmitiem citu izteikumu iespaidā.
Jā, es labprātāk lietoju iPhone, tomēr par fanātu sevi nevaru uzskatīt. Pilna pasaule arī citu interesantu ierīču.
Man pirmais viedtālrunis bij Samsunga Galaxy 5 ar Eclaire, bet nomainīju uz Nokia N8, ko lietoju joprojām.
Nebija slikts, bet kaut kā tomēr Androīds neiepatikās…
Man pirmais bija HTC Desire (Bravo) – piekrītu Kristapam, ka tas ir viens no līdz šim bijušajiem visveiksmīgākajiem Android telefonu modeļiem. Ļoti patika gan izskats gan veiktspēja (iegādes brīdī 2010. gadā tas bija topā), ļoti parocīgs izmērs, sakarīga kamera, virkne iespēju nomainīt ROM (tagad to var izdarīt arī legāli caur HTC mājaslapu) un tam BIJA FIZISKĀS POGAS!!! Par spīti tam, ka šobrīd jau bezcerīgi morāli novecojis, taču pamata smartfona “pienākumus” veic ideāli. Baterija gan vairs pusdzīva, bet tas ir normāli. Vienīgi žēl, ka virkne jaunāko aplikāciju šo aparātu vairs normāli neuztur, jo neiet uz Gingerbread, savukārt ICS un jaunāki ROM-i uz šī aparāta jau ir lēēēēēni.
Turpinājumā Samsung epopeja. S3, kurš godīgi kalpoja 2 gadus, pa vidu tiekot dauzīts, karsēts, slīcināts, izvazāts augšā/lejā pa Alpiem un citiem dubļiem, paliekot “pie pilnas apziņas un darba stāvoklī”. Un S4, ko paņēmu ziemā, kopš kļuva skaidrs, ka S3 netiks pie KitKat un jaunākām OS versijām. Kas, manuprāt, ir klajš mārketinga sviests no Samung puses, jo ejošie “stabilie” KitKat ROM-i uz S3 gāja ka prieks un ātri.
Kad strādāju Vācijā, darba kolēģei bija Samgung S. Man tad bija Nokia ar Symbian, kas šausmīgi kārās un, kad paņēmu paspaidīt kolēģes telefonu, es biju sajūsmā – tik daudz visādu, kustomizējamu iespēju, tik daudz aplikāciju (vienīgā Nokia aplikācija, kura nekārās, bija spēlīte “Block Breaker Deluxe”)… Atbraucu uz LV un sāku pētīt, ko lai nopērk. Toreiz bija tikko iznācis Samsung SIII, taču tas man bija par dārgu. Paņēmu Samsung S Advance. Gribēju Dual Core proci un Samsungu. Tas bija šausmīgs telefons. Pirmos 2 mēnešus viss notika labi,taču pēc tam tas tik nenormāli bremzēja un kārās, ka pāris reižu dusmu uzplūdā to aizlidināju pāri istabai. Man likās: “Esmu samaksājis ap 300EUR par telefonu un tas draņķis pat kontaktus nevar atvērt 10 sekunžu laikā?” Čomi ieteica norūtot. Ok, ar čomu sākām vilkt kaut kādu firmvāri no neta (uzticējos viņam, jo pats no tā neko nejēdzu), sākām instalēt un “pļukt”, hard brick. Ne resetot ar pogu kombinācijām, ne kā… Aiznesu uz garantiju, par laimi, salaboja. Tad nu dzīvoju ar to nolādēto Gingerbreadu visu laiku un dusmojos. Iznāca Jelly Bean apdeits, kurš telefonu padarīja vēl lēnāku. Tad svēti nozvērējos nekad, nekad vairs nepirkt Android tālruni, jo paziņām šādi joki notika pat ar flagmaņiem – to… Read more »
Man sirdī ļoti ir iekritis samsung galaxy s2, un uzskatu to pa vienu no lieliskākajiem ražojumiem no samsung.