Reklāma

Pirms vairāk nekā 100 gadiem kāds vīrs sapņoja par to, kāds varētu būt Tīmeklis

Jaunākie raksti

Sony izziņojis jaunos Xperia 1 III un Xperia 5 III viedtālruņus

Jaunais Sony Xperia 1 III un Xperia 5 III ietver īpašas fotografēšanas funkcijas un iepazīstina ar pasaulē pirmo maināmo...

Latvijas IT uzņēmums D8 Corporation investēs 2 miljonus eiro, lai veicinātu pakalpojumu eksportu uz Tuvajiem Austrumiem

Finanšu programmatūras izstrādātājs un ieviesējs D8 Corporation finanšu tehnoloģiju produktos un jauna pārdošanas un servisa biroja izveidē Tuvajos Austrumos...

Akio Tojoda tiek godināts kā 2021. gada Pasaules gada auto personība

Toyota Motor Corporation (TMC) prezidents un izpilddirektors Akio Tojoda ir 2021. gada Pasaules gada auto personība. Godalgu piešķīra Pasaules gada...

HP OMEN 15 spēlēm paredzētā klēpjdatora apskats

Man saņemt palietošanai HP OMEN datoru bija vismaz pāris gadu sens sapnis. Kādā pasākumā dzirdēju, ka vietējie Latvijas strīmerzēni...

“Telegram” ļaus ieplānot balss čatus

Izskatās, ka pēdējā pusgada laikā saziņas lietotne "Telegram" ļoti cenšas uzfrišināt savu audio komunikācijas piedāvājumu. Pērnā gada decembra beigās...

Kā rāda dažādi pētījumi, ideja par kaut ko līdzīgu mūsdienu Tīmeklim cilvēku galvās virmojusi jau labi sen. Daudzi zinātnieki un futūristi pieminējuši lielas datu krātuves (bibliotēkas) iespējamību, kas būtu pieejama no katra cilvēka mājas.

Kā raksta The Atlantic, Tīmekļa aizsākumi meklējami jau 20. gs. sākumā. 1895. gadā beļģu bibliogrāfs un uzņēmējs Pauls Otlets kopā ar nākamo Nobela Miera prēmijas laureātu Henriju Lafontenu uzsāka projektu ar nosaukumu Universal Bibliography.

Tā izveidošanas mērķis bija radīt datubāzi, kas saturētu visā pasaulē publicēto informāciju, tostarp grāmatas, rakstus, filmas, audio ierakstus un fotogrāfijas. Tika izveidoti vairāk nekā 15 miljoni indeksa karšu, izmantojot Universālo decimālo klasifikāciju.

Radīto informācijas krātuvi mēģināja darīt pieejamu cilvēkiem ar telegrāfa starpniecību “jautājumu-atbilžu” veidā. Protams – par nelielu samaksu.

Otlets turpināja realizēt ieceri, informācijas vākšanai piesaistot arhitektus, filosofus un sociologus no Austrijas, Skotijas, Šveices un Norvēģijas. Šī komanda radījusi globālu laikrakstu arhīvu, starptautisku asociāciju tīklu un 150 telpu lielu muzeju Palais Mondial ar eksponātiem par zinātni un vēsturi.

Internet4

No viņa 1935. gadā sarakstītās grāmatas ” Monde ” :

Viss, kas notiek Visumā un ar cilvēkiem, tiks reģistrēts no attāluma. Tādā veidā tiks izveidots kustīgs pasaules attēls, patiess tās atmiņas spogulis.

No attāluma ikvienam būs iespēja lasīt tekstu, palielināt un redzēt tikai nepieciešamo objektu, projicējot individuālā ekrānā. Tādā veidā ikvienam, sēžot krēslā, būs iespēja vērot visu pilnībā vai arī detalizēti.

Viņš arī rakstīja par datu glabāšanu filmu veidā, kas satur dokumentus, kurus cilvēki varētu meklēt un apskatīt, izmantojot sasaistes sistēmu, kas līdzīga hipersaitēm. Diemžēl drīz vien nacisti iebruka Beļģijā un iznīcināja Palais Mondial. Otlets nomira 1944.gadā un nav palikuši tieši pierādījumi, kas saistītu viņu ar kādu no tīklošanas koncepcijām. Viss, kas vēl pieejams, ir šie zīmējumi, kuros varētu būt ieskicēts tas, ko mēs mūsdienās dēvējam par interneta serveriem.

Internet1

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: