Kā rāda dažādi pētījumi, ideja par kaut ko līdzīgu mūsdienu Tīmeklim cilvēku galvās virmojusi jau labi sen. Daudzi zinātnieki un futūristi pieminējuši lielas datu krātuves (bibliotēkas) iespējamību, kas būtu pieejama no katra cilvēka mājas.
Kā raksta The Atlantic, Tīmekļa aizsākumi meklējami jau 20. gs. sākumā. 1895. gadā beļģu bibliogrāfs un uzņēmējs Pauls Otlets kopā ar nākamo Nobela Miera prēmijas laureātu Henriju Lafontenu uzsāka projektu ar nosaukumu Universal Bibliography.
Tā izveidošanas mērķis bija radīt datubāzi, kas saturētu visā pasaulē publicēto informāciju, tostarp grāmatas, rakstus, filmas, audio ierakstus un fotogrāfijas. Tika izveidoti vairāk nekā 15 miljoni indeksa karšu, izmantojot Universālo decimālo klasifikāciju.
Radīto informācijas krātuvi mēģināja darīt pieejamu cilvēkiem ar telegrāfa starpniecību “jautājumu-atbilžu” veidā. Protams – par nelielu samaksu.
Otlets turpināja realizēt ieceri, informācijas vākšanai piesaistot arhitektus, filosofus un sociologus no Austrijas, Skotijas, Šveices un Norvēģijas. Šī komanda radījusi globālu laikrakstu arhīvu, starptautisku asociāciju tīklu un 150 telpu lielu muzeju Palais Mondial ar eksponātiem par zinātni un vēsturi.
No viņa 1935. gadā sarakstītās grāmatas ” Monde ” :
Viss, kas notiek Visumā un ar cilvēkiem, tiks reģistrēts no attāluma. Tādā veidā tiks izveidots kustīgs pasaules attēls, patiess tās atmiņas spogulis.
No attāluma ikvienam būs iespēja lasīt tekstu, palielināt un redzēt tikai nepieciešamo objektu, projicējot individuālā ekrānā. Tādā veidā ikvienam, sēžot krēslā, būs iespēja vērot visu pilnībā vai arī detalizēti.
Viņš arī rakstīja par datu glabāšanu filmu veidā, kas satur dokumentus, kurus cilvēki varētu meklēt un apskatīt, izmantojot sasaistes sistēmu, kas līdzīga hipersaitēm. Diemžēl drīz vien nacisti iebruka Beļģijā un iznīcināja Palais Mondial. Otlets nomira 1944.gadā un nav palikuši tieši pierādījumi, kas saistītu viņu ar kādu no tīklošanas koncepcijām. Viss, kas vēl pieejams, ir šie zīmējumi, kuros varētu būt ieskicēts tas, ko mēs mūsdienās dēvējam par interneta serveriem.
