Reklāma

Pirms vairāk nekā 100 gadiem kāds vīrs sapņoja par to, kāds varētu būt Tīmeklis

Jaunākie raksti

“Instagram” plāno pāriet uz vienu video formātu – “Reels”

"Instagram" aizvien aktīvāk konkurē ar video koplietošanas platformu "TikTok". To pierāda arī "Instagram" jaunākie centieni. "Twitter" ievietotajā ekrānšāviņā redzams,...

Apple iPhone lietotāji tagad var oficiāli migrēt datus uz Android 12 versiju

Tie viedtālruņu lietotāji, kuri vienmēr ir lietojuši vienas operētājsistēmas telefonus nemaz nezina, ka līdz šim tā īsti nevarēja pārvietot...

Arī Samsung gatavo pilotprojektu un vēlas iesaistīties Tesla 4680 bateriju ražošanā

Tehnoloģiju milža Samsung bateriju ražošanas meitasuzņēmums "Samsung SDI" plāno iesaistīties Tesla 4680 bateriju šūnu ražošanā - tiek ziņots, ka...

Pirmais iPhone svin 15 gadu jubileju, tā laika prototipiem sasniedzot pus miljona dolāru vērtību

Pirms 15 gadiem 29. jūnijā mainījās pasaule, jo tika prezentēts pirmais iPhone viedtālrunis, un tas ir bijis viens no...

Spāņu kompānija iegādājusies “Draugiem Group” uzņēmumu “Vendon”

Ziņots, ka Spānijas vadošā tehnoloģiju kompānija "Azkoyen Group", kas piedāvā automatizētus produktus un pakalpojumus, iegādājusies "Draugiem Group" uzņēmumu "Vendon"....

Kā rāda dažādi pētījumi, ideja par kaut ko līdzīgu mūsdienu Tīmeklim cilvēku galvās virmojusi jau labi sen. Daudzi zinātnieki un futūristi pieminējuši lielas datu krātuves (bibliotēkas) iespējamību, kas būtu pieejama no katra cilvēka mājas.

Kā raksta The Atlantic, Tīmekļa aizsākumi meklējami jau 20. gs. sākumā. 1895. gadā beļģu bibliogrāfs un uzņēmējs Pauls Otlets kopā ar nākamo Nobela Miera prēmijas laureātu Henriju Lafontenu uzsāka projektu ar nosaukumu Universal Bibliography.

Tā izveidošanas mērķis bija radīt datubāzi, kas saturētu visā pasaulē publicēto informāciju, tostarp grāmatas, rakstus, filmas, audio ierakstus un fotogrāfijas. Tika izveidoti vairāk nekā 15 miljoni indeksa karšu, izmantojot Universālo decimālo klasifikāciju.

Radīto informācijas krātuvi mēģināja darīt pieejamu cilvēkiem ar telegrāfa starpniecību “jautājumu-atbilžu” veidā. Protams – par nelielu samaksu.

Otlets turpināja realizēt ieceri, informācijas vākšanai piesaistot arhitektus, filosofus un sociologus no Austrijas, Skotijas, Šveices un Norvēģijas. Šī komanda radījusi globālu laikrakstu arhīvu, starptautisku asociāciju tīklu un 150 telpu lielu muzeju Palais Mondial ar eksponātiem par zinātni un vēsturi.

Internet4

No viņa 1935. gadā sarakstītās grāmatas ” Monde ” :

Viss, kas notiek Visumā un ar cilvēkiem, tiks reģistrēts no attāluma. Tādā veidā tiks izveidots kustīgs pasaules attēls, patiess tās atmiņas spogulis.

No attāluma ikvienam būs iespēja lasīt tekstu, palielināt un redzēt tikai nepieciešamo objektu, projicējot individuālā ekrānā. Tādā veidā ikvienam, sēžot krēslā, būs iespēja vērot visu pilnībā vai arī detalizēti.

Viņš arī rakstīja par datu glabāšanu filmu veidā, kas satur dokumentus, kurus cilvēki varētu meklēt un apskatīt, izmantojot sasaistes sistēmu, kas līdzīga hipersaitēm. Diemžēl drīz vien nacisti iebruka Beļģijā un iznīcināja Palais Mondial. Otlets nomira 1944.gadā un nav palikuši tieši pierādījumi, kas saistītu viņu ar kādu no tīklošanas koncepcijām. Viss, kas vēl pieejams, ir šie zīmējumi, kuros varētu būt ieskicēts tas, ko mēs mūsdienās dēvējam par interneta serveriem.

Internet1

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
0 komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma