Atzīmējot Pasaules skriešanas dienu un Pasaules riteņbraukšanas dienu, Garmin publicējis jaunākos datus par gada laikā reģistrētajām aktivitātēm Garmin Connect platformā. Dati rāda, ka Latvijas skrējēji un riteņbraucēji seko līdzi pasaules tendencēm – vidējā skrējiena distance Latvijā sasniedz 7,72 kilometrus, bet vidējais velobrauciens 40,2 kilometrus.
Kā skrien Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm?
Pērn Garmin lietotāji visā pasaulē reģistrēja par gandrīz 13% vairāk skriešanas aktivitāšu telpās un par 3% vairāk skriešanas aktivitāšu ārā. Vienlaikus par 23% pieauga to lietotāju skaits, kuri vienas nedēļas laikā apvienoja skriešanas un spēka treniņus.
Vidēji viens skrējiens pasaulē bija 7,76 kilometrus garš, savukārt Latvijā Garmin lietotāji vienā skrējienā vidēji veica 7,72 kilometrus. Tāpat Latvijas skrējēji vienai aktivitātei vidēji veltīja 47,2 minūtes. Vīriešu vidējais temps pasaulē bija 5:49 min/km, bet sieviešu – 6:32 min/km. Ātrākie skrējēji tika reģistrēti Īrijā, kur vidējais temps sasniedza 5:41 min/km, kam sekoja Portugāle un Itālija. Latvijā Garmin lietotāji vidēji skrēja ar tempu 6:07 min/km.
Dati liecina, ka visvairāk kilometru skrējēji uzkrāja augustā, savukārt garākie skrējieni visbiežāk tika veikti sestdienās. Garmin Coach populārākais treniņu plāns bija pusmaratona distancei, kas norāda uz pieaugošu interesi par garāku distanču skriešanu. Savukārt skrējēju vidējais VO2 max rādītājs pasaulē bija 50, bet vidējais miega kvalitātes novērtējums sasniedza 73 punktus.
Kādas tendences raksturo riteņbraucējus Latvijā un pasaulē?
Arī riteņbraukšana saglabājusi augstu popularitāti Garmin lietotāju vidū. Vidējā viena velobrauciena distance pasaulē bija 46,1 kilometri, bet Latvijā Garmin lietotāji vienā braucienā vidēji veica 40,2 kilometrus. Garākos braucienus reģistrēja riteņbraucēji Itālijā, kur viena brauciena vidējā distance sasniedza 55,89 kilometrus, kam sekoja Beļģija un Spānija.
Vidēji viens velobrauciens pasaulē ilga 115 minūtes, savukārt Latvijā viena riteņbraukšanas aktivitāte ilga vidēji 98,9 minūtes. Āra braucieni Latvijā bija vēl ilgāki un sasniedza vidēji 102 minūtes.
Garmin dati rāda, ka visvairāk velobraucienu tika reģistrēti svētdienās, bet populārākais mēnesis riteņbraukšanai bija augusts. Vienlaikus riteņbraucēji pasaulē vidēji brauca ar ātrumu 23,96 km/h un vienā braucienā pārvarēja 353 augstuma metrus.
Riteņbraucēju vidējais VO2 max rādītājs pasaulē bija 51. Dati arī apliecina saistību starp regulāru treniņu apjomu un fizisko sagatavotību – lietotājiem, kuri nedēļā veica vairāk kilometru, bija augstāki VO2 max rādītāji.
Vienlaikus riteņbraucēji pasaulē vidēji brauca… Vienlaikus ar augustu vai vienlaikus ar svētdienām, kurās reģistrēti visvairāk braucēju?
Riteņbraukšana NAV saglabājusi augstu popularitāti Garmin lietotāju vidū. Jautājums varētu būt par to, cik riteņbraucēju vidū ir populārs garmin, nevis otrādi.
Temps nav min/km, bet gan km/min un tas jau ir cits lielums.
Ko nozīmē modīgais un visur lietotais “veica”? Brauca, lidoja, slidoja, domās pārvietojās?
Visbeidzot – paradumi. Šie, tekstā minētie attālumi un laiki nav paradumi. Šāda slodze ir raksrūga nopietniem treniņiem, nevis mistiskiem paradumiem.
Kas tās preses relīzes taisa, skolnieki?
Velo pasaulē ir wahoo un garmin. Man personīgi ir wahoo un visam pārējām izmantoju Apple.
Lai vai kā ir patīkami, ka visos minētajos rādītājos esmu virs statistiski vidējā 😀
Temps ir tieši min/km. Viss ir pareizi.
Kas raksturo…ko? Klajumā un kalnainā apvidū tie min/km atšķiras, īpaši ja ir tikai kāpiens, sānvējš, ceļavējš un pretvējš arī būtiski ietekmē visus mērījumus. Un pat ja min/km ir salīdzināmi, tad vienam pulss ir tuvu vecuma maksimālajam, otram – 2/3, tas arī visu izsaka.