Uzņēmējs Īlons Masks nācis klajā ar skaudru secinājumu, ka Marsa kolonizācija un pilsētas izveide uz šīs planētas tuvāko 20 gadu laikā nav reāla. Savu ambīciju šķietami augstākajā punktā pirms dažiem gadiem Masks solīja, ka “SpaceX” pirmās misijas uz Sarkano planētu veiks 2022. gadā, bet cilvēki turp dosies 2026. gadā. Nekas no tā šobrīd pat nav tuvu realitātei. Arī Masks pats to tagad sapratis un paziņojis, ka koncentrēsies uz reālākiem mērķiem, kā Mēness bāzes izveide.
Tā kā Marsa kolonizācija tik drīz nebūs iespējama, Masks paziņojis, ka “SpaceX” tā vietā palīdzēs uzbūvēt bāzi uz Mēness. Lai arī Mēness nav Marss, tas ir labāk par neko. Turklāt sagaidāms, ka tuvākajos gados uz Zemes dabiskā pavadoņa notiks liela kustība saistībā ar Mēness izpētes programmu “Artemis”.
Vēl viens “SpaceX” plānu maiņas iemesls varētu būt četru miljardu dolāru vērtais līgums ar NASA, kura ietvaros jāveic misija uz Mēnesi. Lai gan Masks apgalvo, ka Marsa projekts varētu kļūt aktuālāks pēc 5 līdz 7 gadiem, tas joprojām šķiet pārāk optimistiski. Īpaši tāpēc, ka megaraķete “Starship”, ar ko plānots iekarot Marsu, vēl nav gatava. Tāpat jārēķinās, ka Marsa misija prasīs milzu ieguldījumus ar neskaidru atdevi, kas investoriem šobrīd neizklausās pēc reāli sasniedzama mērķa.
Nevar būt… labākajā gadījumā tuvākajos 20 gadus 1. reizi cilvēki aizlidos. Nedomāju, ka tuvāk par 50 gadiem no šī brīža nopietna kolonizācija būs iespējama.
Marsa kolonizācija/apgūšana nav tikai pašmērķis, tā ir arī latiņas pacelšana augstu, lai būtu jauns atskaites punkts, uz ko tiekties. Piemēram, Skutulim latiņa ir pirmajam apskatīt tikko izlaistu Ķīnā ražotu, pie pakaļas turamu e-auto bubinātāju, par kuru nav zināms nekas – ne faktiskā drošība, ne ilgmūžība, vērtība tirgū kaut vai pēc 2 ekspluatācijas gadiem, ne garantijas remonts un pēcgarantijas remonta izmaksas utt. Kas visi ir sīkumi, kam preses relīzēs vietas nav. Pērciet, visbuslābi.
A, nu ok – par Marsa misiju gan viss IR zināms – gan faktiskā drošība, gan ilgmūžība pepelaciem, kas tur tuvosies, gan pasākuma vērtība vidēja zemes iedzīvotāja apziņā kaut vai pēc 2 misijas gadiem, gan garantijas remonts būs visiem atgriezties spējušiem izstrādājumiem, un pēcgarantijas remonta izmaksas tiks uzsauktas no vidusmēra Zemes iemītnieka
Kristofors Kolumbs 3.0
Atkārtot sifilisa nodošanu tiem tur, tālumā? Kas bīstamāk – šoreiz jau garīgā.
Vispateicīgākā tēma – kosmosa kolonizācija pievilks cilvēkus, kam nekad nav bijis pat sava SIA.
Misijai ir veiksmīga lidojuma posms, veiksmīgas infrastruktūras izveidošanas posms un veiksmīgs tās uzturēšanas posms.
Drizak 200 gadi. Ja runa ir par reālu kolonizaciju, nevis 2-3 alkonautu desantēšanos vienā virzienā un eksistenci treilera lieluma kapsulā līdz savam loğiskam galam.
Polija pēc 4 gadiem lidos uz Sauli. Kad žurnālisti prasīja, vai nebūs karsti, Polijas kosmosa aģentūras pārstāvis teica, ka lidos pa nakti.
Cik saprotam, Rogozins uz Sauli jau aizlidoja un Jupiteru arī.
Rogozins uz to brīdi būs atkal iesprūdis tankā.
Šie jau ir nokavējuši. Galvenais pelmenis no Ziemeļkorejas jau pirms vairākiem gadiem paziņoja, ka viņi esot bijuši izsēdušies uz saules. Neatminos gan, vai tas bija tajā pašā gadā, kad viņi uzvarēja pasaules čempionātā futbolā vai arī kādā citā gadā.
Tiesi tāpat ka Tesla roadster. Vel 8 gadi un ari bus 20 gadi no solīšanas sākšanas:)
Cilvēkam nāvīga radiācijas zona sākas 1000 km augstumā. Tikai tapēc neviens nelido tālāk par 300 km no Zemes. Visa Apollo programma ir vieni meli.
Tev nav nekādas sajēgas par to, kas atrodas augstāk par vistu kūts laktu.
Ja to pieļaus uz Mēness esošie cilvēces uzraugi.
Kapēc tai klaunu bildē ēnas katra uz savu pusi, un saules paneļi skatās uz… es nez.. Dēmosu?