Nu jau otro gadu Latvijā strādā jauna dīzeļautomašīnu atgāzu pārbaudes sistēma, kas precīzāk nosaka to, vai automašīnas atgāzes atbilst prasībām. Pērn sistēma darbojās pārejas režīmā un nepilnību gadījumā tehnisko apskati tik un tā varēja iziet, saņemot brīdinājumu jeb tā saucamo “vieninieku” tehniskās apskates protokolā, bet šogad gan atlaides netiek dotas. Ja fiksē defektu, mašīna jāremontē. Taču līdz šim pārbaudēs izkrīt maz auto un Latvija nav izvēlējusies stingrākās normas, ziņo Latvijas Sabiedriskais medijs LSM.lv
Jaunā dīzeļu atgāzu pārbaude tehniskajā apskatē notiek saudzīgāk nekā iepriekš – mērinstrumenta zonde tiek ievietota auto izpūtējā un viss mērījums notiek brīvgaitas apgriezienos – vairs nav gāzēšana kā iepriekš. Šī jaunā pārbaude mēra daļiņu skaitu uz kubikcentimetru gaisa, bet tā attiecas tikai uz tām ar dīzeļmotoru aprīkotajām mašīnām, kas reģistrētas no 2013. gada 1. janvāra. Vecākiem auto pārbaudes notiek tāpat kā līdz šim.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Tehniskās apskates uzraudzības daļas vadītājs Ainārs Āboliņš norādīja, ka pārbaudēs Latvija nebūt nav izvēlējusies stingrākās iespējamās normas.
“Šobrīd, ja paskatāmies uz citām valstīm, kas šo ir ieviesušas, tad mēs Latvijā esam izvēlējušies, varētu teikt, drošāko veidu, un izmantojam augstāko normu, kas tiek lietota Beļģijā un Nīderlandē. Redzam, ka Vācijā šī norma ir noteikta zemāk, bet ar šo normu jebkurā gadījumā var skaidri atšķirt, kuriem auto tad ir jābrauc uz servisu un šī problēma jāsāk risināt un kuriem ne. Jo automobilim, kuram visi procesi notiek korekti, nav jāuztraucas – šajos mērījumos parāda diezgan zemus rezultātus,” stāstīja Āboliņš. Salīdzinoši – Vācijā atļautais daļiņu skaits ir 250 tūkstoši uz kubikcentimetru gaisa – četras reizes mazāk nekā Latvijā. Protams, nesalīdzināsim Latvijas un Vācijas tirgu, kā arī iedzīvotāju maksātspēju. Vienkārši fakta konstatācija.
CSDD organizētajās izmēģinājumu pārbaudēs Latvijas Radio gan novēroja, ka tehniskā kārtībā esošām jaunākām mašīnām daļiņu skaits var būt pat zem 1000, un arī auto ar vairāku simtu tūkstošu kilometru nobraukumu tie būs daži tūkstoši daļiņu, proti, ļoti tālu līdz maksimālajai pieļaujamajai robežai.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimncas pneimonologs Rūdolfs Vilde norāda, ka dīzeļa smalkās daļiņas, kas rodas degvielas sadegšanas procesā, ir kaitīgas cilvēku elpceļiem – samazinās plaušu funkcionalitāte, pieaug iekaisuma riski un rodas citas problēmas, tāpēc korekta DPF jeb smalko daļiņu filtra darbība palīdz samazināt šo daļiņu skaitu.
Jauno automašīnu tirgus pamazām mainās, cilvēkiem vairāk izvēloties benzīna mašīnas vai hibrīdauto, kas gan saistāms arī ar pašu autoražotāju piedāvājumu – dīzeļu piedāvājums gluži vienkārši ir samazinājies. Latvijas autoparks ir viens no vecākajiem Eiropā – tā vidējais vecums ir ap 14 gadiem, un tajā dominē no Rietumeiropas ievesti lietotie auto. Pirms 10–15 gadiem jaunu auto tirgū absolūti dominēja dīzeļi, kas tagad pamazām atceļo arī pie mums.
“Visticamāk, ka tas pirmkārt jau izmainīs degvielas tipu izvēli. Līdz šim jau bija tā, ka pirmā izvēle bija dīzelis. Vienalga – dzīvo pilsētā vai ārpus pilsētas, brauc 150 kilometrus dienā vai tikai 15 kilometrus. Domāju, ka tagad pilsētnieki trīsreiz padomās, vai viņiem dīzelis ir nepieciešams, un droši vien izvēlēsies ko citu, kas būtu tikai prātīgi. Tā otra puse, ka jārēķinās, ka līdztekus zemam degvielas patēriņam nāks arī papildus izdevumi, kas varētu būt augstāki nekā tai benzīna mašīnai. Vienkārši būs šī robežšķirtne – auto reģistrēts līdz 2013. gadam un pēc 2013. gada,” intervijā LSM izteicās autožurnālists Normunds Avotiņš, prognozējot, jaunās pārbaudes varētu būt viens no argumentiem, kas cilvēkus, īpaši pilsētniekus, atturēs no dīzeļauto izvēles nākotnē.
CSDD tehniskās apskates uzraudzības daļas vadītājs Āboliņš gan norādīja, ka kopumā situācija nav tik slikta un lielākā daļa mašīnu, uz kurām šīs pārbaudes attiecas, tehnisko apskati iziet.
“Nekas īpaši pārsteidzošs tas nebija un šī problēma nav no topa lietām, kas ir automobilim biežāk konstatētie defekti. Šajā pārejas gadā redzam tendenci, ka, ja tas ir pārejas laiks, tad cilvēki nebija īpaši gatavojušies un tam pievērsuši uzmanību, tur tie rezultāti ir nedaudz lielāki – pārejas periodā šo problēmu konstatējām varbūt katram desmitajam auto, kas atbrauca uz apskati. Šobrīd tas ir jau ir ar lejupejošu tendenci, jo cilvēki zina, ir aizbraukuši uz servisu, sagatavojušies, un tad jau atklājas, kur ir šie nolietojušies filtri,” izteicās CSDD pārstāvis.
Smalko daļiņu jeb DPF filtrs ir salīdzinoši dārga detaļa – tā nomaiņa var maksāt no vairākiem simtiem līdz pat pāris tūkstošiem eiro, tāpēc gadu gaitā izplatījusies neatļauts rūpals šos filtrus izgriezt un veikt izmaiņas mašīnas vadības programmatūrā. Iepriekš šādi neatļauti modificēta mašīna varēja iziet atgāzu pārbaudes, bet tagad tas diez vai būs iespējams. Filtri tika izgriezti, jo tas gluži vienkārši ir krietni lētāk nekā veikt to nomaiņu. Vecāku mašīnu gadījumā runa var būt pat par pusi mašīnas vērtības. Arī alternatīvās detaļas ne vienmēr ir izeja, jo tās nav savienojamas ar auto, tāpēc neatliek nekas cits kā vien izmantot oriģinālo detaļu – jaunu vai lietotu.
Auto žurnālists Avotiņš norādīja, ka līdzīgi kā citu dārgu remontu gadījumā, arī šiem filtriem ir lietotu rezerves daļu tirgus. Piemēram, ja kaut kāda iemesla dēļ ir jāmaina automašīnas dzinējs, pārnesumkārba vai kāds cits ļoti dārgs, sarežģīts mezgls, mēs taču nemeklējam jaunu motoru, bet gan lūkojamies lietotu rezerves daļu tirgū.
“Nevajag jau uzreiz krist izmisumā, ka tev tagad ir mašīna, kas jaunāka par 2013. gadu un šis DPF jeb sīko daļiņu filtrs sāk pamazām beigt savu darbību vai bijusi kāda tehniska problēma un man tagad būs jāmaksā 2–5 tūkstoši [eiro] par jaunu filtru. Cilvēki ir ļoti attapīgi un atjautīgi šādās situācijās, patlaban jau ir izveidojies diezgan vērā ņemams mazlietotu DPF filtru tirgus. Tur šie filtri no automašīnām ar nobraukumu 150 tūkstoši kilometru un tamlīdzīgi ir pieejami par puscenu un varbūt pat mazāk no jauna filtra cenas,” pauda žurnālists, tiesa, pārliecināties, no kurienes šis filtrs nācis un kāds ir tā stāvoklis ne vienmēr ir iespējams.
Mašīnas, kas ražotas pirms 2013. gada, tehniskajās apskatēs turpinās pārbaudīt tāpat kā līdz šim. Savukārt CSDD uzsvēra, ka šajā gadījumā nav izdomātas kādas jaunas, pārmērīgi augstas prasības, bet gan pārbaude ļauj pārliecināties par mašīnu tehnisko stāvokli un to, vai auto izpilda jau ražošanas laikā noteiktās prasības
Kādēļ lai pēkšni izkristu daudz automašīnas? Tas ka visam šim.bija tik tāds nozombēto sauklis – aizliedzam dīzeļus. Dīzeļi slikti . Nekas vairāk.
Jā, sliktos būtu jāaizliedz. Nav ko te smirdināt apkārt.
Tur jau vecos auto laiž cauri bez visiem filtriem, tos pārbauda tikai uz dūmainību, kur izgriezta filtra gadījumā, tā ne vienmēr tiek pārsniegta.
Pogā ārā vidusšķiru, kuri brauc ar mazpadsmitgadīgiem auto, kuri ir gana jauni lai būtu jāiekļaujas stingrās prasībās, un gana seni lai būtu nobirušas lietas. Nesen biju uz Balviem aizbraucis, tur Audi 80 un ap tūkstošgades miju ražoti auto pilni pagalmi, tiem izmeši neuztrauc, tiem nemēra. Bet parasto Rīdzinieku ar 2016 dīzelīti purina pēc pilnas programmas, nedod dievs abs streikos vai check engine spīdēs, atstāsi divas algas servisā lai būtu ar ko uz darbu vēl gadu braukt.
Tas nav tā kā normāli savus auto uzturēt nevainojamā darba kārtībā?
Nevainojamai kārtībai ir vajadzīgi nevainojami apstākļi kur to auto eksplotēt. Tu vari iedomāties hadenei 6 gaus nekas nav darīts. Par valsti kur tas iespējams es paturēšu noslēpumā.
Lielā mērā tas ir attieksmes jautājums tomēr. Viss pārējais ir tikai atrunas.
Kāds sakars hadenei ar dūmainību? Demogoģēt visi māk. Ja brauc pilsētā un ikdienā īsus gabalus – izvēlies atbilstošu dzinēju – ne dīzeli. Un uzturēt nevainojamā kārtībā nebūs sarežģīti.
Balvos ir piecdesmit auto uz visu rajonu, dīzelis aizbrauc pa šoseju un pat bez filtra nekāds kaitējums elpceļiem diži nesanāk. Bet stāvēt Rīgā vai citā blīvākā pilsētā sastrēgumā, kur apkārt katram no izpūtēja kūp kā no lokomotīves – jau ir ne pārāk veselīgi.
Vispār ir liels sakars. Ja tev 6 gadu laikā nav jāiztērē nauda par hadeni, vati to iegūldīt dzinējā. Par elpošanu ja problēma ir sastrēgumi un blīvums, tad tā nav viena auto vai viena dzinēja vaina. Tā ir infrastruktūras un plānošanas problēma. Auto šeit ir sekas, nevis cēlonis.
Un nav tāda pareizā dzinēja
Šis ir tāds dīvains pieņēmums, ka mums baigi maigi tas notiek.
Skatos uz pašlaik uz lietotām mašīnām, gan dīzeli gan benzīnu. Redzot sludinājumu arī apskatīs CSDD lapā iepriekšējos datus. Dīzeļiem bieži tās vērtības ir vai nu 25000 robežās (10x mazāk nekā pieļaujams) vai tādas kurām ir aizrādījumi, ka pārsniedz (tur jau aiziet tad 2-5 miljonu robežās).
Tāpēc tādi kuri mums ir uz robežas, manuprāt, ir reti un arī samazinot slieksni līdz 100000 daļiņām, mums nekas daudz nemainītos.
Cita problēma, ja samazinās līdz tam pašam 25000 tad gan tā jau būs mērķtiecīga “dīzeli jāaizliedz” kampaņa.
Un salīdzināt mūs ar Vāciju arī nav korekti jo Vācijā ir citi veidi kā samazināt šos izmešus pilsētas, kuri mums nav, piemēram “zaļās zonas pilsētās”, kur vienkārši nedrīkst iebraukt vecās mašīnas.
Tieši tā, ja normu divreiz samazinās, tad nepalilināsies divreiz auto skaits, kas neizies. Ja ir problēma, tad tas cipars ir liels. Tiem kam šogad paveicās palīst zem normas, tad nākamgad vairs var neizdoties. Slinki tie CSDD varēja sagatavot tad preses relīzei sadalījuma grafiku, cik tad ir pie konkrēta daudzuma daļiņām auto, pie pusmiljona pie 250k, lai tad var zināt to procentu, cik tad izspruka un cik tad neizietu ja būtu stingrāka prasība. Filozofē, bet datu nav, neviens jau neizskaita, ir tikai atzīme ir iziets vai nav.
Tad uzstadijums ir izgast vecos auto ar kuriem brauc 70% Latvijas?Mums nav ka kurmjiem jaseko visam ko Eiropa prasa, seit ir Latvija ar saviem dzives limena nosacijumiem. Vajag pajautat,cik Ukrainas konflikts piesarno Eiropu ar atgazem.
Vajag vajag pabakstīt tos slaistus, kuri var bezjēgā notrallināt visādos niekos divas trešdaļas algu, bet auto turēt kārtībā vienmēr būšot par dārgu. Ja “seit ir Latvija ar saviem dzives limena nosacijumiem”, tad tas nenozīmē ka jāgrimst sūdos. Tā var nonākt arī līdz tādam līmenim kā tur austrumos.
Ja tādas foces mācētu saprast izlasīto, tad tur ir rakstīts, ka izkrīt ļoti maz un gandrīz noteikti šis skaits nepalielināsies. Tāpēc teksts par izgāzt 70% auto ir kārtējais “neko negribu darīt un mainīt”, bet čīkstēt ka viss ir slikti
Cilvēkus uzskata par idiotiem, kas tik netiek darīts, lai bīdītu zaļā kursa afēru.
Kas ir “zaļā kursa afēra”?
https://www.amazon.com/Bright-Green-Lies-Mainstream-Environmentalism/dp/194862639X
dizelistu asaru stūrītis))) prasa tikai nodrošināt auto stoka tehnisko stāvokli. audi 80 mēra pēc viņa rūpnīcas pielaidēm, plus minus. mūsdienīgu dizeli mēra pēc viņam paredzētām atgāzēm. neviens neprasa lai 1 golfs iekļaujas 6 golfa emisiju normās :D
drīzāk kapiekpi*ēju un filtru griezēju asaru stūrītis. Kā arī tiem, kam tīk pār-anāl-izēt visādus tiktoku un citus trendus.
Ja jūs zinātu, cik DPF ir amputēti, jo auto perekups gribējis nopelnīt liekus 100e nododot DPF un katalizatoru, gan jau saprastu, ka nemaz tik slikti nav ka tā pārbaude ir. Un cik servisos pēdējo 15 gadu laikā viņi izgriezti, jo vienkārši nav velmes vai sajēgas uztaisīt diagnostiku, un atrast īsto cēloni?
Auto ar euro 5 un 6 auto emisiju sistēmām ir daudz pribambasu. Ja tu iegādājies tādu auto un gribi apskati iziet, tu uzņemies atbildību uzturēt darba kārtībā un rūpnīcas izpildījumā šīs sistēmas. Tas ir MK noteikumos rakstīts. Ārzemēs krietni lielākas sankcijas par izmainītām emisiju sistēmām, mums tikai apskati anulē.
Un daudzi tie dīzeļi arī nobraukti atnāk. Tiek nopirkti pa kapeikām, ar nobrauktiem dzinējiem, sprauslām, utt kur izamputē visu un pārdod tālāk.
Jāatzīst, ka laikam ejot, DPF kvalitāte ir kritusies, zinu P3 volvo ar veco d5 kur tas filtrs pa šai dienai ir kārtībā, lai gan mašīnai jau rūsas gabali krīt nost no apakšas, bet jaunākajiem Volvo 4 podu dzinējiem ļoti bieži problēmas ar bojātiem DPF.
Pilns internets kur pie mums Latvijā par dažiem simtiem var saprogrammēt auto bez dpf filtra. Atkal valsts neko neredz līdzīgi kā Origo bērnus vai kabatzagļus tuneļos.