Krievijas uzņēmums veiksmīgi testē attālināti vadāmus baložus ar smadzenēs ievietotiem čipiem

Kamēr neirotehnoloģiju uzņēmumi, kā “Neuralink”, cītīgi darbojas pie cilvēka smadzeņu čipa, kāda Krievijas kompānija strādā pie kaut kā tāda, ko varētu ieraudzīt zinātniskās fantastikas filmās. Uzņēmums “Neiry” paziņojis, ka veiksmīgi testē tā dēvētos biodronus PJN-1 – baložus, kurus var vadīt attālināti, izmantojot smadzenēs ievietotus implantus.

Viss ir tieši tā, kā tas izklausās. “Neiry” skaidro, ka parastie baloži tiek aprīkoti ar “nelielu elektronikas mugursomu” un smadzeņu implantiem, kas ļauj kontrolēt to lidojuma virzienu. Būtisks ieguvums ir tāds, ka šī sistēma neprasa dzīvnieku trenēšanu, tie paši visu izdara, balstoties uz elektriskajiem impulsiem, ko saņem no smadzeņu čipa.

Uzņēmums skaidro, ka baložu smadzenēs tiek ievietoti mazi elektrodi, kas aktivizējas tad, kad putnam jāmaina lidojuma virziens. Tie ir pieslēgti pie nelielas ierīces uz baloža muguras, kas darbojas ar saules enerģiju. Lai vadītu putnu, sistēma sūta elektriskos impulsus, kas ietekmē tā smadzenes, liekot balodim domāt, ka tas vēlas lidot norādītajā virzienā. Lai zinātu, kur putns atrodas, tiek izmantota GPS.

“Neiry” stāsta, ka šādi “biodroni” esot daudz izturīgāki pret parastajiem mehāniskajiem bezpilota lidaparātiem. Piemēram, balodis dienas laikā spēj nolidot līdz pat 500 km, kas ir krietni tālāk nekā vairums elektrisko dronu. Tāpat nav jāuztraucas par tādām lietām kā baterija un uzlāde.

Šobrīd norit attālināti vadāmu baložu testēšana, taču nākotnē uzņēmums šo tehnoloģiju vēlas izmantot lielākiem putniem, kā kraukļi vai albatrosi, kuru kravnesība ir lielāka. Putnus šādā veidā nākotnē varētu izmantot mazu kravu transportēšanai, elektrolīniju pārbaudei, vides novērošanai, meklēšanas un glābšanas darbos. Tikmēr vides aizstāvji jau sarosījušies, uzskatot, ka šādi izturēties pret dzīvniekiem nedrīkst.