Pie mums tik populārajam zviedru autozīmolam Volvo šī gada pirmajā pusē īsti labi neklājas ar jaunu automašīnu tirdzniecību visā pasaulē – dati par jūliju liecina, ka Volvo jau piekto mēnesi pēc kārtas krītas pārdošanas apjomi, turklāt tieši jūlijs bija gada sliktākais mēnesis.
Aizvadītajā mēnesī Volvo pārdeva 49 273 mašīnas, kas ir par 14% mazāk nekā pērnā gada jūlijā. Tikai februārī Volvo izdevies pārspēt rādītājus, ja salīdzina ar attiecīgo mēnesi pirms gada – februārī ražotājs pārdeva 50 662 mašīnas, kas bija par 1% vairāk nekā gadu iepriekš februārī.
Arī finansiāli otrais ceturksnis nav bijis spožs, kompānijai zaudējot 1 miljardu ASV dolāru. Tas viss ir ļoti straujš pagrieziens uz nepareizo pusi, jo pērn Volvo aizvadīja kompānijas vēsturē labāko gadu.
Iemesli Volvo problēmām ir dažādi – gan ne pārāk labi menedžmenta lēmumi, gan arī ģeopolitiski satricinājumi ārpus Volvo kontroles, proti, ASV ieviestie importa tarifi. Lai arī Volvo ir rūpnīca ASV, kas ir viņu trešais lielākais noieta tirgus, virkne modeļu, tostarp relatīvi pieejamais EX30 tiek importēti no Eiropas vai Ķīnas.
Arī jaunais EX90 nav debitējis spoži – mašīna pati par sevi nav slikta, taču tā ir ļoti dārga, un to nomoka lērums programmatūras kļūdu un defektu. Tāpat Volvo bija spiests koriģēt savu produktu plānu atlikušajai šīs desmitgades daļai, proti, ja sākotnēji plāns bija līdz 2030. gadam pāriet tikai uz elektroauto ražošanu, tad tirgus realitāte no tā piespieda atteikties. Nav tā, ka cilvēki nepirktu elektroauto, EX30 patiesībā ir ļoti veiksmīgs modelis, bet tirgus izaugsme nebūt nav tik strauja, kā tas tika prognozēts. Mērķis gan joprojām ir elektrifikācija, proti, 2030. gadā 90 līdz pat 100% pārdoto auto jābūt pilnībā elektriskiem vai vismaz plug-in hibrīdiem.
Nesen nomainījies kompānijas izpilddirektors, šos grožus atkal pārņemot Hokanam Samuelsonam, kurš līdz šim vadīja dažādu tehnisko projektu izstrādi, tostarp pārraudzīja jauno platformu izstrādi. Samuelsons jau iepriekš bijis Volvo izpilddirektors, bet šobrīd viņš šos pienākumus pilda kā vietas izpildītājs līdz brīdim, kad tiks atrasts cits vadītājs.
Sākas Ķīnas Volvo noriets.
Auto industrija kopumā pēdējos gados saskaras ar grūtībām, īpaši zīmoli kas tirgo dārgus auto. Automašīnas kļuvušas tik dārgas ka cilvēki vairs tā nesteidz mainīt auto kā kādreiz. Mainās arī cilvēku paaudzes un paradumi, nav vairs tik izteikta brendu lojalitāte, jaunatne vairs neraujas pēc sava auto. Viss mainās…
Korporatīvai skanibālisms dara savu. Volvo pēc būtības ir kļuvis par rebrendotu Zeekr un patērētājs neredz j'[egu maksāt vairāk par Zeekr ar Volvo logo! Tas pats bija ar Opel-SAAB, Opel_Buic, Ford-Jaguar.
Vēl jau ir Polesatar un Lynk&Co. Tie lētie analogi neveicina Volvo pārdošanu.
Interesanti, ka Latvijā daļa iesīkstējuši bauri tomēr gatavi izšķiest (viņi to sauc – atļauties) naudu, ko citviet sen vairs cilvēki nav gatavi maksāt par Volvo, piem ex utt.
Nu protams ka visu laiku veiksmīgākajam gadam sekos kritums, nevar katru gadu visas līknes tikai uz augšu iet. Bezgalīga izaugsme ir iespējama tikai finansistu tabulās, nevis patērētāju tirgū.
Pastāvīgā izaugsme priecē, kamēr par to nepaziņo onkologs.
Korporatīvajā kultūrā ja līkne neiet uz augšu, tātad kaut kas ir nogājis greizi, akcionāriem jāmaina uzņēmuma vadība un jāieliek pie stūres kāds, kas atjaunos kursu uz augšu, kam ir interesanta blakne – tiek priritizēta augšana šogad pār ieguldījumiem pētījumos, kas nesīs konkurētspējas priekšrocības pēc var būt 10 gadiem. Līdz secina, ka desmit gadi ir jau pagājuši un tas ka neieguldīja tagad nozīmē, ka jālīmē Volvo logotips virsū to ražotāju produktiem, kas ieguldīja. Konkurētspējas tātad nav un līdz ar to izzūd arī pārdošanas apjomu augšana. Tas protams ir rupjš vienkāršojums, bet visu Eiropas ražotāju pakāpeniska atteikšanās no 2030.gada mērķiem nav tikai uz labējo populismu norakstāma.