Jau tagad Latvijā apskatāms jaunās paaudzes Audi A6 Avant, kas apvieno nevainojamu eleganci ar inovatīvām tehnoloģijām un sportisku sniegumu. Modelis, kas pirmizrādi piedzīvoja vien šī gada martā, jau tagad ir iepazīstams pie Audi oficiālā pārstāvja Moller Auto Rīga. A6 Avant kļūst par vērā ņemamu papildinājumu biznesa klases segmentā, piedāvājot ideālu līdzsvaru starp komfortu, dinamiku un praktiskumu. Modelis Latvijā pieejams, sākot no 61 500 EUR.
“Audi A6 vienmēr ir bijis līderis biznesa klasē, pateicoties tā funkcionalitātes un stila apvienojumam. Tas ir automobilis modernam, mobilam cilvēkam – vadītājam, kurš ikdienā vēlas komfortu un lielisku dizainu. Šis ir auto, kas palīdz vienlīdz labi justies urbānā vidē vai garākos izbraucienos. Esam gandarīti, ka pašā vasaras sākumā Audi A6 tā Avant virsbūves veidolā varam piedāvāt arī tepat Latvijā. Pagājušajā gadā Audi laida klajā vairāk nekā desmit jaunus modeļus, un šogad mēs turpinām tikpat vērienīgu produktu iniciatīvu visos piedziņas veidos, un A6 Avant ir nozīmīgs šīs stratēģijas turpinājums,” uzsver Audi zīmola vadītājs Latvijā un Lietuvā Ilgvars Ļubka.
Elegance kā lieliskas aerodinamikas pamats
Audi A6 Avant virsbūve veidota ar īpašu uzsvaru uz aerodinamiku – aerodinamiskās pretestības koeficients 0,25 padara to par vienu no efektīvākajiem universāļiem savā klasē. Lielisko aerodinamikas rezultātu palīdz sasniegt vairāki pārdomāti risinājumi: lielie gaisa plūsmas novirzītāji, kontrolējamas aukstā gaisa ieplūdes atveres priekšpusē, izteiksmīgais jumta spoilers un aerodinamiskie paneļi aizmugurējā stikla sānos.
A6 Avant siluets ir dinamisks un pārliecinošs – platā virsbūve un raksturīgās quattro proporcijas rada sportisku, bet vienlaikus izsmalcinātu automašīnas dizainu. Savukārt tā garā garenbāze un pagarinātais dzinēja pārsegs iemieso eleganci un papildina A6 Avant ideālās proporcijas. Tieši tāds arī ir šis modelis: praktisks un ietilpīgs, bet ar premium klases dizaina rokrakstu, ko novērtē arī visprasīgākie klienti.
Digitāls un nevainojami ērts
Salons izstrādāts tā, lai ikviens brauciens būtu patīkams gan vadītājam, gan pasažieriem. Vadības centrā atrodas skārienjutīgs MMI displejs, kur apvienota funkcionalitāte ar inteliģentu dizainu. Personalizējami gaismas paraksti priekšējos un aizmugurējos lukturos, kā arī otrās paaudzes digitālie OLED lukturi uzsver tehnoloģisko priekšrocību arī vizuāli.
Komfortu papildina četru zonu klimata kontrole, panorāmas stikla jumts ar regulējamu caurspīdību un Bang & Olufsen 3D skaņas sistēma ar skaļruņiem galvas balstos. Turklāt salona gaisa kvalitāti uzlabo iebūvēts jonizators un smalko daļiņu filtrs, kas padara braucienu vēl patīkamāku.
Pilnveidota kustība katram braucienam – pieejamie dzinēji
Jaunais Audi A6 Avant ir pieejams ar četriem iekšdedzes dzinēja variantiem, kuru jauda sasniedz līdz 270 kW (367 ZS). Trīs no tiem aprīkoti ar MHEV plus daļējo hibrīdsistēmu – 2,0 TDI ar 150 kW (204 ZS), 2,0 TDI quattro ar 150 kW (204 ZS) un sešu cilindru 3,0 TFSI quattro ar 270 kW (367 ZS). Pieejams arī 2,0 TFSI dzinējs ar 150 kW (204 ZS), kas koncentrējas uz klasisku iekšdedzes veiktspēju bez papildus elektrifikācijas. Atkarībā no dzinēja versijas pieejama priekšpiedziņa vai quattro pilnpiedziņa, un visiem modeļiem ir 7 pārnesumu S tronic automātiskā pārnesumkārba.
MHEV plus hibrīdsistēma uzlabo efektivitāti un ļauj automobilim noteiktos apstākļos darboties tikai ar elektroenerģiju, piemēram, stāvot sastrēgumā, lēni ripojot vai braucot vienmērīgā tempā ārpus pilsētas.
Adaptīvā pneimatiskā balstiekārta un visu riteņu stūrēšana, kas pieejama kā papildaprīkojums, palīdz saglabāt stabilitāti arī lielā ātrumā un ievērojami atvieglo manevrēšanu pilsētvidē. Jaunā progresīvā stūres iekārta ir kļuvusi vēl precīzāka, nodrošinot drošu un stabilu saikni starp vadītāju un ceļu viņam priekšā.
Diezgan glīts un nesačakarēts auto. Audi pieturās pie pamatvērtībām. Tas priecē.
Piekrītu. Izņemot, ka nepiekrītu, jo no priekšas pilnīgs neglītenis, sačakarējuši salonu, visu sabāžot ekrānā. Nu klimata kontrolei un logu atkausēšanai jābūt ar fizisku pogu, nevis kaut kādiem ekrāniem. No aizmugures gan var priecāties, ka izskatās pēc auto.
Te man nāk atmiņā pirmā iPhone prezentācija, kur Stīvs izteicās par tā laika viedtālruņu fiziskajām klaviatūrām – Tās tur ir neatkarīgi no tā tev viņu vajag vai nevajag. Un ja nu tev vajag citu valodu? Pogas izmainīt nevari…
Līdzību var meklēt arī mūsdienu automašīnās. Tev varbūt ļoti vajag logu atkausēšanas pogu, a varbūt Spānim Barselonā tādu vispār nevajag! Displejs šādā gadījumā ļauj personalizēt auto speciāli sev, pat ja tas ir ģimenes auto ar kuru brauc vairāki ģimenes locekļi, katrs var salikt savus ātros taustiņus… Piemēram man. galvenais ka uz stūres ir skaļums un back-forward! Pārējo mainu reti, vai vēl pirms braukšanas uzsākšanas.
Spānim kondicionieri regulēt nevajag? Tad lai to turpina darīt ar sasvīdušiem pirkstiem bakstot ekrānā 😅
To jau tā kā visi šobrīd zinam, ka tas nav ērtību dēļ, bet taupības nolūkos.
Man aizdomas ka tiek aizstāvētas pogas jo tā ir pierasts un tas tiek izmantots ikdienā. Ikdienā izmantoju auto bez pogām, un galīgi neprasās fiziskās pogas. Ir arī otrs, vecāks auto ar pogām, un nav tā ka tur viss būtu super ērti, un ekrānā super neērti. Spriežot pēc tava komenta vēl dzīvo laikos kad iekāp piekarsušā mašīnā un sasvīdušiem pirkstiem meklē kur grādus regulēt, kamēr mūsdienu auto tu jau laicīgi caur aplikāciju iestati, vai atstāj temperatūru kādu vēlies ja uz īsāku laiku pamet auto… un kāpēc vispār ikdienā baigi jāregulē klimats, ja var atstāt konkrētus grādus un viss notiek automātiski? Nu tik bieži cik vajag pamainīt no 20-22 grādiem, to var arī pabakstīt ekrāna apakšā, vai piešķirt kā funkciju stūres rullītim, vai paprasīt ar balss komandu…
Es tiešām laikam esmu vienīgais dīvainis kam neprasās tās 50 pogas panelī, jo ikdienā tik daudz tur nav vajadzības bakstīties… nu nav jau tā ka tās visas pogas arī uz tausti var sasniegt… tāpat ir jāpaskatās virsū līdz aizsniedzies līdz pogai, tieši tāpat kā uz displeju
Manuprāt, pie vainas ir tas, ka tie displeji vēl līdz nesenai pagātnei bija gluži vienkārši nekvalitatīvi (neresponsīvi) un tīri no funkciju aktivizēšanas viedokļa raugoties, par tiem labākas bija pat pašas sliktākās pogas, kas pieejamas 20+ gadus vecos auto. Tagad pavisam jaunos un glaunos (arī dārgos) auto tie displeji jau ir pietiekami responsīvi un saskarnes glītas. Protams, tāpat tajos neērtāk pieregulēt klimatkontroli (salīdzinot ar visparastākajām pogām), taču ir labāk nekā bija pirms dažiem gadiem. Skaidrs, ka katrai funkcijai nevajag savu fizisku pogu, taču, manuprāt, pogām pavisam noteikti ir jābūt uz stūres un fiziski sataustāmām un grozāmām/spaidāmām ir jābūt pašām galvenajām funkcijām, ko izmantojam katru dienu.
Grādus var pagriezt uz tausti. Nekur nav jānovēršas. Ziemas tumsā logus arī var atkausēt, nespaidot ekrānu.
Uz brīdi aizdomājies, ka aiz šiem el. risinājumiem stāv čupiņa mikroshēmu, procesoru, un tas viss 24/7 atrodas uz ielas jebkuros laikapstākļos, ieskaitot nelielus +/- C, kad kondensāts “klauvē” sistēmu vājākajām vietām.
Nu tad jābrauc ar 80to gadu auto kur viss ir analogs… visiem auto mūsdienās tas realizēts caur vadības blokiem un relejiem, pat ja tā ir podziņa panelī. Mums kā lietotājiem nav jādomā par tehnisko risinājumu, bet jālieto! Atkal jau nabadzīgā latvieša domāšana – pērku ar domu kā plīsīs un remontēšu.
Jebkurai funkcijai, ko vajag regulēt braucot, ir jābūt ar fizisku pogu. Tas ir drošības, nevis gaumes vai domāšanas veida jautājums. Jo, ja kaut ko dari ekrānā, tev kaut ar perifēro redzi ir jāskatās uz to, lai pārliecinātos, ka esi pareizajā vietā un patiešām dari to, kas vajadzīgs. Līdz ar to tu neizbēgami novērs uzmanību no ceļa. Viss, ko var iestatīt iepriekš vai pat tieši pirms brauciena, tas gan var būt ekrānā.
Precīzi!
Nav tik traki, es teiktu krietni lielāks drauds satiksmei ir viedtālruņi un raudoši bērni automašīnā. Un ko nozīmē novērst uzmanību no ceļa? Tik pat labi, vari teikt, ja nav head up displeja, tad šis auto arī ir nedrošs. Tāpat spogulī neskaties? Iezvanās telefons utt., desmitiem dažādi sīkumi. Turklāt, ja ar šo auto pārvietojies ikdienā Tu jau zini uz kuru pusi to pirkstu virzīt un “novērst “uzmanību” no ceļa aizņem tieši tik pat daudz laika cik paskatīties spogulī.
Protams ir arī ļoti slikti piemēri, sevišķi ar pirmajiem auto kuriem saskarme tika izveidota ekrānos, šobrīd jau lielākoties problēmu nav.
P.s
Pasakam godīgi, kurš pieskaroties tam temperatūras regulācijas rullītim,kloķim, pogai, vai svirai – nepaskatās uz to, kādu temperatūru viņš ieregulē?
Neko labot nevajag – saplīst poga, mainām auto. Tātad plīšanas process ir sācies un vairs nav apturams.
Nebrauc galējībās. Tā bija atbilde “Dimantam” kurš uzskata ka displeja risinājums ir neizturīgāks, jo elektronika ir jūtīga pret apstākļu maiņām. Atbildēju ka elektronika ir arī aiz podziņām un nav būtiskas nozīmes elektronikas sarežģītībā. Nekur neminēju ka nevajag labot ja kas saplīst. Vienkārši gribu lai cilvēki beidz iespringt par lietām ko nepazīst. Ja ražotājs ir izvēlējies tādu risinājumu, tad acīm redzot ir testējis un atzinis par gana izturīgu, un tev kā lietotājam nav jālauza galvu – “Šitas var ātrāk saplīst”! Tad jau viedtālruņus arī nevar pirkt, jo tie var saplīst nometot zemē, atšķirībā no vecajiem podziņu telefoniem… patīk? Pārkam! Nepatīk? izvēlamies citu ražotāju! No tā ka te pačīkstēsim par konkrētā risinājuma iespējams “vājajām” vietām nekas nemainīsies. Vidējais latvietis 2040tajā gadā pirks un lielīs – cik viss te forši!
Pogas ir dažādas, bet visticamāk labs, izturīgs mehāniskais slēdzis x N ir vienkārši dārgāks, nekā 1 ekrāns, ņemot vērā montēšanai patērēto laiku. Ražotājs testē un uznemas saistības uz veseliem 5 gadiem, piebilstot ka ir detaļas, kas pakļautas dabiskam nodilumam. Ja ar auto brauc 5 gadus, tad par ekrānu ilgmūzību es vispār nesatrauktos. Tikai nu tā drošība braucot…lai gan jebkura novēršanās braucot var būt liktenīga, vai ekrāna vai pogu veidā. Vai pat aizdomāšanās uz brīdi.
Tie auto, kuriem pogas aizstātas ar ekrāniem parasti ir aprīkoti arī ar gana advancētām palīgsistēmām un uzmana ceļu arī tad kad mēs novēršam skatienu no tā… Nesaku ka tās ir perfektas, tomēr, daļēji kompensē vadītāja ne-100% uzmanību uz ceļa.
kamēr viss ir jauns, tikmēr viss strādā.
Protams, var lepni teikt, ka var ņemt līzingā citu jaunu auto un vizināties tālāk.
Var vēl teikt, ka vajag strādāt tur, kur maksā vismaz 5k uz rokas, un tikai nejēgas strādā citur.
nevajadzīga augsprātība
Ak, šī ticība sistēmām….kosmosa aparātos sistēmas tiek dublētas, bet negadījumi vienalga ik pa laikam notiek. Ja viss būtu tik labi, tad auto ar palīgsistēmām teju nekad nenonāktu ceļu negadījumos, vai ne tā?
Ja viss būtu tik slikti, lidmašīnas joprojām stūrētu piloti… Atkārtošos – automašīnu palīgsistēmas nav perfektas, taču palīdz ja neesi gana uzmanīgs. Protams ka visās situācijās tās neglābs, tas tak visiem skaidrs.
Mani vienkārši kaitina tā latviešu īdēšana un skeptiskums par visu jauno, kas automātiski atspoguļojas visa jaunā nopelšanā un nozākāšanā. kaut vai tipiskā dziesma par to ka visi jaunie auto ir sū*i… tad paiet 12 gadi un tie sūdi pārvēršas konfektēs!
Galu galā vadības sistēma atkarīga no individuālajām velmēm. Man nepatīk displeji. Piemērs. Lidmašīnā kur ir sēdviedas multimēdija. Ja tai nav pūlts ar ko kontrolēt to displeju, es nemaz viņu nesāku bakstīt. Jo ir ļoti neērti.
Pogas ar ekrāniem jau kādu laiciņu nomainījušās tieši lētākiem braucamiem, kam nereti pat nav visu advancēto palīgsistēmu. Bet arī tās labi nostrādās tikai kādās paredzētās standartsituācijās.
Priekšējā reste ir uzblīdusi tāpat kā BMW. Tātad BMW nekļūdījās.
Jā, no priekšpuses tas auto kaut kā nelāgi izskatās. Gaumes jautājums, protams.
BMW un dizains ir kā Latvija un Austrija. Tālāk ļaušu katram pašam.
No prieksas atgādina WV.