Pagājušais gads bijis nozīmīgs Eiropas Savienības elektrības ražošanas vēsturē, jo pirmo reizi ar saules enerģiju izdevies saražot vairāk elektrības nekā ar oglēm.
Vēsturiski Eiropa ir izmantojusi lēto gāzi un ogles, lai radītu elektroenerģiju un siltumu iedzīvotāju patēriņam, taču globālā sasilšana un kara situācija Ukrainā ir krietni stimulējusi pāreju uz atjaunojamo resursu izmantošanu. Ember veiktajā petījumā secināts, ka 2024. gadā ar saules enerģiju izdevies saražot 304TWh elektrības, bet ar oglēm 269TWh, līdz ar to apsteidzot šo resursu.
Kopumā no atjaunojamiem resursiem 2024. gadā izdevies saražot 1300TWh elektrības, kas sastāda 47.4% no kopējā Eiropas Savienības patēriņa. Vēl viens atzīstams sasniegums, kam tuvāko gadu laiku ir jāpalielinās. Saules enerģijas radītā elektrība arī piedzīvojusi lielāko pieaugumu pret 2023. gada, proti, saražots par 54TWh vairāk.
Tālāk seko fosilie kurināmie ar 793TWh jeb 28.9% no kopējā patēriņa, un atomenerģija ar 649TWh jeb 23.7%. Tieši šis resurss atkal sāk atgūt jaunu popularitātes vilni, ko veicina pieaugošo datu centru skaits, kas nepieciešams ļoti daudz elektrības. Starp rindām tiek izcelts neliels satraukums par jauno atkarību no Ķīnas saistībā ar saules paneļu piegādēm, taču šajā gadījumā to uzstādīšana uz 20-30 gadiem ir vienreizējs pasākums.
Forši!
Un cik tas ir procentos no ķīnas ogļu TEC saražotā apjoma?…
Nav tā, ka Ķīna katru gadu uzstāda vairāk jaunu saules parku jaudu nekā Eiropā kopā uzstādīts?
Iespējams, bet Ķīnā pagaišgad uzcēla virs 40 termoelektro stacijām :)
Jā, bet būvē arī lielākās hidroelektrostacijas pasaulē! Ķīna bija pirmā, ka saskārās ar smagām smoga problēmām pilsētās un pirmā, kas sāka cīņu pret smogu, tajā skaitā arī izstrādāja EV politiku!
Saules un vēja elektrības ražošanas jaudu ierobežo kur ņemt elektrību kad nav saules un vēja. Var dienā un vējā saražot tos milzīgu skaitu TWh attiecīgi attīstot infrastruktūru, taču naktī un ne-vējā tas kaut-kā jākompensē. Garā periodā (tipa naktī) var startēt ogļu / gāzes stacijas.
Ko darīt īsā periodā, piemēram, kad saulei priekšā aiziet mākonis, nav skaidrs. Akumulācijas iekārtas vēl ievērojami atpaliek, kā dēļ ir un būs problēma ar tīklu stabilitāti. Tās kaut-kā nereklamē – Latvijā arī tādas jau ir, taču kā būs ar to mūžu un attiecīgi zaļumu tiek noklusēts.
Diez-vai pārlikt uz mazajiem privātajiem akumulatoriem būs risinājums…
Ar mūžu un zaļumu būs šādi (ar pietiekami lielu varbūtību), nav pirmā reize:
https://www.msn.com/en-in/news/other/moss-landing-power-plant-fire-full-list-of-roads-closed-evacuation-centers/ar-AA1xlP5p?ocid=BingNewsVerp
Hidroakumulācija Baltijā ir tikai leišu Ignitis, cik zinu.