Latvijas un starptautiskie investori izrādījuši interesi investēt LMT un Tet kapitāldaļās

Vairāki investori un finanšu sektora eksperti “Nasdaq Riga” notikušajās Investoru brokastīs atzinīgi izteicās par iespēju investēt telekomunikāciju uzņēmumu kapitāldaļās. Pasākumā tika diskutēts par valsts stratēģiskajiem ieguvumiem, ja šie uzņēmumi tiktu kotēti biržā. Viens no potenciālajiem finanšu scenārijiem ir Telia piederošo LMT un Tet daļu izpirkšana bez valsts budžeta piesaistes un akciju kotēšana biržā, kas pavērtu iespējas piesaistīt finansējumu jauniem attīstības virzieniem, kā arī dotu jaunas ieguldījumu iespējas Latvijas iedzīvotājiem un pensiju fondu pārvaldniekiem. Šāda scenārija īstenošana palielinātu uzņēmumu un līdz ar to arī valsts kapitāla vērtību.

Pasākumā tika parādītas Latvijas stratēģiskās iespējas lielāko telekomunikāciju uzņēmumu turpmākai attīstībai, tai skaitā kritiskās IKT infrastruktūras centralizācija, ierobežojumu atcelšana IKT eksportam, aizsardzībai un inovācijām, uzņēmumu vērtības celšana un kotēšana biržā.

“Lielu, spēcīgu uzņēmumu piesaiste kapitāla tirgum ir ārkārtīgi būtiska. Tieši tas ir veids, kā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var augt un attīstīties. Tā ir iespēja uzņēmumiem vēl vairāk uzlabot korporatīvo pārvaldību, investoriem – ieguldīt un vairot savu un visas valsts labklājību, bet valstij – audzēt konkurētspējīgus, strauji augošus uzņēmumus, kas nodrošinās vairāk darba vietu un maksās lielākus nodokļus. Tas attīsta kapitāla tirgu, kas ir ļoti svarīgi privātajam sektoram. Šādu spēcīgu valsts uzņēmumu nonākšana biržā ir veids, kā valstij kļūt ilgtspējīgākai un drošākai,” pauda “Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Liene Dubava.

Kā norādīja VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols, sakaru jomā toni Latvijas IKT ekosistēmā lielā mērā nosaka trīs uzņēmumi – LVRTC, LMT un Tet. Visiem trim uzņēmumiem ir valsts kapitāldaļas tiešā vai pastarpinātā veidā, visi ir kritiskās infrastruktūras turētāji, un visi trīs vairāk vai mazāk nodrošina kritiskās informācijas sistēmu pārvaldību, šajos segmentos savstarpēji konkurējot.

“Konkurence pēc būtības ir pozitīvi vērtējama, tomēr šajā gadījumā ir runa par valsts kapitāla ieguldījumiem, kas veicina pārdomas, kāda valsts stratēģija vidējā un ilgtermiņā ļautu gūt vislielāko atdevi no šīs nozares visas sabiedrības interesēs. LVRTC ir gatavs investēt uzņēmuma finanšu līdzekļus valsts kritiskās infrastruktūras stiprināšanai. Latvijā jau ir lieliski piemēri, kad ļoti veiksmīgi apvienota kritiskā infrastruktūra, piemēram, “Conexus” kā Latvijas maģistrālo gāzesvadu sistēmu pārvaldītājs, AS “Sadales tīkls” – kā elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs. Nošķirot IKT kritisko infrastruktūru no klasiskas komercdarbības, tiktu veicināta arī konkurence līdzīgi kā elektrības un gāzes segmentā,” pauda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

LMT jau ir paziņojis, ka, turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, jau tuvākajos 6–7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu.

“Attīstoties sakaru tehnoloģijām, visā pasaulē telekomunikāciju nozarē notiek pāreja no telco uz techco – no pamatpakalpojuma jeb balss zvaniem, īsziņām, datiem un to segmentācijas pie lietu interneta pakalpojumiem, viedajām pilsētām, viedās satiksmes uzraudzības, sadarbības aizsardzības jomā utt. Šādā virzienā darbojas arī LMT, un uzņēmuma plānotā izaugsme ir balstīta tieši uz papildu ienākumu gūšanu no jauniem biznesa virzieniem. Ja akcionāri to atbalstītu, tad 2031. gadā inovācijas un eksports varētu sasniegt 33% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma,” skaidroja LMT viceprezidents finanšu jautājumos, valdes loceklis Alfs Janevics.

Kā norādīja klātesošie Investoru brokastu dalībnieki – finanšu sektora, pensiju fondu un privāto investīciju fondu pārstāvji –, pat spēcīgiem un ambicioziem uzņēmumiem ar stabilu attīstības tendenci ir nepieciešams izaugsmes kapitāls. Birža jau tradicionāli ir regulēta platforma, kurā ir pieeja kapitālam eksporta tirgus attīstīšanai un kas paver plašas iespējas investoriem ieguldīt līdzekļus vietējos uzņēmumos. Dalībnieki uzsvēra, ka ir kļūda ieguldīt ārvalstu uzņēmumos, palīdzot tiem augt, bet liegt šādu palīdzību Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Kopumā investori, tai skaitā pensiju fondi, būtu ieinteresēti un gatavi iesaistīties telekomunikāciju uzņēmumu akciju iegādē, līdz ar to Telia piederošo LMT un Tet daļu izpirkšanai nebūtu nepieciešams valsts finansējums, un šobrīd jautājums ir tikai par politisko gribu, norādīja investori.