Litija jonu akumulatori ir būtisks elements mūsu pārejai prom no fosilā kurināmā. Tikpat svarīgi ir nodrošināt to piegādes ķēžu ilgtspējību, lai gūtu labumu gan sabiedrība, gan uzņēmumi. Diemžēl izejvielu ieguves process, kas nepieciešams litija akumulatoriem, jau sen ir saistīts ne tikai ar piesārņojumu, bet arī ar cilvēktiesību pārkāpumiem.
Jauni pētījumi no Infyos jau atkal cēluši trauksmi par dažādiem cilvēktiesību pārkāpumiem šajā nozarē. Infyos atklāja, ka uzņēmumi, kas veido 75% no pasaules akumulatoru tirgus (no automobiļu līdz patērētāju elektronikas nozares pārstāvjiem), ir saistīti ar vienu vai pat divām piegādes ķēdē esošām struktūrām, kurām tiek izvirzītas apsūdzības piespiedu darbā un bērnu nodarbināšanā. Infyos platforma analizēja valdības datu kopas, NVO ziņojumus, ziņu rakstus, sociālos medijus un patentētus datu avotus arī ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Uzņēmumiem, kuriem draud apsūdzības cilvēktiesību pārkāpumos, drīzumā var tikt liegta piekļuve Eiropas tirgum.
Infyos identificēja cilvēktiesību pārkāpumus dažādās ar dabas resursiem bagātās valstīs. Lielākā daļa incidentu bija saistīti ar uzņēmumiem, kas ieguva un pārstrādāja izejvielas Ķīnā. Pārkāpumi ir dažādi, sākot no piespiedu darba bez atlīdzības vai ar minimālu atalgojumu līdz pat 5 gadus veciem bērniem, kas bīstamos apstākļos ieguva kobaltu.
Lielākajai daļai akumulatoru ražotāju un viņu klientu, tostarp elektrisko automobiļu ražotājiem un liela mēroga enerģijas uzkrāšanas akumulatoru izstrādātājiem, joprojām nav pilnīgas piegādātāju ķēdes uzraudzības.
Ar gaidāmo Bateriju regulu, ES bloka valstis aicina palielināt piegādes ķēžu izsekojamību un riska pārvaldību. Starp citiem noteikumiem, likums arī paredz nodrošināt, ka uzņēmumi neizmanto ES tirgū akumulatorus, kas ir saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vides postījumiem to piegādes tīklā.
> ka uzņēmumi neizmanto ES tirgū akumulatorus, kas ir saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem
Tas tā nedaudz “smieklīgi” – ES nevar panākt, ka tās bloka valstis neizmanto kaut ko, kas burtiski tieši veicina cilvēku nogalināšanu (kur nu vēl līdz”tiesībām”).
Bet nu (pavadzīmes) papīrs jau panes(-īs) visu ..
Nu liekulība tā ir EU vizītkarte. Ar sankcijām tas labi redzams: koksne no RU ir sankcionēta, bez ja Papīros ir rakstīts ka no KZ tad jau viss OK, tas nekas ka KZ meži aizņem 5% no platības un 50% to mežu ir saksauls.
Rekur tepat Somijā buksē pusgatavs litija ieguves projekts:
https://thevault.exchange/?get_group_doc=245/1715255750-2024-05Sibanye-StillwatersKeliberlithiumprojectupdate.pdf
Zviedrijā iet pa burbuli bateriju ražotājs, par ko tepat Kursorā arī svaigs raksts ir.
Tad varbūt eirobirokrātijai vajag beigt tukšpļūtīt zaļos lozungus, izdarīt ko reālu un kaut kā abas lietas salikt kopā un straujāk pavirzīt uz priekšu? Nebūs ne baterijas no nepareiziem avotiem jāpērk ne dzīvot atkarībā no kāda.
> Zviedrijā iet pa burbuli bateriju ražotājs, par ko tepat Kursorā
Neesmu iedziļinājies, bet bieži tie burbuļu plīst tapēc, ka viss (arī tekošie tēriņi) balstīti tikai uz nākotnes prognozēm, proti, no raksta – “uzņēmumam ir noslēgti desmitiem miljardu eiro vērti līgumi ar daudziem no Eiropas lielākajiem autoražotājiem,” .. nedodu ne-5, ka menedžmentam veiksmīgu darījumu rezultāta katram pa jahtai jau un tagad ir ziepes ..
Mazākā mērogā pie mums ar to var novērot – RB, AB utt..
Nu par burbuļiem te es tev piekrītu pilnībā – cilvēki ik pa laikam iekrīt “Tulips mania”režīmā un nu tik skrien pelnīt visi kam nav sļiņkums, vai arī kā raksti sashēmot krējuma nosmelšanu.
Bet nu kas attiecas uz visu to zaļo kursu tad šķiet ka tur “bik” trūkst tāda kā ģenerāla plāna un koordinēšanas. Tai pašā EV jomā katrs lepē gan savas baterijas, gan savus uzlādes tīklus, gan apmaksas rīkus bez jebkādas reālas standartizācijas un savstarpējas saskaņošanas (pēc analoģijas ICE ir vienādi caurumi bākā un vienādas pistoles un samaksa ir eur/litrs ar naudu/karti visur), tā turpinoties borģelis aug nenormāli, vienīgi saprātīgs lēmums ir ka gar galvenām EU šosejām būs jānodrošina normālu apmaksas veidu uzlādes punktos.