Nu jau ilgāku laiku iezīmējusies tendence dažādiem lielajiem uzņēmumiem atlaist darbiniekus, ievērojami samazinot savu darbaspēku un algu sarakstus. Ķīniešu autoražotājs BYD nesen gājis pretējo ceļu, piesaistot milzīgu daudzumu jaunu darbinieku – tagad BYD ir pasaulē lielākā izpētes un attīstības (R&D) struktūrvienība, kompānijai lūkojot vēl vairāk pasteidzināt savu tehnisko attīstību.
Šobrīd kompānijā strādā vairāk nekā 900 tūkstoši cilvēku. Šis skaitlis pats par sevi vēl nebūtu nekas sevišķs, taču, ja ielūkojamies datos, tad pagājušā gada beigās BYD nodarbināja ap 700 tūkstošiem cilvēku. Tātad, līdz šim 2024. gada laikā viņi izveidojuši apmēram 200 tūkstošus jaunu darba vietu. Iespaidīgi!
Tieši R&D nodaļā nodarbināti 110 tūkstoši speciālistu, turklāt ap 50 tūkstošiem no viņiem piesaistīti pēdējo divu gadu laikā. Ķīna liek milzīgu uzsvaru uz dažādu inženierzinātņu apguvi universitātēs, arī BYD piesaistījuši daudzus universitāšu absolventus, lai krietni uzlabotu ražotāja potenciālu attīstīt dažādas tehnoloģijas.
Kamēr BYD ir gatavi ieguldīt milzīgu naudu izglītotu speciālistu algošanā, citi konkurenti Ķīnā pamazām samazina štatus. Nav noslēpums, ka valstī notiek “elektroauto cenu karš”, autoražotājiem cenšoties pārspēt citam citu ar pēc iespējas zemākām cenām. Zināms, ka Volkswagen-SAIC un GM-SAIC kopuzņēmumi gatavi samazināt darbinieku skaitu par vairāk nekā 10%.
BYD tikmēr turpina kāpināt pārdošanas apjomus, sasniedzot jaunus uzņēmuma rekordus. Ražotāja plāni paredz vērienīgas investīcijas dažādās braukšanas palīgsistēmās, akumulatoru tehnoloģijās un citās viedajās tehnoloģijās, kas būs nepieciešamas nākotnē, tāpēc arī piesaistīti inženieri, kas šos projektus realizēs.


Izskatās ka Ķīna mēģinās forsmažorēt elektro auto tirgu ar savu nodokļu maksātaju subsīdijām tik ilgi un ar tādu spēku ka vnk noslaucīs VAG centienus kā tādu bērna šļupstus.
Nopietni palikuši.
Izskatās ka ES nāksies likt zvērīgākos importa nodokļus vai arī klaji liegt importēt.
Par kādiem VAG centieniem iet runa? Centieniem iebilst pret pāreju uz elektro auto ar 2035to gadu? Centieni turpināt tirgot savus TFSI, TDI? Centieniem par dārgu naudu tirgot savu viduvējo un gļukaino ID sēriju? Ķīnieši parādīs ka darot var izdarīt! Ja investē konkrētā virzienā – tad esi konkurents. Ja stosties un mēģini šaut uz visām pusēm kā VAG, beigās paliksi aiz strīpas…
to, ka vag neražos, to izjutīsim visi uz savas ādas. un diezgan sāpīgi.
Viss jau labi ar tiem auto, kamēr nav ierobežojumu uz tīkla spējām nodrošināt jaudu. Ja pēkšņi tie auto būtu nu tik lēti, ka nevar nepirkt un būtu arī lādētāji, vai nav iespējama situācija ka ir ko lādēt un ir kur, bet nav ar ko? Ik pa laikam taču parādās aplēses, ka EV skaita straujš pieaugums varētu radīt pārāk lielu elektrības patēriņu un tās trūkumu. Kā nespeciālistam man grūti spriest, bet spriežot pēc tā, ka cilvēce vispār attīstās haotiski, kaut kādi šādi riski ir iespējami.
Problēma nav tik liela ražot elektrību. Lielākā problēma ir tīkls, kas spēj uzturēt to visu.
Nu limitus vienmēr var regulēt ar cenu izmaiņām… reģionos pie saules parkiem saulainā dienā būs lētāk lādēt… Pīķa stundās (vakarā) tarifs būs kosmosā… par 25A 3 fāzu pieslēgumu maksāsim 200 EUR… Vis kaut ko var izdomāt… Pēc parastākā Ekonomikas pamatprincipa – ja pieprasījums sāk pārsniegt piedāvājumu – jāceļ cenas…
Un cenu celšana jau tā dārgo EV lietošana padara bezjēdzīgi dārgu.
Kurš teica, ka kādas preces vai pakalpojumi būs lēti? Es neko par to nedzirdēju….
Pirms 10 gadiem tos reklamēja kā lētus un ekoloģiskus degvielas auto aizstājējus. Jo braukt ar elektrību pie to laiku elektrības cenas toreiz tiešām bija lētāk.
Pirms 40 gadiem avīzēs rakstīja, ka sviests ir dzeltenais slepkava un kafija – brūnā. Tagad gan sviests ir veselīgs (salīdzinājumā ar margarīnu), gan kafija aknai laba. Viss atkarīgs no konteksta)
Elektrība uz 100km joprojām ir lētāka nekā dīzelis. Apkopes arī. Iegādes cena lietotiem EV nu jau nolaidusies līdz pieņemamam līemenim. Neaģitēju, ka visiem nekavējoties jāpārsēžas, bet kad pie āks laiks mainīt auto, EV kā opciju jāparēķina tomēr būtu.
Krotow var padalīties ar savu dārgo EV lietošanas pieredzi? Es nekašķējos, nopietni jautāju. Pieredzes atšķiras. Mana ir tik stipri lētāka par iekšdedzes auto lietošanu, ka neplānoju atgriezties pie benzīna/dīzeļa. Tā dēļ šāds komentārs uzrauca uzaci.
Līdz stabam X pienāk kabelis ar 1MW jaudu. Kā ar cenu regulēšanu var panākt lai tas kabelis varētu pumpēt 3MW?
Un ar paregulēšanu drīzāk panāks to ka pīķi nobīdīs dažas stundas turp vai šurp, atkal nāksies regulēt un tā pa riņķi.
Cik var redzēt pēc ziņām par uzbūvētām jaudām tad mūs gaida jauka nākotne kad saulainā un vējainā vasaras dienā visi priecīgi lādēs EV, darbinās TV u.t.t. bet klusā novembra vakarā sēdēs pie svecītes gaismas, jo vējš propelleru negriež un saule paneļos nespīd, bet citu ģenerācijas jaudu tik pat kā nav, jo visi bija metušies dzīvot zaļi.
Novembra vakarā elektrība plūdīs no EV uz māju.
Lieliski, un klusajā novemra/decembra/janvāra/februāra pirmdienā kas un kur plūdīs? Turklāt lai plūstu no EV uz māju EV jābūt uzlādētam un jāatbalsta šo funkciju, kā arī ar EV/māja tas teorētiski risinams tad EV/rūpnīca ne sevišķi.
Mums ir kapitālisms. Ja radīsies pieprasījums, kuru stimulēs ļoti svārstīgas enerģijas cenas, būs arī risinājums. Jau tagad Hyundai auto ir iespēja paņemt 3kW 240V AC no akumulatora. Par V2G (vehicle to grid) lietām muld visi, arī VW koncerns, pat taisa pilotprojektus. Drīz būs izdevīgi dzīvot ar akumulatoru un biržas cenām.
Ir arī otrs variants: malkas krāsns, plīts un akas ūdens. Vienīgi vēl tad vajadzēs govi, zirgu, vistas un labības klēti.
Kas ir 3kw uz normālu privātmāju, piemēram, ziemas vakarā, kad ārā mīnuss padsmit grādi?
Knapa eksistēšana.
Ja ir siltumsūknis, tad ir d…ā. Toties ar granulu katlu var dzīvot. Laukos daudzām mājām ir 1F 10A un dzīvo.
Ja mazāk klausīsies Blodoņus,sveces eglēm un dzimšanas dienas tortēm būs vajadzīgas,
Mazais EV lādētājs patērē 2.2kW. Vairumam ikdienas braucienu ar to pietiek. Elektrības pārvade un tirgošana ir ienesīgs bizness – jo lielāks pieprasījums, jo lielāka peļņa un lielākas investīcijas pārvades infrastruktūrā. Pieņemsim ka Latvijā ik gadu tiks iegādāti ap 50 000 elektroauto. Pirmkārt tos pārsvarā lādē vakaros un naktīs, kad tīkla noslodze ir zemāka un noslodzes pieaugums ST ir pat ekonomiski izdevīgs. Tā nav, ka katram jaunam EV tīkla jauda jākāpina. Koeficiens nav 1:1. Otrkārt, dienā vidēji EV ir nepieciešamas ap 10-15kWh. Dažiem vairāk, bet lielā masa tomēr vidēji dienā nobrauc zem 70km. Tas ir vispār nekas! Kādam šķiet, ka Sadales Tīkls, reaģējot uz pieprasījuma kāpumu, nespēj ik gadu kāpināt jaudas par kādiem 50-100MW?
Es mazliet par ko citu. Visur ar pompu tiek vērti vaļā saules un vēja parki, bet par ĢENERĒŠANAS jaudas nodrošinājumu klusajos un mākoņainos novembra vakaros ierunājas retais. Lai ST strāvu varētu aizvadīt līdz patērētājam tā strāva ir kaut kur jāņem, jeb te kāds domā ka elektrība tiek ģenerēta rozetē?
Es pašreiz redzu ka iet uz stipru disbalansi par godu vējam un saulei, bet tie nebūt negarentē jaudas pieejamību jebkurā laikā: tumsa un bezvējš = svecīte, jo jūsmiņi no sabalansēta ģenerēšanas miksa saveidojuši zaļi-rozā sapni.
P.S. Baltijā uzkrāšanas risinājumu saules un vēja elektrības periodiskai pārprodukcijai, turklāt realistisku un saprotamu, esmu redzējis tikai Ignitis
Kad saules un vēja parki ražo lielāko daļu no patēriņa, HESi var ražot mazāk, taupot ūdeni rezervuārā. Pie tam tieši naktīs patēriņš ir tik mazs, ka reizēm, kad ūdens krātuvē pietiek, HESi kuļ ūdeni ar turbīnu propeleriem pa tukšo. Kamēr saule un vējš nosedz patēriņu, arī dabasgāzes krātuvē rezerves tiek taupītas, jo TEC’i nekurina uz pilnu jaudu. Pēc vārda “jūsmiņi” lietojuma noprotu, ka Jūs visu šo zinat un vecos labos hītus “ja sapirks visi EV, tad elektrības tīkls nodegs” turpinat atkārtot lai vairotu skepsi un aizspriedumus.
> “ja sapirks visi EV, tad elektrības tīkls nodegs” turpinat atkārtot lai vairotu skepsi un aizspriedumus.
Paši nozares pārstāvji jau vien vairo(-juši) ar savu “jāstājas rindā uz brīvi ģenerējamām jaudām un varbūt parādās kāda cerība” – https://www.la.lv/sadales-tikls-nespes-sobrid-uznemt-sistema-visu-saules-panelu-sarazoto-elektribu
.. tas gan 2022. gads, tā kā var jau būt, ka ir paspējuši sabūvēt “jaunus transformatorus, kur izmaksas vienam – ap miljonu eiro” ..
Atvainojos, ne līdz galam sapratu argumenta būtību un saikni ar EV lādēšanu vakaros/naktīs (kad to dara lielākā daļa īpašnieku) Jūsu komentārā. Interese par saules enerģijas parkiem ir lielāka nekā ST spēj piedāvāt brīvas jaudas apakšstacijās. Tas ir faksts. Pakāpeniski palielinot jaudas, parādīsies jaunas iespējas uzstādīt saules parkus, kurus arī tīlīt izmantos jau rindā stāvošie. Ja Tev ir hektārs vai divi zemes apakšstacijas ar brīvu jaudu tuvumā, šobrīd tā ir visai izdevīga investīcija. Tas nenozīmē, ka tīklā un apakšstacijās nav visai konservatīvas drošības rezerves un tas arī nenozīmē, ka saules paneļu parki kādā veidā traucē vakaros un naktīs lādēt desmitiem vai simtiem tīkstošu EV, jo šajā laikā tīkls ir krietni mazāk noslogots pēc būtības. No saules paneļiem naktī jaudas tīklā nav, noslodzes arī. Šobrīd saules elektrostacijām un mikroģeneratoriem jau tīklā ir nodrošināta 750MW jauda. Šie 750MW netiek izmantoti izņemot vasaras saulaināko dienu pusienlaikā un vakaros un naktīs šī jauda ir brīva, pie tam tā ir dispersa pa visu Latviju nevis koncentrēta vienā starpsavienojumā vai augstsprieguma lokā. Citiem vārdiem, nekādu problēmu lādēt EV nav un nebūs pat ja iedzīvotāji masās sāks pārsēsties uz EV. Līdz laikam, kad uz mūsu ceļiem parādīsies kaut vai pāri 100’000 EV, es pat neredzu problēmu tos lādēt… Read more »
> ne līdz galam sapratu argumenta būtību un saikni
Saikne ir pamattīkla kapacitāte un tā saistība ar Tevis pieminēto “skepsi un aizspiedumiem” – ja vienīgā pamattīkla operatora samērā augsta amatpersona publiski izsakās un atsaka projekta īstenošanu kaut kādai pašvaldībai, kura vēlas tur uz pāris savām mājām uzstādīt paneli aizbildinoties ar kapacitātes trūkumu, ar ko tad tas atškiras no vienas vidējas blokmājas iedzīvotāju vēlmes vakarā ieškepselēt savus EV .. .
Ir vietas Latvjā, kur apakšstacijas jauda ir aizņemta, iespējams tai apakšstacijai jau ir pieslēgti vairāki mikroģeneratori vai kāda saules elektrostacija. To jaudas tiešā veidā nekonkurē ar EV lādēšanu. Pirmkārt ir būtiska nobīde laikā. Saules stacijas savu maksimālo jaudu sasniedz ap pusdienu, turpretī EV tiek lādēti vakaros un naktīs, kad nosolodze uz tīklu kopumā ir zemāka. Un otrkārt, EV lādētāji, ko izmanto absolutais vairākums EV īpašnieku ir 1 fāzes 10A ķieģelīši, kas lēnām lādē mašīnu līdz nākamajam rītam.
Valstī pieprasījums pēc elektroenerģijas un līdz ar to tīkla jaudas aug krietni straujāk nekā EV skaits. Uz kopējā fona EV nav problēma.
> turpretī EV tiek lādēti vakaros un naktīs, kad nosolodze uz tīklu kopumā ir zemāka.
Un tā nav tāda (naiva) cerība par vēlamo?
Man phevs stāv piešķepselēts arī sestdienā un svētdienā, labi man kopējā līnija arī ir tikai ~1F16A (drizāk pat ~mazāka, jo transformātora kaste “stāv ūdenī”, jo redz mums valstī eksistē tādas “bezsaimnieku elektrolīnijas”), bet kaut kādi mikrorajona iedzīvotājiem tak var sanākt līdzīgi.
> .. līdz ar to tīkla jaudas aug krietni straujāk nekā EV skaits.
Lai nu tevis teiktais Dieva ausī (ja vien neesi ST vai Klimata un enerģetikas ministrijas pārstāvis) ..
ST vai Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvja ausī būtu lielāka jēga :D
No kā tieši Tu taisies audzēt elektrības patēriņu pie hroniska saražotās elektrības deficīta Latvijā? 1/3 no pašreizējā patēriņa ir imports.
Un? Cik % no transportam patērētās naftas Latvijā tiek iegūts uz vietas un cik importēts? Katrs iekšdedzes dzinējs, ko nomainam pret EV Latvijas ārējo tirdzniecības bilanci uzlabo kar kā minimums jūsu nosauktajām 2/3 no enerģijas importa, bet faktiski krietni vairāk, jo vieniem un tiem pašiem nobrauktiem 100km izmaksas elektroenerģijai ir zemākas nekā degvielai.
Latvijā par šito nav jāuztraucas, jo kamēr sasniegsim 100% EV, iedzīvotāju skaits būs būtiski mazāks.
+lielākā daļa iedzīvotāju tāpat dzīvo dzīvokļos, pie katra auto nenoliksi lādētāju.
Somijā kur es uzturos daudzivokļu māju pagalmi stāvvietās pie katras stāvvietas ir uzlādes stacija. Protams stāvvietas sadalītas pēc dzīvokļa numuriem un sveši tur nevar likt.
Un mājas nav monster bloki, pie kuriem virszemes stāvvietas ap māju pietiek vien 5-10% iedzīvotāju. Mums vēl tā nabagu domāšana, ka auto jātur uz ielas, vai citas mājas pagalmā…
Tas ir Somijā. Mums ir monstru bloki ar privatizētiem dzīvokļiem.