RTU zinātnieki izstrādā modelēšanas rīku pedagogu trūkuma mazināšanai

Pedagogu trūkums rada riskus kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai Latvijā. Kā risināt problēmu, ja pedagogu vecums Latvijā pārsniedz vidējo rādītāju daudzviet pasaulē, bet jaunie speciālisti skolās ieplūst lēni? Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma izveidojuši analītisku rīku vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai un pedagogu nodarbinātības modelēšanai īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā līdz 2050. gadam. Tas ļautu mazināt piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību.

57% skolotāju vispārējās vidējās izglītības programmās Latvijā ir 50 gadus veci un vecāki, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Vidējais OECD rādītājs ir 39 gadi. Turklāt gados vecāku skolotāju īpatsvars palielinās. Jaunu speciālistu skaits skolās ir neliels – pedagogi vecumā no 18 līdz 40 gadiem veido vien ceturto daļu no kopskaita, liecina arī RTU zinātnieku analīze, veidojot inovatīvo pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma modelēšanas rīku. Arī skolotāju noslodze un kvalifikācija ir dažāda, ko ietekmē gan mācību priekšmeti, gan izglītojamo skaits, amats un izglītības iestādes specializācija.

«Pedagogu sagatavošana atbilstoši mūsdienu skolas prasībām ir ministrijas prioritāte. Jaunā tipa skolotājs ir līderis, kas spēj iedvesmot bērnus un, skolotāja vadībā, virzīt bērnus no iekalšanas uz aktīvu izziņas procesu. Plānojot jaunu pedagogu sagatavošanu, ir jāņem vērā vairāki faktori, piemēram, pārmaiņas mācību saturā, pāreja uz vienotu skolu, pāreja uz ES svešvalodām kā otru svešvalodu. Šajā pārmaiņu procesā ir svarīgi izmantot un analizēt tādus datus, kas ļauj pieņemt ilgtspējīgus un noturīgus lēmumus,» uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.

«Izglītība ir kompleksa sociāla sistēma, ko veido daudzi savstarpēji saistīti elementi. Tie mijiedarbojoties veido sistēmas uzvedību. Zinātniskos pētījumos par kompleksām sociālām, ekonomiskām, politiskām un vides sistēmām secināts, ka cilvēka prāts nespēj saprast šādu sistēmu darbību. Cilvēki lēmumu pieņemšanā vienkāršo kompleksitāti, kas traucē izdarīt pareizo izvēli, – mēdz pieņemt, ka katrai ietekmei ir viens cēlonis, un izvēlēties īstermiņa problēmu risinājumus. Viņi arī nereti mēģina risināt simptomus, nevis cēloņus, kas vēl vairāk padziļina problēmas,» skaidro RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) tenūrprofesore Andra Blumberga. Kompleksas sistēmas modelēt un to problēmas risināt palīdz sistēmdinamikas pieeja. A. Blumberga kopā ar VASSI kolēģiem un profesionāļiem no Latvijas Universitātes un Bergenas Universitātes Norvēģijā izstrādājusi simulācijas rīku pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai, izmantojot sistēmdinamikas pieeju.

Jauno modeli veido pieci savstarpēji saistīti modeļi, kas apraksta pedagogu pieprasījumu – izglītojamo modulis un mācību priekšmeti –, piedāvājumu – pedagogu modulis un pedagogu izglītības modulis – un finansējumu.

Veidojot modelēšanas rīku, zinātnieki apkopoja un analizēja liela apjoma datus par vispārējās un profesionālās izglītības sistēmā nodarbinātajiem pedagogiem, izglītojamajiem, pašu izglītības sistēmu, apzināja dažādus politikas instrumentus un intervēja nozares profesionāļus, iegūstot sistēmas dalībnieku «mentālos modeļus» jeb viņu izpratni par to, kā darbojas sistēma. Viņi arī apkopoja un izvērtēja ieinteresēto pušu, piemēram, pedagogu, izglītības iestāžu vadītāju, izglītojamo, viņu vecāku, pašvaldību utt. vajadzības, ko risināt ar modeļa palīdzību. Būvējot modeli, tika izveidota sistēmdinamikas modeļa struktūra un matemātiski vienādojumi, politikas veidotāju saskarnes, kur, mainot vērtības, modelējami dažādi rezultatīvie rādītāji, kā arī rezultātu vizualizācijas, kas ļauj viņiem novērtēt politikas ietekmi uz izglītības sistēmas darbību un pieņemt datos balstītus lēmumus izglītības iestāžu, pašvaldību un valsts līmenī.

Rīku validējuši izglītības politikas veidotāji pašvaldību un valsts līmenī. Simulācijas veikuši arī RTU zinātnieki, secinot, ka pat tad, ja visi pedagogi strādātu uz pilnu vai pat lielāku slodzi, viņiem būtu dubulta kompetence un efektīvi tiktu izmantota viņu spējas vienlaikus strādāt vairākās skolās gan pamatskolas, gan vidusskolas līmenī, Latvijā joprojām būtu skolas, kur pastāvēs neatbilstība starp pieprasījumu un piedāvājumu. Īpaši šī neatbilstība vērojama lauku rajonos ar mazākām skolām un lielāku attālumu starp tām. Situācijas uzlabošanai atsevišķu mācību priekšmetu apguvi varētu organizēt vienlaikus lielākam skolēnu skaitam, nodarbināt skolotājus vairākās izglītības iestādēs un motivēt viņus pilnveidot izglītību un pārkvalificēties, lai varētu mācīt priekšmetus, pēc kuriem ir lielāks pieprasījums, liecina simulācijas.

Projekts ir izstrādāts iepirkumā Nr. IZM2022/48/AK/ESF «Pētījums un analītiskā rīka izstrāde vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu pieprasījuma – piedāvājuma prognozēšanai un nodarbinātības modelēšanai», ko finansē Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 8.3.6.2/17/I/001 «Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana».