Japāņu autoražotājs Nissan izstrādā speciālu “dzesējošo krāsojumu”, kura mērķis ir samazināt gaisa temperatūru auto salonā. Ražotājs izvēlējies teicamu brīdi, kad to atrādīt, jo pēdējā laikā Japānu skāris pamatīgs karstuma vilnis.
Pirmkārt, auto krāsojums ir balts, kas ir visnotaļ loģiski, taču krāsā iestrādāts “metamateriāls”. Ražotājs to skaidro kā “sintētisku kompozītmateriālu ar īpašībām, kas parasti nav sastopamas dabā”. Krāsojumā iestrādātas daļiņas, kas atstaro infrasarkano starojumu, savukārt Nissan saka, ka atslēga meklējama otra veida daļiņās, proti, tās karstumu atgrūž no auto virsbūves. Izklausās diezgan sarežģīti.
Vēlviena nianse – krāsojums ir apmēram sešas reizes biezāks nekā parasti, kas šo visu krietni sadārdzina. Ražotājs šo savu jauno krāsojumu izmēģina transportlīdzekļiem Tokijas Hanedas lidostā un testu rezultāti līdz šim ir gana iepriecienoši.
Fiksēts, ka testu mašīnu jumti bijuši par aptuveni 12 grādiem pēc Celsija vēsāki nekā mašīnām ar parasto krāsu, savukārt gaisa temperatūra salonā bijusi par 5 grādiem zemāka. Atšķirība varbūt nav milzīga, taču tas ir solis pareizajā virzienā un ļauj ietaupīt enerģiju, mazāk darbinot gaisa kondicionierus.
Kurš izdomās neuzsilstošo priekšējo paneli?
Tad panelim vajag dienasgaismas režīmu, kad tas ir maksimāli gaišs un tumšo režīmu, kad ar auto brauc. Vai arī priekšējo stiklu, kas laikā kad auto ir noparkots kļūst necaurspīdīgs. Ja tas ir iespējams vannasistabā, tad droši vien arī vējstiklā to kārtu var ielaminēt.
Ir caurspīdīgas plēves, karstumu atstarojošas. Priekšā sānos ir uzlīmēta automobīlim tāda 3M ražojuma, tip atstaro ap 33%, konkrētus mērijumus pagrūti veikt, pēc sajūtas mazāk cepina.
Kapēc pagrūti? Paņem IR termometru un izmēri. Man priekšējais panelis saulainā dienā uzkarst līdz ~95 grādiem. Gaisa temp salonā gan vēl neesmu mērījis, bet varētu būt virs 60C.
Tiešī šī iemsla dēļ vasarā prakstiski neiepērkos veikalos, jo veikalu projektētāji nav padomājuši par ēnu. Un koku arī tasjās asfalta peklēs nav :(
Karstumu atstarojošo materiālu ar IR distances termometru vēl jāmāk nomērīt. Sanāks stipri indikatīvs mērījums, kas var uzrādīt ar visu plēvi augstāku rezultātu, nekā to, kāds bija pirms plēves uzlīmēšanas. Faktiskā virsmas temperatūra, pieļauju, būs zemāka, bet pie vienādiem pirms/pēc emisijas iestatījumiem, distances termometrs rādīs hvz pupu mizas. Ja pieņem starojuma enerģiju E=sigma*epsilon*dT^4, tad epsilons kā reizi šeit būs melnuma koeficients, kuru var iestatīt gadījumā, ja patiesā virsmas temperatūra ir nomērīta ar kontakttermometru (piemēram, k-type)