Vernjē ir neliela pilsēta netālu no Ženēvas, kas kļuvusi par pirmo Šveices pašvaldību, aizliedzot izmantot digitālos reklāmas stendus uz ielām. Šim solim varētu sekot arī citas Šveices pilsētas.
Augstākās tiesas spriedums apstiprinājis lēmumu noņemt no pilsētas vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tās kādreiz stāvošajiem 172 stendiem, atlikušos atstājot tikai kultūras un sporta reklāmām. Aizliegums attiecas uz visām reklāmām, kas atrodas uz pašvaldības zemes, kā arī privātīpašumos.
Šis nozīmīgais lēmums paver ceļu arī vairākām citām Šveices pilsētām, kurās tiek izstrādāti līdzīgi grozījumi. Gan galvaspilsētai Bernei, gan finanšu centram Cīrihei ir bijuši līdzīgi plāni, kas pieņemti vietējos parlamentos, un tagad gaida, kad to administrācijas ierosinās aizliegumu īstenošanu. Lai gan Berne vēlas aizliegt lielāko daļu komerciālo reklāmu, Cīrihe vēlas ierobežot digitālos stendus, kas paterē daudz enerģijas.
Tendence uz pilsētām bez reklāmām apdraud vides reklāmas nozari, kuras vērtība Šveicē ir aptuveni 450 miljoni USD. Tomēr nav 100% drošs, ka Vernjē gadījums ļaus veikt izmaiņas arī citās pilsētās.
Nez Šveices TV kanālos arī 5 minūtes rāda rintintinu, un 30min rāda reklāmu. Kā noprotu dažs labs šeit domā ka reklāmas ir ok.Pat ar putām uz lūpām gatavs mauk. Lai pārliecinātu ka youtubē reklāmas tas tak ir normāli. Jo satura veidotājiem arī maizīte jāpelna.
Drošvien ka tādas spprta reklāmas kā sportists reklamē 100 bezmaksas griezienu būs pret noteikumiem Šveicē. Un tūdiš pīp galīgi nav kultūra.
Tas ir kaut kāds intresants psiholoģiskais fenomens, briedums vai pretēji nogurums, ka tev sāk nepatikt ekrāni ne mašīnā, ne dzīvoklī, ne veikalos, ne pilsētvidē. Man patīk tās Šveices pašvaldības rīcības virziens daudz labāk, kā tas, kas notiek pie mums ar tiem ekrāniem. Šo lietavu laikā, daudzus no tiem varēja redzēt salijušus, raustoties un pikseļojoties :D
Digitālo reklāmu uzstādītāji droši vien varētu pateikt, cik hektārus meža ir izglābuši, atsakoties no papīra reklāmām. Cik diez tāds stends kWh patērē diennaktī?
Pareizi saki. Varu klusām pačukstēt ka tas stāsts par koka glābšanu atsakoties no papīra ir stipri pārspīlēts (bet jā, tiek plaši izmantots), tad jau būtu no citas eko lietas jāatsakās – koka mājām.
Nu a celulozes šķelda no kā papīru ražo kaudzēm rodas ražojot zāģmateriālus, lielākā daļa mūsdienu iekārtu lielajās rūpnīcas sašķeldo to, ko tā saucamajā gaterī nomaļu veidā meta ārā vai malkā.
Šaubos ka “papīra reklāmas” taisa no papīra. Droši vien tiek izmantoti kādi plastikāti, kas nesadalās.
Par šo arī nestrīdēšos, bet runa jau par to ka tika pasniegts ar saukli “izglābsim koku atsakoties no papīra loksnes”
Mans viedoklis arī ir ka tas reklāmu terors ir par daudz tālu aizgājis.
Sūds par to elektrību – lai ražo no saules gaismas, bet kāpēc tie ir jāuzstāda publiskā telpā par kuras izmantošanu es maksāju nodokļus?!?
Un kāpēc tie jāliek ielas malā – naktī tie žilbina un novērš uzmanību. Lai tik notriec kādu paraksta licēja bērnu uz pārejas, pirms kuras ir uzstādīts reklāmu dēlis….
Reklāmas ir psiholoģiskais terors!
Cik Rīga nopelna no tiem stendiem? Tīru neto peļņu. Vai Rīga nopelna no koplietošanas stāvdrāžiem, kas atņem klientus un ienākumus sabiedriskajam transportam, kurš tiek subsidēts no mūsu nodokļiem. Visticamāk, abos gadījumos peļņu miljonos gūst šīs nozares uzņēmumi, bet pilsētas budžetam tie ir zaudējumi. Privātā biznesa lobijs.
Rīga pelna no reklāmām. Nezinu cik, bet pelna.
Par stāvdrāžiem gan taisnība. Bet tie papildina sabtransportu, ne konkurē. Drīzāk konkurē ar takšiem.
Cik zinu, ja reklāma ir pa visu mājas galu, tad namu apsaimniekotājs (lasīt, it kā iedzīvotāji) dabū vismaz 5k mēnesī. (aka tā māja Brīvības/Pērnavas krustojumā, kas visus žilbina nakts laikā) Domāju, ka reklāmas firmas arī pašvaldībai maksā ne to mazāko summu. Pa brīvu jau nu točna pieturās tās reklāmas nestāv.
Nu tu runā , tā it kā šeit būtu Šveice. Tak viss Latvijā ir izbīdīts tā , ka neko neviens tur nemaksā. Roka mazgā roku. Gluži tāpat kā Jrmalas pludmalē eļļains ekskavātors uzrok pludmali, lai pasargātu kaut kādu bāru, terasi.
Varu apstiprināt, ka ēkas īpašnieks par izvietoto ekrānu saņem aptuveni šādas summas. Citā Rīgas vietā par ekrānu uz ēkas sienas saņemu 3,5 – 4,5 k mēnesī.
Kad šo ekrānu dēļ pilsēta būs nopietnāka avārija ar upuriem, derētu tieslieta, kur šo ekrānu uzstādītajiem un turētājiem piespriež kādu miljardu € kompensācijai.
Pilsēta un valsts saņem soc., ienākumu nodokļus un pvn. Visa lielā peļņa paliek uzņēmumiem. Koplietošanas transportam noteikti vajadzētu papildus nodokli, jo sabiedrisko transportu subsidē no mūsu nodokļiem. Ja privātie grib darboties, lai subsidē sab.transportu.