Pasaulē arvien aktīvāk runā par dzīvnieku labturību, gaļas patēriņa samazināšanu un to, ka, iespējams, vērts sākt aktīvāk ražot un patērēt mākslīgo jeb laboratorijā audzētu gaļu. Saistībā ar šo Lielbritānija kļuvusi par pirmo valsti Eiropā, kas devusi zaļo gaismu laboratorijā audzētas gaļas pārdošanai. Taču sākotnēji to uzturā lietos nevis cilvēki, bet gan viņu mājdzīvnieki.
Lielbritānijas Dzīvnieku un augu veselības aģentūra un Vides, pārtikas un lauku lietu departaments piešķīruši Londonā bāzētajam jaunuzņēmumam “Meatly” reglamentējošo atļauju ražot laboratorijā audzētu mājdzīvnieku barību. Šis lēmums raksturots kā “milzīgs solis mākslīgās gaļas nozarē”.
“Meatly” atklājis, ka jau šogad cer palaist pirmā mājdzīvniekiem domātā produkta, kas audzēts no vistu šūnām, komerciālos paraugus. Uzņēmums nākamo trīs gadu laikā plāno koncentrēties uz izmaksu samazinājumu un rūpnieciskās ražošanas apjomu palielināšanu. Te jāatzīmē, ka parasti laboratorijā audzētas gaļas ražošana ir ļoti dārga un laikietilpīga.
Jāpiezīmē, ka mākslīgās gaļas produkti ir apstiprināti lietošanai pārtikā Singapūrā, Izraēlā un lielākajā daļā ASV. Taču nozares attīstību kavē mērogošanas problēmas un politiskā kontrole. Līdz ar to, visticamāk, paies vairāki gadi, līdz mākslīgā gaļa sāks atstāt būtisku nospiedumu lauksaimniecības nozarē.



Lai samazinātu ekoloģisko noslodzi uz zemeslodi, jāsamazina mājdzīvnieku skaits.
Jā, bobis saēdās konservus un tad laiž pukas, izdalot “siltumnīcas” gāzes.
Pēc tam sekos laboratorijā audzēti mākslīgie mājdzīvnieki. Un aiz viņiem arī saimnieki.
Nesanāca cilvēkiem iebarot, ķērās klāt pie dzīvniekiem.