Francija ir viena no ekonomiski un politiski ietekmīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, taču valsts valdība iebilst Eiropas Savienības plāniem, kas paredz aizliegt tirgot mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem no 2035. gada. Francūži vēlas, lai termiņš būtu ne tik drīz un iekšdedzes dzinēju ražošanu varētu pārtraukt līdz nākamās desmitgades beigām. Tāpat Francija vēlas, lai plašāku atbalstu saņemtu plug-in hibrīdi.
Francūži neiebilst pret Eiropas Savienības mērķi samazināt automašīnu radītos CO2 izmešus par 55 procentiem līdz 2030. gadam, tomēr prezidenta Emanuela Makrona biroja pārstāvis norādījis, ka Francija vēlētos, lai hibrīdi tirgū saglabātos ilgāk. Pagājušajā nedēļā parādījās ziņas, ka Eiropas Komisija vēlas vēl straujāku transporta emisiju samazinājumu – 65% līdz 2030. gadam, bet no 2035. gada nebūtu ļauts tirgot mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.
Makrona biroja pārstāvis, kurš vēlējies palikt anonīms, paskaidroja, ka šāda nostāja radusies pēc tikšanās ar vairāku autokoncernu, piemēram, Stellantis un Renault vadošajām amatpersonām. Francija gan izskatīs veidus, kā atbalstīt autonozares pāreju uz elektrību un jaunu tehnoloģiju attīstību.
Šāda Francijas nostāja varētu iezīmēt briestošo neapmierinātību Eiropas Savienības iekšienē par bloka uzstādītajiem mērķiem. Lai arī francūži un citas valstis lieliski apzinās, ka agri vai vēlu pāreja uz elektrību būs neizbēgama, francūži vēlas, lai iekšdedzes dzinēju izmantošanas pārtraukšana nebūtu tik strauja. Kā liecina aprēķini, iekšdedzes dzinēju aizliegšana nozīmētu, ka Francijā apmēram 100 tūkstoši autobūves nozarē strādājošo zaudētu darbu. Francija atpaliek no Vācijas un citām autoražošanas lielvalstīm robotu izmantošanā auto ražošanai.
Interesanti, kāda ir Latvijad offic nostāja šajā jautājumā? Varbūt kāds zina?
Latvijā nav autobūves industrijas, līdz ar to valdības viedoklis, pat ja tāds ir, nav aktuāls.
Latvija izdomās kā turīgajiem iedzīvotajiem kaut daļēji subsidēt no valsts līdzekļiem Teslas iegādi un tie varēs baudīt beznodokļu režīmu. Kamēr pārējie iedzīvotāji droši vien varēs izbaudīt nodokļu kāpumu augošā projekcijā skatoties uz savu vidusmēra 15-gadīgo autiņu mikrorajona stāvlaukumā.
Latvijā drīzāk būs personīgo auto aizliegums pilsētās. Varēsiet spaidīties sabiedriskajā transportā, kas nāks reizi stundā. Un atlikušie braucēji dabūs tādus nodokļus, ka auto paliks kā luksusa priekšmets tiem, kuri to varēs atļauties.
Latvija drīzāk būs pēdējā valsts, kas kaut ko tādu ieviesīs (var redzēt cik labi iet ar kaut kādu puslīdz modernu satiksmes organizāciju Rīgā).
Personīgais auto pilsētā pie durvīm ir lukss lielā daļā attīstīto rietumu valstu. Mūsu mikrorajonu autoparks turas tikai uz kaktu auto servisiem.
Šie aizliegumi ES tirgot mašīnas ar iekšdedzes dzinējiem izskatās pēc ļoti smuki noformēta biznesa plāna caur iespaidīgu politisko lobiju. Kamēr tepat vien ir valstis, kas lielāko daļu savu atkritumu vienkārši saber aizās uz sadedzina, fabrikas kūp uz nebēdu 24/7, valstis kas nekontrolēti masveidā izcērt mežus.
Bet jā protams tas velns slēpjas ausu irbulīšos, salmiņos un 2021.gada ražotā benzīna motorā :)
Benzīna/dīzeļa motorā, kuram starp citu ar EURO6 izmešu normām ir mazāk CO2 izmešu kā bremžu uzlikām dilstot vai riepām dilstot, bet par to optimizēšanu CO2 jautājumā jau domāt ir mazsvarīgi, jo elektroauto ieviešanai ar reālu ekoloģisko ieguvumu ir maza saistība.
Pietiks kaut vai ar to ka pilsētās vairs nesmirdēs pēc izplūdes gāzēm. Visiem auto nav ideāli noregulēti motori, katalizatorii utt. Tas, kas tur iet pa gaisu tajā koncentrācijā, var līdzēt pa ielu ejošo iebalzamēšanai pēc nāves. Taču veselību galīgi neuzlabo.
Euro 6 un parejie euro izmešu standarti strādā aptuveni līdz 150 000 km, kas ir garantijas beigu termiņš.
Uz LV no vācijas atnākušais transports šo pārkāpj vismaz 2x un attiecīgi nekas kas attīra izplūdes gāzes vairs nestrādā uz 100% un attiecīgi arā nāk indīgi maisījumi kā no veciem žiguļiem.
Tur ir tā problēma.
Savukārt elektroauto vai ūdeņraža gan jauna gan arī pēc 1000 000 km nerada nekādus lokālos indīgos izmešus.
Tur ir tā atškirība.
Tu vispār zini, kā iegūst litiju baterijām, cik dzeramā ūdens aiziet zudumā un pēc tam ir neizmantojams, un cik liels grunts apjoms tiek sabojāts neatgriezeniski un neattīrāmi?
Nemaz nerunājot par to kā tiek iegūts kobalts. Plus vēl ņemot vērā, ka baterijas joprojām nav iespējams pārstrādāt (var tikai teorētiski un mazos apjomos un ar roku darbu bīstamos apstākļos), plus pārstrādātais produkts tāpat nav tīrs un praktiski nav izmantojams, tā ka jārok zemē, lai indē zemi.
Attiecīgi, “ekoloģiski” domājošie ir reāli divkoši – ja nafta noplūst – tā ir gandrīz globāla katastrofa, ja ražojot litiju procesa ietvaros neizbēgami tiek toksiski piesārņoti veseli reģioni un praktiski atstāti bez dzeramā ūdens, tad tā nez kapēc ir ekoloģiska domāšana.
Plus nemaz nerunāsim par nepieciešamo lielāko elektroenerģijas apjomu, kas būs nepieciešams – kā domā, kādā veidā to ražos? Es saprotu, ka tiem, kas nedomā, šķiet, ka iekšdedzes dzinējs ir ļaunuma sakne, bet reāli, ar EURO6 motoriem, tur praktiski nav kaitējuma. Ja gribi eksperimentēt, vari pamēģināt izdarīt pašnāvību elpjot tikai tādas atgāzes no izpūtēja – mocīsies gadiem un nejau tapēc, ka mirsi, bet tapēc, ka nekas tev nenotiks un ilgi būs neērti jādzīvo. Daudz lielāks ieguvums tagad būtu tieši pievērsties citiem izmešu avotiem, par kuriem netiek domāts vispār (lasi, var ražot izmešus bēdu nezinot) – piem. Riepas (dilstot rodas izmeši), bremžu kluči, tehniskie šķidrumi u.c., kas būs arī no tai skaitā no elektroauto.
Elektroauto ar reģenerāciju ieslēgtu risina arī tavu minēto problēmu. Tāda sajūta, ka mēģini izdomāt arvien jaunus veidus, ko pateikt pret elektroauto.
Dzīvot arī ir kaitīgi. Katrs cilvēks uz zemes ir ekoloģiska problēma.
Kā jau minēts no cita komentāra. Galvenais pluss ir izplūdes gāžu aizvākšana no pilsētām. Ar laiku būs arī viss pārējais. Tu jau te gribi visu un uzreiz.
Elektro auto vienīgā un šobrīd galvenā problēma ir sākotnējā iegādes cena! Kad EV varēs nopirkt par benzīnnieka cenu, daudzas problēmas pašas no sevis pazudīs!
Un būs atrisināts uzlādes jautājums dzīvokļos dzīvojošajiem. Citādi piekrītu.
Ar nepacietību gaidu, kad izzudīs lādēšanas problēma. :-)
Es neizdomāju jaunus iemeslu, es iesaku reāli painteresēties, kas lācītim vēderā, nevis akli iedomāties, ka aiz aisberga redzamās daļas, nav normāla liela kalna ar atkritumiem. Un piesārņoti reģioni ir diezgan liela cena, par minimāli samazinātu izmešu apjomu pilsētā. Vai adekvāta, katrs var spriest pats.
Naftas pumpēšana nepiesārņo reģionus? Bateriju bloku saražo un tas brauc savus 200k vismaz. Benzīns jālej visu laiku un piesārņojums tur rodas katrā ražošanas punktā.
Tie ir vēl 13,5 gadi… Frančiem tas liekas par maz?! Tas ir vairāk kā pietiekošs laiks lai pārveidotu savas ražotnes. Un nav ko atrunāties ar darba zaudēšanu motoru skrūvētājiem… tehnoloģijas attīstās, automatizācija ienāk daudzās jomās, un nepieciešamības samazināšanās pēc darbiniekiem ir dabīgs process.
Hibrīdi? Hibrīdi sevi neattaisno… Tie ir tikai pārejas posms uz Elektrību. Kaut kas komplicēts un dārgs kā savulaik “ekonomiskās” CFL spuldzes kad aizliedza kvēlspuldzes. Tagad lietojam LED filament lampiņas vai gatavus LED gaismekļus un priecājamies…
Nepriecājamies. Led lampa nedod normālu pilna spektra gaismu. Redzēt nevar neko.
Un jā, 13,5 gadi ir par maz.
Varbūt francija rūpējas par saviem pilsoņiem un neskrien pakaļ katrai muļķībai, ko tagad bārsta katrs kam nav slinkums.
Vai Tev ir infrasarkanā diapazona redze, ja neko neredzi? :)
Iesaku papētīt dažādu gaismas avotu spektrus un cilvēka acs spektrālo jūtību pirms apgalvojumiem.
Iesaku pašam papētīt cik sūdīga gaismu dod plašpatēriņa LED. Nākas piemaksāt 2x un 3x summu, lai tā LED spuldzīte jau labāk līdzinātos kvēldiega izstarotajai gaismai.
Kurš teica ka kvēlspuldze ir pareizā? Paskaties saules gaismas spektru – diezgan auksta gaisma.
Varbūt vēl piedāvāsi sildīt dvēseli ar skala gaismas spektru?
Esmu skatījis reālus spektrus no dažādiem avotiem ar spektra analizatoru. Visbriesmīgākais ir luminiscento spuldžu spektrs. Skatoties uz LED spuldzēm, piedzīvoju patīkamu pārsteigumu.
Šito viņi jau zināja 15 gadus atpakaļ, tā kā reāli viņiem bija 30 gadi lai sagatavotos pārejai.