Kursors izmēģina Volkswagen Multivan Executive

Līdz šim mana attieksme pret mikroautobusiem bija diezgan rezervēta, lai neteiktu nievājoša. OK, tos var izmantot, lai pārvadātu cilvēkus no lidostas līdz viesnīcai, bet ar to arī varētu pietikt. Pirms pāris nedēļām Feisbukā redzēju ierakstu, ka mana laba paziņa ir nopirkusi Multivan kā ģimenes auto. Labi, viņiem ir trīs bērni, bet tomēr busa iegāde man likās pārāk skarbs gājiens. Ir taču citi ietilpīgi auto, kas nav mikroautobusi. Lieki teikt, ka es pat sapņos nevarēju iedomāties, ka pats kādreiz gribētu šādu auto saukt par savējo. Līdz izbraucu ar visnotaļ labi nokomplektētu un jaunu Volkswagen Multivan Executive…

Man ir tāds nelāgs niķis – es iedomājos kaut kādas lietas un tad spītīgi turos pie sava viedokļa un mani tikai ar plikiem vārdiem pārliecināt par pretējo parasti nevar. Ar to es nelepojos, bet tāds nu es esmu. Tomēr dažkārt es mēdzu pats savu viedokli izaicināt darot lietas, kuras līdz šim neesmu uzskatījis par man aktuālām. Piemēram, noorganizējot izbraucienu ar mikroautobusu zinot, ka man ir skeptiska nostāja pret šādiem auto. Sak, skepse skepsei, bet ņem un izbrauc pats! Salādēju auto visu savu ģimeni un devāmies uz laukiem apciemot omi un opi.

Nedēļas nogalei sarunāju jauno sestās paaudzes Volkswagen Multivan Executive, kas ir speciāli mūsu reģionam pielāgota Multivan Highline versija ar bagātīgu aprīkojumu (jo Highline) un pastiprinātu piekari (jo Latvija). Kā pats beidzot sapratu, Multivan skaitās šikā cilvēku pārvadāšanas busiņa versija.

Par aptuveni 52 tūkstošiem eiro šis akcijas modelis ir ticis pie lēruma noderīgu lietu: glītiem 17 collu vieglmetāla diskiem, 12 pozīcijās vadāma vadītāja sēdekļa, alcantara un ādas apvienojuma sēdekļiem, parkošanas sensoriem priekšā un aizmugurē, kā arī atpakaļskata kameras, LED lukturiem priekšā un aizmugurē, elektriski veramām slīddurvīm abās pusēs, adaptīvās kruīzkontroles un lielās navigācijas.

Bāzes Multivan maksā no aptuveni 37 tūkstošiem eiro.

Melns krāsojums un hroms dara brīnumus

Nokrāso auto melnu, pielīmē uz tā dažas hromētas detaļas, notonē stiklus un tam ir potenciāls izskatīties diezgan glīti. Tas ir noticis arī ar Multivan. Bāzes versijā, protams, tas izskatīsies pēc necila utilitāra braucamrīka, bet Executive izpildījumā šis ir glīts auto.

Nu, bet tu paskaties! Starp citu, milzīgais aizmugurējais bagāžnieka vāks ir elektriski atverams. Sīkums, bet patīkami.

Viens no auto, ko stūrēju ikdienā ir pavecs un paliels džips. Tāpēc es jau biju pieradis pie lielu auto stūrēšanas. Saņemot testa Multivan, man vizuāli šķita, ka šis mikroautobuss tomēr ir krietni lielāks par Pajero. Vakarā abus auto saliku blakus un secināju, ka, jā, Multivan ir mazliet augstāks un mazliet garāks par šo džipu. Braucot pa ceļu to pārāk nejūt, bet situācija var mainīties šaurākās vietās.

Man pie biroja ir pazemes stāvvieta, kurā esmu piešāvies gana naski lavierēt ar Pajero un bez lielas domāšanas tajā centos iebraukt arī ar Multivan. Augstuma ierobežojuma zīmes, protams, neviens no sākuma neskatās un pie iebraukšanas augstuma kontrolstieņa secināju, ka nu būs ziepes. Uz brīdi no savas būdiņas izlīda pat bažīgs apsargs un abi vienojāmies, ka laikam tomēr sanāks iebraukt.

Nekad nebiju ievērojis, ka šajā stāvvietā pie griestiem sakarināti tik daudz visādu krāmu. Te ir lampas, ventilācijas šahtas, ūdens caurules un tas viss brrrrriesmīgi zemi. Vilkos zem tām kā tāds gliemezis un ik pa laikam virs jumta pašāvu pirkstus, lai secinātu, ka daži centimetri līdz svešķermeņiem tomēr ir. Viens no maniem mūža stresainākajiem braucieniem un secinājums, ka ar tik augstu auto konkrētajā stāvvietā vairs nebraukšu.

Pie vainas te noteikti ir arī izmaiņas balstiekārtā, jo šis buss jau pa gabalu izskatās mākslīgi piepacelts. Tam ir kaut kādu ap 20 cm klīrenss (kopējais auto augstums ir ap 1.95m), kas to noliek blakus lielai daļai krosoveru vai pat džipu.

Interjers folksvāgeniski patīkams un praktisks

Pirms dalos ar saviem iespaidiem par Multivan interjeru, no sākuma auto vēl ir jāierāpjas. Atkal nāk prātā mans Pajero, kurā esmu piešāvies efektīvi savu dupsi uzmest uz krēsla. Multivan gadījumā sēdpozīcija, šķiet, ir vēl 5 metrus augstāk un no sākuma nevar pat saprast ar kuru kāju pareizi sākt kāpienu, lai tiktu vadītāja krēslā.

Kad esmu ticis vadītāja krēslā, tālāk jau viss izskatās un uz tausti jūtas dikti folksvāgeniski. Un es to domāju labā nozīmē, visas pogas un puļķi patīkami uz tausti un labi sajūtami pat neskatoties virsū. Starp tahometru un spidometru pat iemājojis krāsains informācijas displejs un arī multimediju displejs laikam skaitās ļoti liels šāda tipa automobiļiem. Grūti spriest, neesmu braucis ar citiem busiem.

Salona sakarā man gan ir divas lietas, kas šķita nepareizas vai defektīvas. Pirmkārt, griestos pirmajai rindai neatradu apgaismojuma elementu, kas tumsā spīd visu laiku un ļauj blāvi saredzēt, kur likt savu krūzīti. Citās mašīnās ir šāds mazs gaismeklītis, kas ir tik blāvs, ka ikdienā netraucē, bet izstaro pietiekami daudz gaismas, lai neizlietu savu dzērienu, kad tausties turekļa virzienā. Otra lieta ir kāju (pedāļu) apgaismojums. To šajā mašīnā var regulēt, taču savā knapākajā apgaismojuma režīmā tas ik pa laikam vispār izslēdzas. No sākuma domāju, ka tas atkal ieslēgsies līdzko pakustināšu kāju, bet skuju, tā arī neatkodu kādos apstākļos tas izslēdzas un kādos ieslēdzas.

Ē, bet Multivan taču var ērti gulēt!

Ja jau buss, tad gribas pārbaudīt, cik tas ir praktisks. Trīs sēdekļu rindas, riņķī apgriežami krēsli, galdiņš un iespēja izveidot iespaidīga izmēra gultu. Izklausās labi! Skaties, trešo sēdekļu rindu varam stumdīt uz priekšu un aizmuguri, lai kaut cik sakarīgu padarītu bagāžas nodalījumu. To varam arī kā tādu dīvānu saplacināt un pie kājām piestumjot un noliecot otrās rindas krēslus, iegūstam diezgan plašu guļamzonu. Ja pa virsu vēl uzmestu kādu matraci un paceltu uz augšu saulessargus, tad sanāk diezgan komfortabla guļvieta. Neesmu braucis ar kemperi, bet man šķiet, ka kādiem diviem vai trīs cilvēkiem (bez velosipēdiem vai citas lielgabarīta bagāžas) šāds buss varētu aizvietot kemperi vidējās un tuvās Eiropas ceļojumos.

Otrajā rindā krēsli šļūkā uz priekšu un aizmuguri, kā arī tos var apgriezt ar skatu uz aizmuguri. Starp tiem ir arī galdiņš, kuram ir maināms augstums un to var pavērst uz labo vai kreiso pusi. Teorijā tas izklausās feini, bet praksē ir jāpiešaujas visus trīs elementus sinhroni kustināt, jo visu laiku kāds krēsls atduras pret galdiņu un nevar tā vienkārši ņemt un mainīt otrās rindas konfigurāciju. Cik saprotu, tad Multivan versijām ar vienām bīdāmajām sānu durvīm, galdiņš ir iebūvēts sienā, kurā nav durvis. Demo mašīnai smuki bīdījās durvis abās pusēs. Tas nenotika baigi ātri, bet ar pogas spiedienu no vadītāja pozīcijas, atslēgas vai pašām durvīm. Tāda caurstaigājama konfigurācija praksē ir dikti ērta!

Zemāk attēlā var uzskatāmi redzēt galdiņu izvērstā stāvoklī. Tāds tas lieliski noder, lai spēlētos ar kukaiņiem. Vai tavs bērns ir savācis visus 25 ķēmus? :)

Tā kā Multivan skaitās praktisks auto, tajā ir gana daudz mazāku un lielāku mantu kastīšu. Paneļa virspusē ir paliela, bet diezgan sekla kaste ar vāku. Tur var samest brilles, maku un kaut kādus citus ne pārāk lielus krāmus. Pa labi no pārnesumkārbas kloķa ir ērta aizverama kastīte, kur smuki ietilpst pat ļoti liels telefons. Bezvadu uzlādes funkciju gan tur neatradu, kaut noderētu.

Mazliet aplauzos ar glāžu turētāju. Redzi, starp abiem pirmās rindas sēdekļiem ir tukšums un brīdī, kad es auto iekāpu ar kafijas krūzīti rokās, man iestājās šoks, jo neredzēju ierasto glāžu turētāju. Jā, vadītāja durvīs ir visādas feinas kastītes un pudeles turētājs, bet es tak neiešu durvīs turēt kafiju. Pačamdīju viduskonsoli un atklāju, ka visnotaļ praktisks glāžu turētājs ir paslēpies tur. Kas interesanti, zemāk ir vēl viena atvilknīte, kurā jau var iekrāmēt kādu lielāku dzēriena pudeli.

Testa perioda beigās atklāju, ka aiz otrās rindas krēsliem apakšā ir iebūvētas noderīgas atvilknes. Ideāli, varēs tur pamperus sakrāmēt.

204 Zs dīzeļdzinējs iet lopā!

Latvijā Multivan tiek piedāvāts ar 2 litru četrcilindru dīzeļdzinējiem. Knapākajā versijā tas attīsta 150 Zs jaudu, bet niknākajā – 204 Zs. Abi dzinēja varianti tiek komplektēti ar 7 pārnesumu DSG automātisko pārnesumkārbu. Jaudīgāko dzinēju var izvēlēties arī ar 4Motion pilnpiedziņu. Kur tad benzīna dzinēji? Volkswagen tādu pagaidām mūsu pusē nepiedāvā un benzīna dzinējus varam vien sagaidīt kopā ar nākamo šī modeļa paaudzi pēc pāris gadiem.

Konkrētais demo auto bija aprīkots ar jaudīgāko 204 Zs (450 Nm) dzinēju un DSG pārnesumkārbu. Jāsaka, ka šādas jaudas tam auto pietiek atliku likām. Tukšs tas vienkārši lido un mēģina izspolēt riteņus pirmajos pārnesumos. Līdz simtiņam ar to var ieskrieties nepilnās 10 sekundēs. Pat ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, tas ir ļoti komfortabli braucams, uz šosejas apdzīšanas manevri nav jāplāno 10 kilometrus iepriekš. Čik, čik un gatavs! Arī DSG kārba nav nekas jauns, pārnesumi tiek pārslēgti zibenīgi. Ja busus es vienmēr uzskatīju par lēnīgiem, tad šis konkrētais eksemplārs mani patīkami pārsteidza.

Ja runājam par patēriņu, tad ražotājs sola nepilnu 7 litru vidējo patēriņu. Mans vidējais patēriņš pamatā braucot pa šoseju sanāca tieši 8 litri dīzeļdegvielas uz 100 kilometriem. Pilsētā jāpieskaita klāt vēl kāds litrs vai divi. Manuprāt, pieņemami tādam lielam klucim. Mans bobiks rij vairāk.

Kāda ir braukšana ar šo busu?

Ja neskaita augsto iekāpšanu, tad visādi citādi pie stūres ir ērti atrasties. Šis ir tas auto, kurā tu uz krēsla sēdi nevis guli. Ilgi nevarēju pierast pie šaurajiem nolokāmajiem elkoņa atbalstiem, jo personīgajā auto tas ir milzīgs un pie tāda pierod. Toties loga palodze ir tāda, ka tur var ērti nolikt roku.

Redzot, cik lieli ir Multivan spoguļi, paredzēju, ka nebūs lielu grūtību pierast pie auto gabarītiem. Tā arī bija, ja pats sevi neiedzīsi neērtās situācijās (khem, zemās stāvvietās), tad ar auto gabarītiem nebūs problēmu. Tu sēdi augstu, apkārti ir plaši logi un viss tajos labi saskatāms. Uz priekšu ir ļoti maza pārkare, riteņi izgriežas ļoti daudz un aizmugure arī nav problēma, jo auto ir parkošanas sensori, atpakaļskata kamera un galu galā aizmugurējais stikls, caur kuru ļoti labi redz, kas notiek aizmugurē. Ne ar kuru katru vieglo auto es jūtos uz ceļa tik saprotami, kā ar šo milzi.

Ja runājam par pašu braukšanu, tad var just, ka auto ir diezgan labi piepacelts. Tas nežvankājas, bet nu nav arī baigi ciets. Tāds uz komfortu vērsts zelta vidusceļš. Var diezgan braši maukt pāri sliktas kvalitātes asfalta segumam un var iebraukt lauku ceļos. Ērtāk un klusāk, protams, braukt pa līdzenu un cietu segumu. Tad ar šo auto var vienā rāvienā nobraukt patiešām tālus gabalus.

Īpaši patika priekšējo gaismu sniegums. Tālo gaismu režīmā vispār ideāla redzamība. Vienīgi nobrīnījos, ka auto nav automātiskās tālās gaismas, jo tas jau vairs nav nekāds baigais bonuss vieglo auto pasaulē.

Secinājumi

Pēc aptuveni 600 ar šo auto nobrauktiem kilometriem sapratu, ka mikroautobusi ir štelle. Jā, tas ir specifisks auto un tādu nevajag kuram katram. Ja godīgi, es neesmu drošs, ka tas būtu ideālais auto manai divu bērnu ģimenei. It kā jau ērti, bet es arī saprotu, ka ikdienā tas nekad nebrauks pielādēts ar visiem bērniem. Tātad, pilsētas ikdienai vajag otru mazāku auto. Ja tā, tad saproti, ka 52 tūkstošu eiro cenu zīme ir liela.

Bet no otras puses, varbūt tas būtu feins ceļojumu auto? Arī ģimenei ar diviem bērniem. Ja vien nav jāved līdzi kaut kādi lielgabarīta priekšmeti kā velosipēdi. Ja auto trešo sēdekļu rindu var padarīt par guļvietu, tad jau kāds to ir šādi testējis un atzinis par labu esam. Vispār es labprāt kādreiz šādu auto dabūtu vai izīrētu un aizbrauktu klasiskajā braucienā uz Tatriem. Notestētu, cik ērti vienā rāvienā tikt līdz Polijas lejai un pamēģinātu ietaupīt uz viesnīcām guļot busā. Iespējams, tas varētu būt tāds praktisks šāda šika un ērta mikroautobusa pielietojums?

Katrā ziņā nu man ir āķis lūpā un vairs nevaru teikt, ka busi nekam neder.