Kā mākslīgo intelektu jēgpilni izmantot izglītībā – atbildes uz šo jautājumu tiks meklētas augsta līmeņa konferencē «Mākslīgā intelekta potenciāls izglītības procesu attīstībā», kas notiks 30. janvārī plkst. 9.30–15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē, Mūkusalas ielā 3. Konferences mērķis – apzināt mākslīgā intelekta sniegtās iespējas un izaicinājumus izglītībā, analizēt tā ietekmi mācību procesā, kā arī pedagogu darbu un izglītības kvalitāti. Gaidāmas arī diskusijas par risinājumiem un stratēģijām, lai, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, veicinātu inovatīvu un ilgtspējīgu izglītības procesu.
Pieteikšanās konferencei – līdz 16. janvārim, aizpildot anketu – ej.uz/mikonference2026
Kā mākslīgā intelekta risinājumi sniedz atbalstu izglītības procesā un kādi ir to veicinošie un kavējošie faktori, stāstīs Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne, izglītības digitālās transformācijas pētniece Linda Daniela.
Savukārt adaptīvās mācīšanās platformas ALEKS (Assessment and Learning in Knowledge Spaces) pārstāvis Blake Baudeán dalīsies pieredzē, kā mākslīgo intelektu izmantot matemātikas apguvē un kāda ir adaptīvās mācīšanās pieredze starptautiski konkurētspējīgu risinājumu izveidē un ieviešanā.
Ar pieredzē balstītām pedagoģiskajām atziņām, kāda ir sarunbota loma pētniecības metodoloģijas apguves atbalstam studiju procesā, dalīsies Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras asistenta p. i. Valentīna Krūmiņa.
Toties LNB direktore Dagnija Baltiņa ieskicēs cilvēku lasīšanas paradumu maiņu mākslīgā intelekta laikmetā. Bet Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora padomniece izglītības tehnoloģiju un inovāciju jautājumos Zane Biteniece stāstīs par Rīgas izglītības sektora pieredzi, kā mazināt un novērst barjeras mākslīgā intelekta izmantošanā.
Par ekosistēmas pieeju mākslīgā intelekta prasmju veicināšanai izglītībā informēs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra biroja vecākā konsultante un Mākslīgā intelekta izglītībā domnīcas vadītāja Elīna Lidere, savukārt SIA «Tilde» biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš iepazīstinās ar Eiropas valodām domātā mākslīgā intelekta modeļa «TildeOpen LLM» izglītības un kultūras projektiem pielāgotajiem risinājumiem.
Savukārt konferenci noslēgs diskusija, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumu, kā nodrošināt izglītības sistēmas un indivīdu jēgpilnu attīstību mākslīgā intelekta laikmetā. Diskusijā piedalīsies Mākslīgā intelekta centra direktore Natālija Čerņecka, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kultūras ministre Agnese Lāce un IZM valsts sekretārs Jānis Paiders. Diskusiju un konferenci vadīs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.
Konferenci organizē IZM, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, LNB un RTU.
Nu, bet ne jau valstī, kur eksāmens skaitās nokārtots, ja no 100 punktiem iegūst 10, 15 vai 20 punktus. Skaidrs, ka ar modernām tehnoloģijām mēģina noretušēt ielaistu problēmu. Nu, nav vidusmēra bālels tas viedākais prāts. Te pat nav jādomā ilgi, ka tehnoloģiju un cilvēka mijiedarība automātiski nonāk piltuves kakliņa problēmas priekšā, kur mašīnas ir tā platā piltuve, bet šaurais kakliņš ir cilvēks. Mākslīgais vai nemākslīgais intelekts, problēmas ir arī ar skaidru definīciju, bet tur būs tieši tas pats, kas ar pāriešanu uz arvien jaudīgāku un dārgāku viedtelefona modeli: puisītim vajag kārtējo spīdīgo dzelzi, kas tiks izmantots rotaļām nevis darbam. Ar MI ir līdzīgi – to izmanto kā meklētāju.
Kādi ir argumenti IZM pastāvēšanai?
Naudas pārdale
pirmais būtu aizliegt digitālas iekārtas līdz 9 klasei.
Izmācījušies ir tā kā visi, bet vai iemācījušies arī ir?
Konference ir parāk liela. Šāda veida konferencēs atnāk amatpersonas nolasīt kādu gudru runu, kuru viņiem ir sarakstījis kāds cits, par tēmu, kurā viņi neko nesaprot. Vēlēšanas taču tuvojās.