“Delska” vadītājs Andris Gailītis par datu centru biznesu: “Lai turpinātu piesaistīt lielas investīcijas, ir jāsaprot, kas notiks rīt.”

Laikā, kad uzņēmumos esošās informācijas apjoms strauji palielinās, rodas arvien lielāka nepieciešamība izmantot datu centru sniegtās priekšrocības, no kurām būtiskākā ir IT nepārtrauktība. Arī Latvijā uzņēmumi kļūst arvien drošāki un uzticas datu centru pakalpojumu sniedzējiem. Viens no tiem ir datu centru operators “Delska”. Kādas ir datu centru biznesa tendences un kā “Delska” attīstījies līdz tirgus līderim Baltijā un Ziemeļeiropā, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Ko Kursors Tev Neraksta #158 + Andris Gailītis (DELSKA)

Pastāsti nedaudz par sevi

Man bija tā laime piedzimt īstajā laikā – IT dzimšanas laikā. Tajā brīdī parādījās viss, kas saistīts ar datoriem. Pēc vidusskolas sāku mācīties Rīgas Tehniskajā universitātē fakultātē, kas ir saistīta ar datorzinībām. Darbojos informācijas tehnoloģiju laboratorijā kā laborants. Tas bija laiks, kad internets bija kaut kas jauns un radīja tādu draivu, ko neesmu piedzīvojis nekur citur. Pāris gadus nostrādāju universitātē, vēlāk pievienojos “Rīgas ūdens”, kur principā no nulles ieviesām visu IT infrastruktūru. 1999. gadā mani savā komandā uzaicināja puiši, kuri veidoja jaunu uzņēmumu DEAC (saīsinājums no “Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs”).

Kas bija DEAC radītāji?

Latviešu uzņēmēji, kuriem bija citi biznesi un kuri izdomāja, ka tāda lieta kā IT ārpakalpojumi saistībā ar datu uzturēšanu varētu sākt palikt aktuāla arī mūsu reģionā. Skaidrs, ka vismaz piecus pirmos gadus nodarbojāmies ar tirgus izglītošanu. Skaidrojām, kas tas ir un ka ir iespēja nevis turēt datoru zem galda, bet glabāt datus arī kaut kur citur – drošā un speciāli tam paredzētā vietā.

Vai 1999. gadā jau bija kādi aizmetņi datu centriem Latvijā?

“Datu centrs” ir tāds plašs jēdziens. Principā tos tajā laikā sauca par tehniskajām telpām, servertelpām, komunikāciju telpām. Pamatā to visu izmantoja telekomunikāciju operatori, institūti, universitātes, citas lielas iestādes, kurām bija vajadzības un iespējas izmantot šādu aparatūru.

Kāds bija DEAC sākotnējais mērķis? Piedāvāt risinājumus lokāli valstī vai eksportēt?

DEAC no pašas pirmās dienas ir uzņēmums, kas darbojas ar datu centriem un informācijas sistēmām. Protams, vispirms strādājām vietējā tirgū. Piedāvājām vienkāršus pakalpojumus, kā e-pasta un mājaslapu uzturēšana, datubāzes u.c. Laikam ejot, tirgus mainījās. “Microsoft” ieviesa termināla risinājumus, kas pavēra jaunas iespējas. Tad sākām šos pakalpojumus piedāvāt kā servisu. Proti, klienti varēja izvietot savus datus pie mums. Vēlāk šī ideja izauga līdz resursu nomai. Uzņēmumi sāka no mums īrēt serverus, datu glabāšanas vietu un tīkla jaudu. Tā mēs pakāpeniski pārgājām no maziem pakalpojumiem uz pilnvērtīgiem IT risinājumiem uzņēmumiem.

Savu pirmo datu centru izveidojām Grīziņkalnā, kur tas joprojām atrodas. Tas ir bunkurs, kas atrodas 12 metrus zem zemes. Palielinoties skaitļošanas jaudām un izdalītajam siltumam, šis objekts kļuvis ļoti grūti un dārgi uzturams un pārveidojams. Tam ir pusotra metra biezas betona sienas, kas ļoti apgrūtina vadu un trubu ievilkšanu. Tāpat šis datu centrs savas mazās platības dēļ sniedz ierobežotas darbības iespējas.

Kā pēc Grīziņkalna datu centra izveides tālāk attīstījās DEAC?

Ņemot vērā to, cik ļoti Grīziņkalna datu centrs bija ierobežots savos izmēros un potenciālā, mums nekas cits neatlika kā sākt domāt par jaunām datu centra telpām. Akcionāriem piederēja zemes gabals Latgales ielā, kur kopā ar partneriem ekonomiskās krīzes pīķī 2008./2009. gadā izveidojām jaunu datu centru. Tā kopējā jauda sasniedza 2 MW. Tobrīd tas bija Baltijas reģionā lielākais un modernākais datu centrs, aprīkots ar jaunākajām tehnoloģijām un 250 serveru skapjiem.

Kādas atziņas ieguvāt no pirmajiem darbības gadiem?

Galvenais izaicinājums mums bija tirgus izglītošana un klientu pārliecināšana, ka atdot savu mīļo serveri kādam citam ir pareizais solis. Man bieži jautā, kas ir pareizāk – izmantot datu centru vai glabāt datus pie sevis? Es vienmēr saku: “Uz šo jautājumu atbilde ir tehniskā direktora galvā”. Par vienu un to pašu problēmu diviem dažādiem cilvēkiem būs atšķirīgs viedoklis. Vienam šķiet, ka turēt datus zem galda un pašam visu būvēt ir drošāk un lētāk. Otrs ar mūsdienīgāku domāšanu uzskatīs, ka glabāt datus ārā būs labāk. Tas viss ir cieši saistīts ar to, kā attīstās industrija. Ir daudzas lietas, kuras izvietot datu centros ir vienkāršāk, lētāk un tehnoloģiski reālāk. Viens ir pie sevis ofisā taisīt datu centru ar visām komunikācijām un 17 dažādiem drošības risinājumiem, kaut kas cits – paņemt to visu vienkārši kā pakalpojumu. Tas viss ir saistīts ar tirgus izglītošanu. Domāju, ka šajā ziņā esam gājuši tālu uz priekšu.

Kā radās uzņēmums “Delska”?

Datu centru bizness ir ļoti finanšu intensīvs un prasa nepārtrauktus ieguldījumus. Pie kaut kāda attīstības līmeņa iespējas saņemt finansējumu no bankām  un citiem avotiem kļūst ierobežotākas. Lai varētu straujāk attīstīties, nācās meklēt investorus. 2020. gadā DEAC saņēma piedāvājumu no Luksemburgas fonda, kas izpirka mūsu uzņēmumu. Paralēli tieši tāpat tika izpirkti trīs uzņēmumi Lietuvā, kā arī Latvijas DEAC. Tā radās jauns zīmols “Delska” un darbību uzsāka “Delska Latvija” un “Delska Lietuva”, kuros šobrīd kopā strādā 150 darbinieki.

Šobrīd nākamais lielais projekts Latvijā jums ir jaunais datu centrs?

Investori izsniedz finansējumu jauniem infrastruktūras projektiem Latvijā un Lietuvā.  Lietuvā gan ir nedaudz citādāka situācija un lielāks fokuss šobrīd ir uz transformāciju, apvienošanu. Tur mums tagad ir trīs datu centri, bet drīzumā pāriesim uz diviem lielākiem. Kas attiecas uz Latviju – šobrīd ir gatavs dizains jaunajam datu centram, kas atradīsies turpat, Latgales ielā, blakus jau esošajam datu centram. Ēkas viena ar otru saskaras, bet principā tās ir pilnīgi dažādas pasaules. Topošā datu centra kopējā jauda sasniegs 10 MW, kas to padarīs par jaudīgāko Latvijā un kādu brīdi arī Baltijā.

Ar ko aizpildīsiet šo jauno datu centru?

Ja datu centra jauda ir 10, 20 vai pat 50 megavati, tie spēj nodrošināt visas ikdienas vajadzības. Piemēram, datu centrs ar 10 MW jaudu, no kuriem 6 MW paredzēti IT aprīkojumam, spēj apkalpot plašu pielietojumu klāstu – sākot no mākslīgā intelekta un GPU serveriem līdz dažādiem Eiropas mākoņpakalpojumiem un citiem tehnoloģiskiem risinājumiem.

Ar šo datu centru mēs pamatā skatīsimies eksporta virzienā, bet arī lokālais pieprasījums lēnām aug. Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu – šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas un diska vietu. Tāpat redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības. Klienti mums ir no 40 pasaules valstīm, ar fokusu uz tuvajiem tirgiem uz ziemeļiem un dienvidiem, atskaitot Krieviju un Baltkrieviju. Līdz ar to esmu optimists, ja runājam par šādu megavatu datu centriem. Ja sāktu būvēt 100 MW vai gigavatīgos datu centrus, investoriem vajadzētu padomāt, kā tos aizpildīt.

Cik izmaksā datu centrs, kādu “Delska” Latvijā šobrīd būvē?

Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Mūsu būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tavuprāt, Eiropa mēģina kļūt neatkarīgāka no lielajiem “haiperskeileriem”?

Jā, Eiropa iet šajā virzienā, taču tas būs ļoti sarežģīts un laikietilpīgs ceļš. Katram no nozares milžiem ir savas stiprās puses. Piemēram, “Amazon” izceļas ar plašajām aplikācijām un funkcionalitāti, savukārt “Microsoft” piedāvā unikālus risinājumus, kas citiem nav pieejami. Eiropai izveidot savu tehnoloģisko infrastruktūru ir tikai pirmais solis. Nākamais – aplikācijas un funkcionalitāte – būs daudz grūtāk sasniedzams. Protams, var izmantot tikai infrastruktūru bez šīm aplikācijām, taču tas nozīmē zaudēt daļu iespēju. Manuprāt, svarīgākais šobrīd ir vismaz nodrošināt, lai Eiropā paliek savs infrastruktūras līmenis.

Viena lieta, par ko daudzi negrib runāt – lielie haiperskeileri veido visu onboarding procesu un tehnoloģijas tā, lai klientam aiziet ir gandrīz neiespējami. Ir jau bijušas tiesas prāvas par to. Kad klients vēlas pāriet pie cita pakalpojumu sniedzēja, ceļā tiek likti 17 dažādi šķēršļi – gan finansiāli, gan tehniski. Es parasti mēdzu teikt, ka tas ir kā biļete vienā virzienā – ja reiz esi ielādējis savus datus viņu sistēmā, jārēķinās, ka izkāpšana no tās izmaksās dārgi.

Būtisks iemesls izvēlēties datus glabāt Eiropā, ir drošība un aizsardzība pret trešo pušu piekļuvi. Uzņēmumi arī vairs nevar paļauties tikai uz lielajiem, globālajiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem, ko labi pierādīja nesenais “Amazon Web Services” darbības pārrāvums, kas ietekmēja ļoti daudzu uzņēmumu darbību visā pasaulē.

Vai Baltijas reģions ir pateicīga vieta datu centru darbināšanai?

Domāju, ka šis reģions ir ļoti konkurētspējīgs. Aptuveni deviņus mēnešus gadā datu centrus var dzesēt, izmantojot ārējo gaisu, nevis kompresorus. Tas ir daudz energoefektīvāk un ļauj ievērojami ietaupīt resursus. Ja runājam par elektrības cenām, tad kopumā uz pasaules fona mums tās ir samērā konkurētspējīgas. Vienīgi gribētos, lai valsts līmenī vairāk domātu par enerģētikas jomas paredzamību – tas mums ļautu labāk plānot mūsu darbības. Uzskatu, ka ir svarīgi strādāt Baltijā, lai šeit tiek maksāti nodokļi. Tāpat suverēna Eiropas infrastruktūra nozīmē ne tikai neatkarību no lielajiem mākoņiem, bet arī reģionālu drošību un pārliecību par to, kur glabājas uzņēmuma dati. Tuvāka lokācija – zemākas datu pārraides aiztures un arī ātrāks tehniskais atbalsts. Vēl gribu piezīmēt, ka pie mums ir pieejami sertificēti un zinoši IT eksperti ar vairāku valodu zināšanām. Tas šajā biznesā ir kritiski svarīgi.

Kas ir ar siltuma atdošanu atpakaļ?

“Delska Latvija” šobrīd mēģina runāt ar “Rīgas Siltumu”, lai to varētu īstenot. Ieguvēji būtu visi. Gan enerģija nav izmesta vējā, gan iedzīvotājiem ir pieejams siltums par izdevīgāku cenu, gan uzņēmumiem ir iespēja šādā veidā atgūt daļu naudas. Mēs arī paši nodrošinām sava objekta apkuri un silto ūdeni, izmantojot datu centra radīto siltumu. Aparatūras darbības laikā rodas siltums, ko pārveidojam un novirzām, piemēram, biroju telpu apsildei.

Kādi ir “Delska” plāni tuvāko piecu gadu laikā?

Pirmkārt, esam jau iegādājušies papildu zemi un plānojam paplašināties, veidojot jaunus datu centrus ar jaudu 20, 30 un pat 50 MW. Otrkārt, savā piedāvājumā vēlamies iekļaut jaunākās paaudzes aparatūru, kas paredzēta darbam ar mākslīgo intelektu. Plānojam “Delska” attīstību, ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju. Gan valsts, gan privātajiem klientiem jau tagad piedāvājam datus dublēt gan Baltijas reģionā, gan Rietumeiropā, nodrošinot IT drošību un nepārtrauktību.