Pirmo reizi vēsturē, Eiropas Savienības dalībvalstīs no saules enerģijas tika saražots visvairāk elektrības.
Kopumā šis rezultāts jūnijā sasniedzis 22% no kopējā patēriņa. Vismaz 13 bloka dalībvalstīs iepriekšējā mēnesī tika sasniegti jauni rekordi no saules enerģijas. Vairāk nekā 40% elektrības ar tās palīdzību saražoja Nīderlandē, bet aptuveni 35% Grieķijā.
Tikmēr otrajā vietā elektrības ražošanā atrodas atomelektrostacijas, kam seko vējš, biogāze un hidroelektrostacijas. Arvien sarūkošu tendenci turpina ogļu izmantošana, ar kuru palīdzību saražoti tikai 6% elektrības. Arī šis ir jauns viszemākais rekords. Piecpadsmit ES dalībvalstis ogles neizmanto vispār. Piemēram, Austrija un Beļģīja pārtrauca pēdējo ogļu staciju darbību jūnijā.
Analītīķi uzskata, ka tieši saules enerģijas izmantošana palīdzēja Eiropai pārciest iespaidīgo jūnija karstuma vilni. Tāpēc, ka paneļi visvairāk saules saņem tieši pusdienlaikā, kad cilvēki visaktīvāk darbina kondicionieris un kad ir viskarstākais. Tas arī ļāvis samazināt tīkla slodzi.
ja nem vera ka VES tehnologija pat teoretiski vairak ka 33% lietderibu nevar izspiest, tad saules starojumu no 14% jau ir sasniegti 24-28% bet laboratorijas jau esot ieguti 48% lieteribas koeficienta paneli un tas nozime, ja izdodas sakartot otreizzejo parstradi, tad vecas veja tornu tehnologijas ir akmens laikmets
Vējs pūš gan naktī gan novembrī-janvārī. Cik elektrības dos ārā panelis ar lietderības koeficentu 99% 23jā novembrī 18-00?
Pie tam no viena VES ir 5 un vairāk megavati, kamēr 5 megavati saules aizņemts anormāli vairāk zemes.
pie polara loka pus loti stipri veji un nav pat jabuve augsti torni, bet somi esot izlmusi buvet SES kas ik gadu sarazos 65GWh https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2025-somija-saules-parkus-buve-pat-pie-polara-loka.a606685/
Vacija sogad VES vejs par lenu – pieugums oglu TEC 40% un gazes TEC 20%.
Vejs bez loti lielas baterijas ir veja izmesta nauda.
Chat gpt
Nu tā ka nav vēja pavisam tā nav.
Saskaņā ar Vācijas Federālo tīklu aģentūru (BNetzA), 2024. gadā tika veiktas re‑dispatch darbības gan laika nišu pārvaldībai, gan tīkla uzpūšanās novēršanai. Tā rezultātā vēja enerģija tika ierobežota apmēram 4 562 GWh, salīdzinot ar 3 384 GWh 2023. gadā . Tā ir ap 3,5 % no kopējās atjaunojamās enerģijas ražošanas ().
Šajos gadījumos konkrētas vēja turbīnas tika automātiski vai manuāli izslēgtas līdz cenas stabilizācijai vai tīkla balansam.
Šo enerģiju varētu uzglabāt ūdeņraža veidā un izmantot vainu ziemā vai vēlāk kad cena augsta.
kas ir VES?
VējaElektroStacijas!?
Un vai elektrība ir kļuvusi lētāka? ;) Vai arī ir radusies jauna nozare, kur starp privātajiem cēlā mērķa vārdā cīnītajiem veiksmīgi uz nebēdu šiverē miljonu “apguvēji”. Bet toties ekonomika silst, vienīgi ka klimats arī un ne par grāda desmito daļu nav kas nostabilizējies.
Eiropa sastāda cik % no pasaules Co2 piesārņojuma? Pat par 50% samazinot šo uz pasaules fona nekas diži nemainītos šobrīd. Attīstības valstis turpina kurināt, jo tur nevar atļauties tērēt tik daudz naudas par it kā “zaļo” domāšanu.
Paskaties elektrības cenas biržā un atbildi pats uz savu jautājumu ;)
Jā, paskaties izslēdzot ģeopolitiskos force majore ietekmes faktorus uz elektrības cenu pirms un tagad, kā arī objektīvi to būtu salīdzināt skatoties uz kopējo rēķinu par saņemto elektrību (ar visam komponentēm) pirms 10 gadiem un šodien – un tad saņemsi atbildi. Tas ka kāds izdalīja sadali atsevišķi, nenozīmē ka tagad elektrība ir palikusi lētāka. Jāsalīdzina visas komponentes kopā par elektrības kā pakalpojuma saņemšanu – un tad pasaki, kas ir palicis lētāks ;)
Pirms desmit gadiem arī degviela bija lētāka un čīzītis maksāja 1.4 eur…
Biržas cenas ir ļoti izdevīgas, ja var izmantot tās priekšrocības. Man šobrīd arī fiksētā elektrības cena izmaksā līdzīgi kā pirms gadiem pieciem, sešiem.
Saskaiti visas izmaksu komponentes, kas ir rēķinā, lai varētu objektīvi spriest vai elektrības pakalpojums izmaksā kaut tuvu tam, cik maksāji par elektrību pirms gadiem 10. Tā kā sadales komponente ir neizbēgama, to rēķini klāt.
Interesantākais, ka sadales komponentes izmaksas pieaugumu motivēja ar tehniskās elektrības cenu pieaugumu! Kad tehniskās elektrības cena krīt, sadales izmaksas turpina kāpt, jo vēl vajagot par balansēšanu maksāt! Drīz būs arī par elektrības stabu mazgāšanu jāmaksā, vai par koku ciršanu elektrolīniju tuvumā, tad gan jau ka būs vēl kāda apdrošināšanas komponente vētrām, algu pieauguma koeficients.
Tas ir tikai laika jautājums, kad ūdenssaimniecības sadalīs pēc Latvenergo principa! Būs ūdens tirgotājs, ūdens cauruļu (lasi sadales) pakalpojumu sniedzējs, kanalizācijas pakalpojuma nodrošinātājs, ūdens taupīšanas un ūdens resursu atjaunīgas balansēšanas nodrošinātājs, ūdenskrātuvju uzraugs, attīrīšanas iekārtu pakalpojumu sniedzējs utt. Personīgās spices un urbumi tiks pasludināti ārpus likuma!
Personīgās spices un urbumi nekur neliksies, bet varēs izvēlēties no kura pazemes ūdeņu apsaimniekotāja pirkt piegādes pakalpojumu) Ak jā. Vajadzētu ikgadējo spices tehnisko pārbaudi. Vai pietiks ar 1x 4 gados?
Noteikti vajadzēs sertificēt pēc ķemertiņu parauga!
Rīgas Ūdens jau reiz atklāti paziņoja, ka tarifu kāpuma pamatojams ir patērētā ūdens apjoma samazinājums :) respektīvi, jo vairāk cilvēki ietaupa, jo augstāki kļūst tarifi, jo neies jau šie administrāciju vai kādus citus izdevumus pārskatīt. Iedzīvotāji paši vainīgi, ka patērē mazāk :)
Skatoties elektrības rēķinā, dārgāka komponente ir sadale un pārvade! :D
Jo mazāk tērē elektrību, jo vairāk maksā par sadali! JO lētāka elektrība, jo vairāk maksā sadale! GRozies kā gribi, tevi apjās ar elektrības nodokli! :D
“…paneļi visvairāk saules saņem tieši pusdienlaikā, kad cilvēki visaktīvāk darbina kondicionierus un kad ir viskarstākais. Tas arī ļāvis samazināt tīkla slodzi…” Jo lielāka plūsma, ja mazāka tīkla slodze?!?
Gan jau domāta slodze uz citiem enerģijas ražotājiem, kam saulainā laikā nav jāražo tik dūšīgi.
> Jo lielāka plūsma, ja mazāka tīkla slodze?!?
Ja patērē lokāli, tad negrūž atpakaļ kopējā tīklā.
Elektroenerģija šādā scenārijā nepamet mājas robežas, uzreiz no invertora kondicionieros. Tīklam šis slodzi samazina.
Kā tad! Darba laikā visi sēž mājās un to tik vien dara kā ražo elektrību un darbina kondicionierus. Nezinu kā Nīderlandē, bet Grieķijā privāti priekš sevis ražo maz, maz kas lieto kondicionierus un vēl mazāk tādu kam ir abi divi.
Tas domāts ar to, ka slodze uz tīklu rodas no kondicionieriem, bet tajā laikā var šo pieprasījumu nokompensēt ar saules saražoto elektrību. Viens izslēdz otru.