Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā.
Baltic Storage Platform ir Igaunijas enerģētikas uzņēmuma Evecon, Francijas saules enerģijas ražotāja Corsica Sole un Francijas investīciju fonda Mirova kopuzņēmums, un tas apņēmies Harju apriņķī uzbūvēt divuulatorus parkus. To kopējā jauda būs 200 MW, bet kopējā ražošanas jauda sasniegs 400 MWh. Pirmo projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2025. gada beigām, bet 2026. gadā taps arī otrs parks.
“Topošie akumulatoru parki ir svarīgs solis uz energoapgādes drošību, īpaši ņemot vērā nākamgad iecerēto Igaunijas un citu Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas energosistēmas. Līdz ar apakšstaciju, ko būvē Connecto, ir sākta akumulatoru parka būvniecība Kīsā. Katrā vietā būs akumulatoru parks ar 100 MW jaudu,” sacīja Evecon projekta vadītājs Risto Virveste. “Kīsas 330 kV apakšstacija tiks pabeigta 2025. gada vasarā. Taču būvdarbi turpināsies, tiks piegādātas un uzstādītas iekārtas jaunajam parkam, un visu krātuvju kompleksu plānots pabeigt 2025. gada otrajā pusē.”
Evecon izpilddirektors Karls Kulls uzsver, ka šis ir nozīmīgs solis Igaunijas elektroenerģijai, jo ļauj labāk sagatavoties tuvākajai nākotnei. “Atslēgšanās no Krievijas ir jau pavisam tuvu,” viņš uzsvēra.
“Connecto šis projekts ir ārkārtīgi svarīgs. Esam pagodināti par iespēju piedalīties Igaunijas lielākā uzglabāšanas projekta būvniecībā, kurā Connecto Estonia komanda papildus akumulatoru parka pieslēguma punktam Kīsas 330 kV apakšstacijā izbūvēs arī Igaunijā pirmo 330 kV maiņstrāvas kabeļu līniju,” sacīja Tarmo Tē, Connecto Estonia Lielo elektroenerģijas projektu nodaļas vadītājs.
Varēja kaut ko sīkāk par tehnoloģijā uzrakstīt. Kas tie būs par akumulatoriem – Li-Ion, Lead-acid?
Litija dzelzs fosfāts.
Latvijā tāds nemaz nevarētu tapt. Sanāktu penzas u.c. follija cepurnieki, kuru galvās svilpo vējš, bet kuri visu zina vislabāk, un noprotestētu šāda parka būvniecību, jo mazums apakšstacija apstaros aizaugušos grāvjus un pašus arī.
Šādiem projektiem uzliek uzlīmīti “nacionālo interešu objekts” un tad var neņemt vērā vietējo viedokli.
tā kā šķēles “zaļās enerģijas” mašīnām kas dedzināja elektrību lai grieztu elektrības ‘generatoru un pa 2x dārgaku tarifu pārdeva “saražoto”.
“koģenerācijas stacijas”, kuras dēļ līgumiem gadiem ilgi nevarēja aizvērt.
Valstij nav jājaucas uzņemējdarbībā – ja tā nav izdevīga vai laba, lai iet bekot.
Tik lielas jaudas enerģijas krātuve vienā vietā ir slikts atrisinājums, jo ir viegli sabombardējams kara gadījumā.
Prieks, ka igauņi var. Skumji, ka mēs tā nevaram, jo visur priekšgalā ir birokrātija zagšana un savas intereses. Malači kaimiņi. Un vēl saka- lēnie Igauņi
nebūs īstais portāls kur izvērst savu bezjēdzīgo vaimanoloģiju.
“divuulatorus”
Un vēl: “To kopējā jauda būs 200 MW, bet kopējā ražošanas jauda sasniegs 400 MWh” – nesaprotams piņķeris. Vai ar “ražošanas jaudu” ir domāta ietilpība?