Londonas Universitātes koledžas pētnieki pārspējuši paši sevi un visus iepriekšējos rekordus, radot līdz šim ātrāko tīkla savienojumu. Paveiktais vainagojās ar to, ka pētnieki spēja pārsūtīt datus ar ātrumu 178 terabiti sekundē, kas ir neiedomājams ātrums. Ja šādu ātrumu pielietotu praksē, tad vienas sekundes laikā mierīgi varētu lejupielādēt visu Netflix saturu.
Zināms, ka interneta ātrums, kādu pētniekiem izdevās sasniegt, veselas divas reizes pārsniedz jebkuras pasaulē izmantotās sistēmas kapacitāti un ir par 20% iespaidīgāks nekā iepriekšējais rekords.
Šādu interneta ātruma rekordu iespējams sasniegt, jo pētnieki pārsūtīja datus, izmantojot daudz plašāku krāsu diapazonu nekā to, ko parasti lieto optiskajā šķiedrā. Apvienojot dažādas pastiprinātāju tehnoloģijas, tās varētu vislabāk izmantot gaismas īpašības, ļaujot tām īpaši manipulēt ar katru atsevišķo viļņa garumu.
Šobrīd paveiktais paliek vien koncepcijas pierādīšanas līmenī, kas liek domāt, ka tik drīz parastajam ikdienas interneta lietotājam šāds ātrums nespīd. Vienlaikus pētnieki uzskata, ka teorētiski radīto tehnoloģiju iespējams integrēt jau esošajā infrastruktūrā. Viss, kas nepieciešams, ir modernizēt pastiprinātājus, kurus izmanto optisko šķiedru maršrutos. Taču, kamēr tik burvīga iespēja kā nereāls interneta ātrums ir mazliet vairāk kā rokas stiepiena attālumā, jāizbauda tāds internets, kāds mums atvēlēts, un klusiņām jācer uz jauniem tehnoloģiskiem brīnumiem.
lieto optiskajā šķiedrā […] ikdienas interneta lietotājam šāds ātrums nespīd
i see what you did here! :D
Tas ir iespējams! Bet nav vajadzīgs….
Puse Netflix seriālu tāpat miskastē metami mēsli. Tā, ka tur pusi vien var atbirdināt.
Precīzāk varbūt būtu teikt “tīkla savienojumu”, nevis “interneta savienojumu”, jo visticamāk viņi veica datu apmaiņu savas laboratorijas ietvaros, nevis mēģinot sazināties ar kādu reālu Interneta pakalpojumu sniedzēja serveri.
Paldies! izlaboju.
Ir laiks iejaukties no fizikas puses…
Pēc definīcijas ātrums ir fizikāls lielums, kas raksturo kustīga ķermeņa vai materiāla punkta veikto ceļu noteiktā laika periodā. To aprēķina, attālumu dalot ar laiku. Piem., 5m/s, 25km/h. Piekritīsiet?
Ja saka, ka interneta ātrums ir 100 Mb/s, tad 100 Mb mērvienība ir informācijas daudzums, nevis attāluma mērvienība. Līdz ar to var secināt, ka runa ir par datu caurlaidības spēju, nevis tā ātrumu.
Analoģiski par upēm. Daugava ir lēna upe, bet caurlaiž ļoti daudz ūdeni, jo tā ir liela.
Amatas upe ir ļoti ātra, daudz ātrāka par Daugavu, bet ūdens pa to sekundes laikā mazāk caurtek kā Daugavai.
Patiesais interneta ātrums faktiski ir latentums – parametrs, kas milisekundēs raksturo laika aizturi starp pakešu sūtīšanu un saņemšanu posmā no lietotāja iekārtas līdz galaiekārtai.