Kosmosa telpa līdz šim ir bijusi brīva un nevienam nepiederoša teritorija, līdzīgi kā Antarktīda, tāpēc tuvojoties jaunajai Mēness ekspedīciju programmai Artemis, NASA vēlas izveidot vienotas vadlīnijas, kā darboties uz Zemes pavadoņa. Tās ļautu visām valstīm iesaistīties ārpuszemes izpētē, balstoties uz noteiktiem principiem.
Kosmoss nākotnē būs problēmu vieta, kur tiks dalīta ietekme, jo parasti cilvēks ir tendēts uz varas iegūšanu, taču Artemis programma jau tagad vēlas izveidot darbības principus, kas veidotu vienotu sistēmu kā cilvēki darbosies uz Zemes pavadoņa virsmas. Par pamatu ņemot jau 1967. gadā noslēgto Kosmosa līgumu (angliski Outer Space Treaty), kas nozīmē, ka principā nevienai valstij nav iespējams kolonizēt kādu kosmosā esošu objektu, planētu vai meteorītu.
Jaunajā Artemis sadarbības līgumā izcelti tādi punkti, kā:
- Mēness izpēte ir domāta vienīgi miermīlīgiem mērķiem;
- Visiem dokumentiem un informācijai jābūt viegli saprotamai un caurskatāmai;
- Sistēmām un valstīm ir jāspēj sadarboties vienai ar otru;
- Nepieciešamībās gadījumā sniegt palīdzību;
- Obligāta kosmosa iekārtu reģistrācija;
- Publiska iegūto zinātnisko datu pieejamība;
- Aizsargāt vēsturiskās Apollo misiju vietas;
- Atbilstoša kosmosa resursu izmantošana;
- Miermīlīga sadarbība uz Mēness, respektējot noteiktos apgabalus, kuros strādās dažādas valstis – zinātnieku grupas;
- Visu atkritumu savākšana.
Vadlīnijas gan ir izstrādātas diezgan vienpersoniski no NASA un ASV, pasniedzot to ar domu, ka organizācija tā ir lēmusi un tas arī ir pareizākais variants, uz ko visiem būs jābalstās. Krievijai gan ir nedaudz sava izpratne par Mēness apgūšanu, uzskatot, ka tas, kurš tur pirmais nokļūst un darbojas, tam arī piederēs šī teritorija. Te gan jāatceras reāli tehnoloģiskās iespējas kādai no lielajām kosmosa valstīm vispār nokļūt līdz pavadonim.
Šādi sadarbības principi ir un būs nepieciešami nākotnē, kad kosmosa satiksme attīstīsies arvien plašāk, jo agri vai vēlu būs nepieciešama kāda kārtība. Kosmosā ir lieli derīgo izrakteņu krājumi un tas motivē lielvalstis ieguldīt kosmosa izpētē un atrāk tur dabūt savus kosmosa kuģus ar ekipāžām. Domājot par sekmīgu Mēness un tālāk citu planētu izpēti, vismaz šobrīd šādi loģiskie soļi liekas pašsaprotami, bet noteikti arvien biežāk pacelsies jautājums par to, kuram un kas pieder kosmosā.
