Kāds visnotaļ savdabīgs un entuziastisks programmētājs, kurš sevi dēvē par Forestu Helleru (Forrest Heller) veicis interesantu salīdzinājumu starp mūsdienu portatīvo datoru lādētāju un vēsturi veidojošo Apollo 11 misiju un Mēness nolaišanās moduļa vadības sistēmu. Hellers grib izcelt to, ka lādētājam mūsdienās ir lielāka apstrādes jauda kā raķetes kontrolei 1969. gadā.

Runa ir par diviem dažādiem tehnoloģiskajiem periodiem sistēmām un datoru darbības principiem, taču izmantojot pliku informāciju vadības datora takts ātrums ir 1,024 MHz, kamēr lādētāja procesoram ARM Cortex-M0 tie ir 48 MHz. Operatīvo atmiņu lielumi attiecīgi ir 4KB pret 8KB, bet saglabāt iespējams attiecīgi 72 KB un 128 KB informāciju par labu lādētāja procesoram. Salīdzinājumam autors apgalvo, ka mūsdienu lādētājs ir 563 reizes ātrāks par Mēness moduļa procesoru.

Protams, šie skaitļi nenozīmē, ka tik vienkārši varētu aizstāt raķetes vadības datoru pret lādētāja iekšām, jo pliki cipari neatspoguļo visu šo apstrādes procesu un principu. Uz šo visu vislabāk skatīties kā uz augstajām skaitļošanas iespējām pavisam mazās ierīcēs mūsdienās un tām robežām, kuras mēs varētu sasniegt un kā laiks ietekmē tehnoloģisko attīstību.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
3 Comments
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
Arko

Sanāk ka Apollo jauda bija mazāka kā 10w! Jo jaudu taču mēra vatos, vai ne?

Androuny

i7-970(1st gen) procesoram ir 130 w TDP, i7-9700(9th gen0 ir 65 w TDP. Jauda wattos nav proporcionāla skaitļošanas jaudai :)

Krotow

Patērētā elektriskā jauda un skaitļošanas jauda nav viens un tas pats. Pirmais dators patērēja 160 kW, bet to var nosaukt pat neglābjami atpalikušu, salīdzinot ar Apollo borta datoru.