Apskats: The Grand Tour Game (video)

Šķiet, pasaulē ir divu veidu cilvēki: vieni, kuriem Klārksona, Meja un Hemonda komiskais trio ļoti patīk, un otri, kuri britu autožurnālistus nevar ciest. No saviem līdzekļiem iztērējis nepilnas 12 karaliskās mārciņas apšaubāma paskata oficiāli licencētai videospēlei, raksta autors ir nepārprotami pieskaitāms pirmajai kategorijai. Viņaprāt, savdabīgais humors, dārgās automašīnas un interesantās situācijas padara The Grand Tour par ārkārtīgi izklaidējošu seriālu. Līdz ar tā 3. sezonas parādīšanos, tiešsaistes iepirkšanās milža Amazon – padarīšanas galvenā kreditora – spēļu izstrādes studija Sietlā ir radījusi The Grand Tour Game (turpmāk – GTG).

Ideja ir pavisam vienkārša – izvēlaties kādu no seriāla sezonām, tad sēriju, ko gribat redzēt. Pēc vairākām minūtēm video, kas sākas identiski seriālam, ir laiks pirmajam raidījuma sižetam, kur drīz vien pieslēdzas lietotājs, iejūtoties trio ādā. Apvienot video ar spēli nav nekas jauns (interesants piemērs ir Quantum Break), taču GTG tas ir izdarīts visai eleganti. Filmētais materiāls plūstoši pāriet 3D grafikā, kas parasti sākas ar tuvplānu kādai no samērā augsti detalizētajām automašīnām, pēc tam atklājot ne tuvu ne tik iespaidīgo apkārtējo vidi.

Īsziņa no producenta, kas parādās ekrāna vidū, dod uzdevumu. To paveicot noteiktā laikā, spēlētāju apbalvo ar zelta, sudraba vai bronzas medaļu. Ja tas neizdodas, saņemat simbolisku tualetes podu (ko gan citu varētu gaidīt no The Grand Tour?). Vienalga, vai cīnāties par labu laiku, pirmo vietu, daudz drifta punktiem vai pēc iespējas lielākiem decibeliem, visu vieno braukšana (ar izņēmumiem, par ko vēlāk). Diemžēl tā ir galīgi garām.

Protams, pats galvenais elements jebkurā braukšanas spēlē ir vadība. GTG problēmas sākas jau ar stūrēšanu. Zemā ātrumā (līdz 60 jūdzēm stundā), tā ir pārāk asa, kamēr, spidometra rādījumam pieaugot, transportlīdzekļi tikpat kā negriežas. Nepalīdz 30 kadru sekundē ekrāna atjaunošanas frekvence (kas uz standarta PS4 mēdz samazināties) apvienojumā ar ievērojamo aizturi, ko droši vien rada daudzie filtri pēcapstrādē. Spēlējot GTG, var aizmirst par sacīkšu trajektoriju un laika pārbaudītām stratēģijām.

Vienīgais drošais veids, kā izbraukt līkumus, ir spiest drifta pogu. Diemžēl ar niansētu pretstūrēšanu un akseleratora spiešanu noturēt sānslīdi ir māksla, ko GTG apgūs tikai retais. Nav patīkamās Ridge Racer vai kaut vai sērijas Burnout sajūtas, it kā auto būtu uz sliedēm. Saprotams, ka naivi sagaidīt braukšanu vienā līmenī ar arcade novirziena labākajiem darbiem no studijas, kas sevi nav pierādījusi, bet GTG piedāvātais ir visai skumjš.

Vēl apbēdinošāks ir fakts, ka kaut kāda braukšanas dinamikas simulācija šeit pastāv. Tiek ņemta vērā ne tikai dzinēja jauda un transmisija: automašīnas atšķiras cita no citas tajā, kā uzvedas uz ceļa, taču nianses pazūd caur ne visai informatīvo vadību. Par laimi, GTG tādēļ nav nespēlējama. Kaut vai pastāvīgi kā pinbola bumbai atsitoties pret barjerām, līdz galamērķim kaut kā tiksiet, un ne visai spožais mākslīgais intelekts pirms finiša reizēm piebremzēs, lai palaistu garām.

Ja neskaita skumjo braukšanu, GTG ir pat diezgan izklaidējoša, un video/spēles procesa formāts strādā. To varbūt nevar tik daudz attiecināt uz pirmo un otro sezonu (kas katra piedāvā tikai savu 1. sēriju), tāpēc ka dažās vietās tas pats posms ir jāizbrauc trīsreiz un nav lielas daudzveidības, šad tad ieliekot tikai pa kādam dragreisam un riepu svilināšanai. Taču GTG kļūst pārsteidzoši interesanta ar 3. sezonas 2./3. sēriju, kur komanda dodas ceļojumā uz Kolumbiju.

Tur spēle izceļas ar negaidītu radošumu. Piemēram, dažās ainās ir no piņķerīgiem apstākļiem jāvelk ārā drauga mašīna, uzmanīgi jāšķērso šaurs un trausls tilts, jābraukā pa nelielu atvērtu līmeni, kas atgādina Smuggler’s Run, un pat jāfotografē. Pēdējais no uzskaitītajiem mehānismiem ir primitīvs, bet vismaz patīkama pārmaiņa no nebūt ne labās braukšanas. Recenzijas autoram vairākkārt nācās atsākt vienu no sacīkstēm, kur kamera ir pavērsta no priekšas atpakaļ, jo invertētā stūrēšana un nespēja redzēt tālumā ir apgrūtinoša, taču apsveicama ir izstrādātāju izdoma.

Tā kā GTG tiek papildināta katru nedēļu, līdzko parādās jauna The Grand Tour 3. sezonas sērija, ir sagaidāmi vēl līdz pat desmit atjauninājumi. Lai gan ir maz ticams, ka braukšana kļūs laba, kļūdas tiek labotas. Piemēram, raksta tapšanas brīdī aktuālais “ielāps” 1.03 sataisīja audio miksu, padarot varoņu sacīkšu laikā izteiktās frāzes sadzirdamas. Pats interesantākais gan būs redzēt, kādas jaunas spēles procesa idejas tiks izdomātas turpmāk.

Neskaitot seriāla sēriju izdzīvošanu, GTG piedāvā arī vienu lietu, kas mūsdienās ir kļuvusi par nestrandartu – dalītā ekrāna sacīkstes. Jā, braukšana ir pa tām pašām pamata režīma trasēm ar spēles procesu Mario Kart stilā (ar papildspējām, kas traucē sāncenšiem), bet iespēja līdz četriem draugiem uz viena displeja sacensties citam pret citu ir lieta, ko nodrošina vairs reti kura spēle. Tā ir parodija par slavenajām Nintendo kartingu sacīkstēm, ko šeit, protams, bojā klibā vadība, taču pusstundu jautrības saņemsiet.

Kopumā The Grand Tour Game ir visai vāja braukšanas spēle, bet ar interesantu formātu, kas labi darbojas. Kaut gan pirmo divu sezonu sērijas neaizrauj, trešā ir negaidīti radoša un interesanta, sniedzot cerību par spožu nākotni. Dalītā ekrāna režīms ir patīkama ekstra, lai gan ilgi tas droši vien neizklaidēs. Pārsteidzoši neslikts piedāvājums par GBP 11,99.

• Žanrs: racing
• Platformas: Xbox One, PS4
• Izstrādātājs: Amazon Game Studios Seattle
• Izdevējs: Amazon
• Iznākšanas datums: 15.01.2019.