Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž vienprātīgu atbalstu idejai no nākamā mācību gada informātiku mācīt jau sākumskolā. Līdzīgu nostāju izsaka arī informātikas skolotāji, no kuriem 80% aicina veikt korekcijas esošajā informātikas stundu mācību metodikā, liecina LIKTA sadarbībā ar Latvijas Informātikas skolotāju asociāciju (LISA) veiktā aptauja.
“Pētījums rāda, ka ne tikai IKT nozares uzņēmumi, bet arī skolotāji atbalsta informātikas stundu skaita palielināšanu – vairāk nekā puse jeb 59% aptaujāto skolotāju uzskata, ka nepieciešams palielināt informātikas stundu skaitu mācību procesā. Tāpēc priecē, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau nākamajā mācību gadā plāno intensificēt informātikas un datorzināšanu apmācību skolās. Ņemot vērā, ka datorzinības attīsta algoritmisko domāšanu, kam aptaujā piekrīt arī 88% skolotāju, šīs izmaiņas noteikti palīdzēs skolēniem arī citu priekšmetu apgūšanā, kā arī sekmēs labāk sagatavoties darba tirgum, kur digitālās prasmes kļūst aizvien pieprasītākas,” gandarīta ir LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
Informātikas skolotāju aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 10% ir apmierināti ar skolās pieejamajiem mācību materiāliem, tos atzīstot kā nepietiekošus, lai kvalitatīvi organizētu mācību procesu. Savukārt 46% aptaujāto atzina, ka vislielākā nozīme kvalifikācijas celšanai būtu kopīgu semināru un forumu rīkošana informātikas skolotājiem, 41% vēlētos kopēju vietni, kur informātikas skolotāji apmainītos ar viedokļiem un jaunāko informāciju, bet 13% labprātāk konsultētos ar Latvijas IT uzņēmumiem.
“Arī Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta šādu gan nozares pārstāvju, gan skolotāju iniciatīvu, tāpēc plānojam no 1.-3. klasei informātiku mācīt integrēti, savukārt atsevišķu mācību priekšmetu „Datoriku” varētu ieviest no 4.-6. klasei, bet no 7.-9 klases skolēni varēs apgūt programmēšanas elementus. Tāpat esam plānojuši radīt modernāku izglītības vidi mācību stundās, tādā veidā motivējot skolēnus un skolotājus, palielinot mācību satura kvalitāti. Tāpat piedāvāsim arī digitālās prasības palielināšanu un skolotāju kvalifikācijas celšanu. Skaidrs, ka šādu iniciatīvu īstenošanā jādarbojas visiem kopā, pakāpeniski sasniedzot mērķi,” nākotnes tendences iezīmē Sanda Liepiņa, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.
“Esam ļoti gandarīti, ka šāda iniciatīva ir iesākta, tāpat ļoti ceram, ka tā tiks realizēta. Jāsaka, ka informātikas skolotāji burtiski deg par savu nozari. Tāpat informātika ir ļoti nozīmīgs priekšmets tieši skolēna izpratnes veidošanā un to nekādi nevar pārvērtēt. Turklāt, attīstot informātiku skolās, arī citu priekšmetu skolotājiem būs vieglāk, jo datorikas elementi tiks integrēti arī citu mācību priekšmetu saturā,” stāsta Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis.
Fokusgrupas aptauja norisinājās no 2014.gada 20.augusta līdz 2014.gada 30. septembrim, kopumā aptaujājot 140 informātikas skolotājus.
Tieši šī pati problēma ir arī Latvijas augstskolās. Piemēram, LU joprojām māca kodēt Pascal, kas jau padsmit gadus netiek izmantota reālajā dzīvē. Daudz vērtīgāk būtu mācīt Python vai kādu citu līdzvērtīgu valodu.
Nu ta beidzot, pie tam uz reiz 80 procenti :D
Pascall augstskolas IT programmās? tas gan izklausās smieklīgi – nevar nepiekrist :D
Bet nu videnēs pascall ir ok, ķipa iemāca, kas tā tāda programmēšana ir un tā..(pascall ir ļoti vienkārša valoda tādā ziņā) jo tā pat lielākajai daļai pēc tam nebūs vajadzīga, bet priekšstats jau rodas..