Jaunā Land Rover Defender apskats – pārsteidzoša gaita par pārsteidzošu cenu

Visu to gadu garumā, kuros klabinu klaviatūru ar dažādiem par un ap auto saistītiem tekstiem, esmu vien pāris reizes minējis, ka auto izmēģinājums pilnīgi apgāž manu viedokli, kas ir izveidojies par konkrēto auto pirms tam. Šis teikums skan neveikli. Viedoklis ir kā dibens – mums katram ir tāds. Arī man bija izveidojies priekštats par Defender, kaut izbraucu ar to prezentācijas dienā pirms vairākiem gadiem. Tikai pāris metrus, jo braukājām pa īpaši izveidotu rampu, lai redzētu kantainā bezceļnieka lieliskās spējas uzrāpties pa stāvu uzbrauktuvi. Neesam arī braukuši ne ar vienu svaigo lielo Range Rover, tikai mazie Evoque ir paviesojušies blogā. Lai cik tas neticami arī neizklausītos, es braucu ar jaunu iepriekšējās paaudzes Defender. Tas bija tālajā 2006. gadā, kad tika rīkoti bezceļa izmēģinājumi Range Rover, Land Rover Discovery 4 un Defender atjauninātajai versijai. Salīdzināt veco Defender ar jauno ir tāpat kā salīdzināt iPhone 14 Pro un Nokia 3310. Īsumā – es zaudēju nevainību.

Pēc šī intriģējošā ievada nedaudz parunājam par vēsturi

Nerunāsim padziļinātās detaļās, jo, manuprāt, tam īsti nav jēgas. Defender ir mans vienaudzis, proti, tas dienas gaismu ieraudzīja 1983. gadā. Apaļa jubileja. Pašam Land Rover ir 75 gadu jubileja, kas tiek atzīmēts ar īpašo Defender 75th limitēto versiju, kas arī ir izmēģinājuma auto.

1983. gadā Defender vārdu gan mēs vēl nepazinām, jo sākotnēji auto tika saukts par Land Rover 110, kas turpinājās ar Land Rover 90 un Land Rover 127. Tie cipari ir auto garums collās, ja nu kāds aizdomājās. Tikai 1990. gadā šo kantaino objektu sāka saukt par Defender, jo 1989. gadā tikām iepazīstināti ar Discovery, attiecīgi bija “jāatbrīvo” Land Rover vārds.

1983. gada modelis, ar kuru arī iepazinos personīgi, piedzīvoja diezgan lielas izmaiņas, no kurām lielākā daļa tika ieviesta, lai nodrošinātu atbilstību emisiju un drošības standartiem. Lielākās izmaiņas piedzīvoja pati tehnika. Td5 dzinējs tika aizstāts ar dzinēju no Ford DuraTorq līnijas, padarot Td5 par pēdējo paša Land Rover ražoto dzinēju. Izvēlētais dzinējs bija no ZSD saimes, ko izmantoja arī Ford Transit. Par baigo raķeti auto nosaukt nevarēja, bet dubļu vannām ar 122 ZS (359 Nm) pietika. Auto ieguva arī jaunu sešpakāpju pārnesumkārbu.

Otras būtiskās izmaiņas sagaidījām interjerā. Sākotnējās 1983. gada versijas panelis bija tuvāks “vecajai” 1971. gada III sērijai, kas tika aizstāts ar pilna platuma paneli no Discovery 3, tikai daži centrālie paneļi tikai aizgūti no Ford Transit. Mainījās arī sēdvietu izkārtojums. Eiropas Savienības tiesību akti aizliedz uz vidu vērstus aizmugurējos sēdekļus, modernizācija 2007. gadā šos četrus uz iekšpusi vērstos sēdekļus aizstāja ar diviem standarta. Tas deva arī jēgpilnu bagāžas nodalījumu. Ja 3 iepirkumu maisi ir jēgpilni, protams.

Viss jaunais nav labi aizmirsts vecais

Un tad pienāca 2019. gads un pienāca laiks jauniem auto. 2018. gadā Jaguar Land Rover atklāja jaunu rūpnīcu Slovākijā, kur arī tiek ražota Defender jaunā paaudze. Man personīgi šķita, ka Defender tagad tiks ražots par pamatu ņemot to pašu platformu, ko tagad izmanto pēdējā “lielo” Range Rover SUV ražošanai. Ne velna. Jaunais Defender izmanto to pašu veco labo iepriekšējās paaudzes D7 platformu. Nu nedaudz uzlabotu, protams, ar koda vārdu D7x. D7 platformu izmantoja iepriekšējās paaudzes Range Rover, Range Rover Sport, Velar, Jaguar F-Pace un citi līdzīga izmēra lielie JLR. Jaunā lielo auto platforma tagad ir MLA-Flex (Modular Longitudinal Architecture), kas ir īpaši būvēta spraudņa hibrīdiem un pilnībā elektriskajiem auto. Ap šo platformu gan arī jau tiek pītas sazvērestības teorijas, ka tā esot sasteigta un bija paredzēta tikai elektriskajam Jaguar XJ, kura ražošana tika atcelta. Bet tas ir stāsts citai dienai un citai automašīnai. Ko mēs no šā visa varam secināt? Ka jaunais Defender ir tikai ideoloģiskais paaudzes turpinātājs un tam nav nekā kopīga ar vecajām kantainajām kastēm. Un arī ka šajā paaudzē Defender pilnībā elektrisks nebūs.

Trīs vārdi par specifikāciju!

Ir visi dzinēji. Nu re, tiešām tikai trīs vārdi. Ja liek jokus pie malas, tad nav arī melots. Defender benzīna versijā var iegādāties gan ar 2.0 četru cilindru spēka kasti, gan 3.0 sešu cilindru rindas dzinēju, gan 5.0 V8. Tāda izvēle mūsdienās ir retums. Liels retums. Dzinēju izvēle gan atšķiras no auto versijas, jo, līdzīgi kā bija klasiskajā astoņdesmito Land Rover gadījumā, arī šis Land Rover ir iegādājams 3 dažādos garumos – 90, kas ir trīs durvju, ierastajā 110, kas bija arī izmēģinājuma auto garums, un 130, kas ir astoņvietīgs.

Ar dīzeļdzinējiem ir interesanti. Sākotnēji briti (vai indieši) izdomāja, ka D200 būs četru cilindru dīzelis, bet jau pēc gada saprata – šim auto tas nepiestāv, lai visi iet ar sešiem katliem. Sacīts – darīts.

Ar ātrumkārbu ir pavisam vienkārši – tā ir tikai viena. Astoņu ātrumu ZF automātiskā, kas aprīkota ar divu ātrumu sadales kārbu un, protams, pilnpiedziņu.

Spraudņa hibrīda versija ir tikusi pie diezgan ietilpīgas 19.2 kWh (izmantojami 15.4 kWh) Li-Ion baterijas, ar kuru teorētiski klusajā elektriskajā režīmā var nobraukt ap 40 km. Maz šāda izmēra baterijai. Turklāt auto ir aprīkots ne tikai ar 7.4 kW AC lādētāju, bet arī 32 kW DC. Tātad gan mājas maiņstrāvas, gan ātro līdzstrāvas, lai pa ceļam 30 minūtēs tiktu pie nākamajiem 40 km elektriskās gaitas. Vai no tā ir liela jēga ir grūti spriest. Bet ir.

Un ar ko tad īpaša ir šī īpašā 75 gadu jubilejas versija?

2023. gadā ir 75 gadu jubileja 1948. gada HUE 166, respektīvi pašam pirmajam Land Rover. Un tam ir pieskaņota jaunā Defender krāsu palete. Virsbūve, diski un interjera elementi ir ieguvuši Grasmere zaļo krāsojumu. Jubilejas versija jau pēc noklusēja ir augstajā HSE aprīkojumā, kas faktiski ir viss, ko vien pat prasīgs lietotājs var vēlēties.- nu gandrīz viss, jo ražotājs jau nepakautrēsies paņemt papildus naudiņu.

Viss, viss – beidzam tehniskās nianses

Jā, es neesmu cieto iežu ventilators un man tie zaļie diski neiet pie dūšas. Bet pati zaļā eksterjera un interjera krāsa man patīk un tam auto patiešām piestāv. Varbūt man vienkārši patīk zaļā krāsa. Izmēģinājuma auto ir aprīkots ar jaudīgāko dīzeļdzinēju, kas, manuprāt, arī būs pamata izvēle mūsu platuma grādos. Kaut man kaimiņam ir 250 Zs versija un viņš sarunā minēja, ka īsti nav nepieciešamības pēc jaudīgāka SUV, neesot jau jābrauc dragreisā. Bet atkal – vismaz ir izvēle. Cenas atšķirība starp 3 dīzeļiem ir 5 tūkstoši EUR, attiecīgi 200 Zs versiju var iegādāties gandrīz 10 tūkstošus EUR lētāk. Tas nav maz. Par cenām gan parunāsim atsevišķā sadaļā.

Interjers ir atturīgs, bet pietiekami moderns. Par planšeti – nu šeit dizaineri ir vienkārši padevušies. Izmēru prasības aug un ko tādu integrēt jau ir grūti. It īpaši, ja gribas ko askētisku. Rezultāts gan nav pats sliktākais, ir redzētas briesmīgākas planšetes realizācijas. Konkrētajam auto ir “Extended Leather Upgrade”, kas interjeru padara kārtu patīkamāku. Arī tradicionālais rokturis priekšējā panelī ir apvilkts ar mīkstu materiālu, lai dāmītēm būtu ērti turēties ar savām smalkajām rociņām. Plastmasīgas un grabošas plastmasas, protams, ir, bet to ir diezgan maz. Bet nav arī bez pārmetumiem.

Centrālais vadības panelis ir uzbūvēts jau mums ierastajā tehnoloģijā, kad viens ripulis izpilda vairākas funkcijas. Tas ir ne tikai praktiski, jo panelī var izvietot mazāk pogu, bet arī ērti. Tomēr paneļa izpildījums varēja būt mazliet kvalitatīvāks – pogu bloks ir ne ļoti foršas plastmasas, pogas ir izmētātas un tas viss izskatās novecojis. Tas pats attiecas uz stūres rata vadības pogām – nav patīkami tās spaidīt.

Aizmugurē vietas ir daudz un sēdekļi ir diezgan ērti. Tie arī neizskatās pēc kapu soliņa, ja nu kādam tas ir svarīgi. Pārmetums ir par bagāžas nodalījumu. Nu par tā izmēru, ja būsim pavisam precīzi – tur var ielikt diezgan maz. Bagāžas nodalījums ir apstrādāts ar drošu materiālu arī smagu un skrāpējošu materiālu pārvešanai, tikai neko lielu tur tāpat nesanāks ielikt. Arī nosedzošais panelis ir neliels izsmiekls. Ja gribēsiet no medībām atvest kādu beigtu lopu, tad ir jāņem tā sauktās “Hard Top” versijas, kas ir Defender ar priekšējiem sēdekļiem un atdalītu kravas kasti aizmugurē. Kopumā kā sacīt jāsaka – “not good, not terrible”.

Gaita mani “nopirka”

Es nepazīstu cilvēku, kas neveidotu priekšstatu par lietu, pirms ar to ir saskāries. Visvairāk ar to nākas saskarties ar bērniem – “man negaršo, negribu šo ēst”. Kaut nekad konkrēto lietu nav ēdis. Arī man bija izveidojies priekšstats par Defender un teikšu godīgi – ne tas labākais. Detaļas jau es paskaidroju ievadā.

Govs ēdiena krāsas auto no valsts ar zilām asinīm paņēmu agrā piektdienas rītā, un bija jāšķērso visa lielpilsēta pēdējās sastrēguma paliekās. Sāku braukt un iestājās pārsteiguma moments. OK, šo es negaidīju! Jau no pirmajiem metriem mani pārsteidza, cik viegli auto stūrējas, cik tas ir veikls. Pēc braukšanas sajūtām Tu sēdi nelielā Golf, nevis diezgan lielā Defender. Ļoti daudz izmēra kompensē ļoti vieglā un precīzā stūres iekārta.

Otrs wow bija auto patiešām mīkstā gaita. Jā – gaisa balstiekārtas ir daudz komfortablākas par atsperu balstiekārtām, bet ko tik vieglu es negaidīju. Gaisa balonu un elektroniski regulējamo amortizatoru savienība dod ne tikai stingru gaitu, kad tā ir nepieciešama, bet arī pilnīgu Tevis izolēšanu no Rīgas bedrēm, ātruma vaļņiem un fantastiski “kvalitatīvo” Rīgas asfaltu. Kā ar airu laivu par piemājas dīķi pilnīgos bezvēja apstākļos. Es saprotu tos cilvēkus, kuri izvēlas SUV ar šādu balstiekārtu, viņa tiešām ir nomierinoša.

Izmēģinājuma auto ir ar jaudīgāko dīzeļdzinēju, tātad 300 Zs (650 Nm) traktora jaudas. Izklausās daudz, bet jāņem arī ir vērā, ka auto pašmasa ir virs 2.3 tonnām. Jebkurš dzinējs ar mazāku jaudu pilsētā noteikti patērēs vairāk degvielas, lai šo neaerodinamisko izstrādājumu iekustinātu līdz saprātīgām ātrumam. Nu labi, labi – aerodinamika ir svarīgāka ārpus pilsētas ātrumiem. Un ja jau mēs pieskaramies tam, tad ir labāk, kā var šķist. Jā – ļoti lielu troksni pat nelielā ātruma rada jumta platforma. Un arī trepes auto sāna profilā nepalīdz gaisa plūsmai klusi pieglausties spārnam, bet kopumā auto ir kluss. Dzinēju dzird maz, nekādu kaitinošu vibrāciju nav, nekas negrab. Tas pat ir trūkums – šādai tehnikai ir jāgrab.

Tie, kas mani pazīst, zina, ka man nepatīk dubļi. Man pat nepatīk smiltis. Man riebjas putekļi. Saliekot šo visu kopā varam secināt, ka man besī bezceļš. Bet ir grēks Defender neielikt slodzītē ārpus asfalta apstākļiem. Sacīts – darīts. Uzreiz gan atzīšos, ka meža ceļus nezinu (atcerieties, ka besī smiltis un dubļi). Uz Baložu mežu, kur veiksmīgi norakām Gladitoru, man bija slinkums braukt, tāpēc devos 333 virzienā, kur nakts vijumā atradu pat nesliktus kāpumus, rakumus un smilšu krāvumus. Uzreiz varu atzīmēt lielu Defender trūkumu – gaismas. Klasiskos apstākļos (lasīt pilsēta, lielceļš un asfalts) ar šo LED matricas optiku ir vairāk kā labi. Tā arī smuki izgriež auto un dara visus jau mums ierastos matricu lukturu brīnumus. Ziepes sākas ja auto rāpjas kalnā vai lien lejā no tā – Tu esi pilnīgā tumsā. Es, protams, arī saprotu šo papildlukturu nepieciešamību automašīnu īpašniekiem, kam ar pietiekamu regularitāti grib nobraukt no asfalta. Bet, manuprāt, šāda tipa automašīnai ar šādām bezceļa spējām vajadzētu kādu risinājumu arī ar oriģinālo optiku – tai vajadzētu kaut lielāku manuālās regulēšanas diapazonu, lai paceltu vai noliektu gaismas kūli un redzētu “savu” akmeni vai koku. Aizvirzījos no tēmas. Tātad – bezceļš. Jā, auto tur ir lielisks. To, protams, es nevarēju apliecināt ar savām džipa braukšanas spējām, bet ir pietiekami daudz īsta bezceļa video plašajās interneta dzīlēs, kas pierāda to, ka Defender ir ļoti spējīgs.

Tā kā auto vēl bija ar ziemas riepām, kam ir treknāks protektors, tad pat diezgan stāvus smilšu kāpumus auto uzrāpās vispār neparaustot ūsas. Auto standarta klīrenss ir 216 mm, bet balstiekārtas gājums ļauj auto pacelt līdz pat 291 mm. Ar Defender var iebraukt līdz 90 cm dziļā ūdenī. Metrs izklausītos iespaidīgāk, bet tāpat nav slikti. Neko tādu gan es nemēģināju, ar fotogrāfu Mārci mums gandrīz jau sanāca laba ūdens pieredze kādā no senākiem izmēģinājumiem. Es ticu, ka var. Ir pieejamas dažādas bezceļa programmas, kas ļauj Defender izmantot patiešām dažādos apstākļos. Jau ko līdzīgu izbaudījām arī citā līdzīgā modelī, kur tikām izglābti no, iespējams, lielākām problēmām.

Par stilu būs jāmaksā un ne maz

Pirms mēs runājam par stilu un stila cenu, es gribu izkliegt savu apjukumu. Šķiet sarežģītāku cenu lapu es neesmu redzējis. Ir miljons versiju un variāciju, ka pat zinošākais auto entuziasts var apjukt.

Defender cenu lapa sadalīta pa garuma versijām, proti, 90, 110 un īpaši garā 130. Katrai versijai ir daudzums apakšversijas. Piemēram, Defender 90 kopā ir 7 versijas – SE, X-Dynamic SE, X-Dynamic HSE, XS Edition, X, V8 un Carpathian Edition. Kopā, ja mana matemātika nekļūdās, Latvijā var iegādāties kopā 21 unikālu Defender variantu cenu diapazonā no 67 līdz pat 145 tūkstošiem EUR. Pirms papildus aksesuāru izvēles, protams. Pasūtījuma brīdī bez kārtīgas konsultanta palīdzības un drauga Google izskatā šeit neiztikt.

Pavisam dziļi neiedziļināsimies, es tikai virspusēji apstāstīšu, ar kādām sākuma cenām ir jārēķinās, ja kārojas par savu nākamo draugu izvelēties Land Rover Defender. Un par pamatu ņemsim 110 versiju, kāda arī bija izmēģinājuma auto. Lielāks auto lielākai ģimenei kā sacīt jāsaka. Sākums ir 73 tūkstoši EUR par D200, tātad vismazāk jaudīgo dīzeļdzinēju SE komplektācijā. P300 benzīna izvēle būtu 78 tūkstoši EUR. Ja tā būtu jau diezgan foršā HSE komplektācija, tad izvēle sākos no D250, kas ir 90 tūkstoši EUR. Tikpat cik P300.

Ekoloģiskais spraudņa hibrīds sākas no 88 tūkstošiem EUR HS un 100 tūkstošiem HSE versijā, kamēr V8 sākas no 137 tūkstošiem EUR. Atsevišķi norādītas cenas par 75 gadu jubilejas versiju gan nav, bet tā kā šī versija ir bāzēta uz HSE, tad pieņemu, ka zaļais izmēģinājuma Defender nemaksā mazāk par 120 tūkstošiem EUR.

Pēcvārds

Defender sevī apvieno kā stila ikonu, tā arī lielisku auto ar pārsteidzošām braukšanas spējām. Šis auto vai nu ļoti patiks vai riebsies – tāda vidusceļa, manuprāt, šeit nebūs. Man patīk, kaut zaļo brīnumu par skaistu nenosauksi. Atbildot uz galveno jautājumu – vai es tādu pirktu un ieteiktu? Nē un jā. Ja pamatskolā par kādu biedru izcēla ar atzīmi “atšķirīgs”, tad tas tikai bija mierinājuma kvants kādam neglītam vai negudram indivīdam. Par ēdienu ir līdzīgi – lai neaizvainotu pavāru mēs sakām, ka ēdiens bija savādāks. Par tehniku šis ir retāk. Defender arī ir atšķirīgs, savādāks, bet labā nozīmē. Es to nepirktu, jo man neinteresē SUV. Bet es to pirktu, ja man interesētu. Zinošākie lasītāji jau ir sapratuši, kam man patīk atšķirīgi auto.