Daudzi darbinieki jau iemanījušies savā labā izmantot šobrīd tik ļoti populāros mākslīgā intelekta (MI) rīkus, piemēram, “ChatGPT”, “Google Bard” vai “Bing” čatbotu. Tomēr vienmēr der atcerēties, ka arī šiem robotiem visu stāstīt nav vēlams, jo var sanākt lielas nepatikšanas. Saistībā ar to “Samsung” paziņojis, ka saviem darbiniekiem aizliedz izmantot MI čatbotus, piemēram, “ChatGPT” un “Google Bard” pēc tam, kad atklāja, ka viņi tiem bija pievienojuši sensitīvu kodu, kas pēc tam tika nopludināts.
Incidents noticis pagājušajā mēnesī, kad atklājās, ka “Samsung” inženieri augšupielādēja iekšējo pirmkodu, pievienoja sapulču piezīmes “ChatGPT” vietnē un nejauši šo informāciju nopludināja. Tā kā nesmukums sanācis liels, “Samsung” vēlas uzreiz nodrošināties, lai turpmāk šādas ķibeles negadītos, tāpēc darbiniekiem uz laiku aizliedzis darbā izmantot MI čatbota rīkus. Kompānija arī paudusi bažas, ka dati, kas kopīgoti MI čatbotu vietnēs, tiek glabāti ārējos serveros, radot grūtības piekļūt tiem, noņemt, atcelt kopīgošanu.
Lai gan daudzi uzņēmumi mudina darbiniekus savā ikdienas darbā izmantot tādus risinājumus kā “ChatGPT” un “Google Bard”, ir kompānijas, kas šobrīd dod priekšroku pretējai pieejai. Bez “Samsung” MI čatbota rīkus izmantot profesionāli aizliegušas arī daudzas bankas, piemēram, JP Morgan, Bank of America u.c. Tikmēr savām personīgajām vajadzībām darbinieki joprojām brīvi var izmantot šos risinājumus.
Šis ir interesants pavērsiens AI rīku lietošanā. Dodot “promtus”, nereti sanāk nopludināt sensitīvu informāciju un šamai, vells tāds, no tā visa mācās un nodod infu tālāk ziņkārīgajai tautai..
Ber tir vēl viens jautrs aspekts – kāds koderis esot ielicis savu radījumu, lai AI atrod kļūdu un izlabo to. Bet AI iemācījās to ar visu kļūdu un jau nākamajiem deva tālāk kodu ar visu kukaini.
Pagaidām laikam vēl nevajadzētu pārāk uzticēties tam ChatGPT un līdzīgiem, bet rūpīgi pārbaudīt atbildes.
Kalendāra atēlus no vārdiem var taisīt.