Inovatīvais ugunsgrēku dzēšanas komplekss, ar kura palīdzību var dzēst ugunsgrēkus grūti sasniedzamās vietās, trim Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Aeronautikas institūta (AERTI) studentiem Gļebam Panfilovam, Jurijam Lukanovam un Emīlam Alikam ir atnesis uzvaru starptautiskajā konkursā «TRA VISIONS 2022 Young Researcher Competition». Balvu par izcīnīto 1. vietu viņi saņēma Lisabonā, Portugālē, kur notika ikgadējā konference «TRA VISIONS 2022».
Studenti ir izstrādājuši tehnisko kompleksu, kā pilsētās ar drona un helikoptera palīdzību varētu ātri reaģēt uz ziņojumu par ugunsnelaimi un liesmas slāpēt, ūdeni ar drona palīdzību no helikoptera lejot grūti sasniedzamās vietās, piemēram, virs augstceltnēm. Studentu piedāvājums ir aktuāls, jo urbānajā vidē ir grūti, piemēram, satiksmes sastrēgumu dēļ paspēt ar auto ātri aizbraukt līdz notikuma vietai, kā arī, ja liesmas izplatījušās augšējos stāvos, efektīvi tās dzēst.
Lai risinātu šo problēmu, studenti piedāvā helikoptera un drona simbiozi. Viņi izstrādājuši tehnoloģisku risinājumu, kā helikopterā ievietot dronu un ūdens tvertnes, pie tam tvertņu skaitu ir iespējams pielāgot atbilstoši lidaparāta iespējām un ūdens daudzuma nepieciešamībai. Katrā tvertnē var ietilpt 1000 litru ūdens.
Iecerēts, ka helikopters kravu nogādā ugunsgrēka vietā, un tad savu misiju sāk drons, kura ilglaicīgu ekspluatāciju nodrošina desmit baterijas, ir iebūvēta augstas izšķirtspējas kamera, un propelleriem ir aizsargpārklājums. Dronu vada helikopterā esošais operators, tiek izanalizēta notikuma vieta, un drons ieņem izdevīgāko pozīciju, lai ūdeni raidītu liesmās.
Ugunsgrēka dzēšanas procesā drons atrodas piecus metrus zem helikoptera, un tas nodrošina spiedienu, lai dronam piegādātu ūdeni. Ūdens no helikoptera līdz dronam nonāk pa šļūteni un tiek izšļākts liesmās pa īpaši izveidoto spurslu. Savukārt viss ugunsdzēšanas aprīkojums ir helikopterā, kas neatrodas bīstamajā zonā.
Studenti uzskata, ka šāds tehnoloģiskais risinājums ir perspektīvs un drošs risinājums, jo ugunsdzēsēji var operatīvāk reaģēt uz izsaukumu, kā arī, iesaistot dronu, iespējams pasargāt ugunsdzēsēju dzīvības un glābt citus nelaimē iesaistītos cilvēkus. Izmantojot dronu, iespējams sniegt palīdzību arī ugunsgrēka vietā iesprūdušajiem.
«TRA VISIONS 2022» jeb «Transport Research Arena 2022» ir Eiropā lielākā transporta un mobilitātes zinātniski tehniskā konference, kas šogad 14.–17. novembrī notika Lisabonā, Portugālē, un kuras laikā tradicionāli tiek apbalvoti veiksmīgākie gan jauno zinātnieku, gan jau pieredzējušu pētnieku izstrādāto ideju piedāvājumi transporta jomā.
Neesmu aviators, bet ir aizdomas, ka helikopters ar savu gaisa plūsmu nopūtīs to nabaga mazo dronu uz leju.
Negribētos ticēt, ka starptautiskā konkursā var uzvarēt ar projektu bez jebkādiem aprēķiniem un pamatojuma….saprotams, zinot par entropijas tendencēm, pilnībā to izslēgt nevajadzētu)
+100. tas nemaz nerunājot par strūklas reaktivitāti, kas izsmērēs dronu pret pretējās ēkas sienu. klasisks piemērs par “Londonas zinātnieki izgudrojuši”, kur pirmo kursu studenti kaut ko “atklāj” mācību projektā.
Ļoti nu apšaubāma ir tā 5 metru drošības zona. Vai ugunsgrēka gadījumā helikopters vispār tuvosies degošai mājai ņemot vērā dūmu radītos draudus. Uzskatāms piemērs tam bija 11. septembris ASV, kad dēļ dūmu radītajiem draudiem helikopteri diemžēl pat netuvojās uz jumta esošajiem cilvēkiem un nekādi nevarēja palīdzēt. Tur acīmredzot tādi ugunsgrēka dūmi nav gluži pakūpināt sētā lapas vai zariņus, bet tie ir pilni ar mikrodaļiņām, kas ātri vien nobeigs helikoptera dzinējus.
Parazītiskie švabraki
studenti nav švabraki un ne uz vienu neparazitē.
bet presrelīze bez reāla tehnoloģiskā risinājuma info ir bullšitpresene.
Labak helikptera apaksu aprikot ar sesiem caurumiem, pa kuriem vienlaikus izlaizas udens struklas, pagruti bus ar to nabaga dronu cakareties, udens slanga spiediens ari metas kur pagadas.
Kamer drons vienu liesmu nodzesis, ekai kaput.
Helikopters aizputis prom to dronu, klaunade.