Videospēļu industrija pierādījusi, ka spēj izdzīvot un pat augt visskarbākajās globālākajās klizmās. Videospēles bijušas iecienītas Covid-19 laikā, arī karš Ukrainā un tam sekojošs inflācijas bums nav diez ko ietekmējis spēļu pārdošanu, bet nu izskatās, ka neievainojamā industrija balansē uz naža asmens.
Lai arī gads ir tikai pusē, tomēr tiek paredzēts, ka 2022. gadā videospēļu fani samazinās savus tēriņus par 1.2%, kad to salīdzina ar 2021. gadu. Protams, te savu lomu nospēlē tas, ka spēļu spēlētāji sāk atgriezties birojos un vairs nav brīvas tās pāris stundas, ko nenācās pavadīt ceļā turp un no darba.
Pamatīgu triecienu devušas arī PS5 un Xbox Series X konsoles, kas vienkārši nav nopērkamas par kaut cik saprātīgu cenu. Lai arī abas spēļu konsoles kļuva pieejamas 2020. gadā, tomēr to pārdošanu bremzē konsoļu pieejamība un nekrietnais uzcenojums.
Pozitīvu impulsu varētu dot viedtālruņu spēles un pirkumi lietotnēs, kas aug ik gadu.
Pozitīvs impulss no mobilajām spēlēm? Es teiktu, ka tas nevienā vietā nav pozitīvi.
Un par spēlēm runājot, tad tas būtu loģiski, ka spēļu pirkšana kopumā sāktu bremzēties. Un šeit pie vainas būtu nevis konsoļu iztrūkums, bet gan Xbox un tagad arī Playstation spēļu abonomentu servisi.
Vēl jau arī tas, ka Krievija ir legalizējusi pirātismu – liels tirgus aizgājis pelēkajā zonā.
Arī fakts. Tur jau digitāli konsoles kā piemērs neko netirgo. Tas tomēr būtu liels tirgus.
Un nevajag visiem arī spēlēt. Jāiet strādāt :D
Jo nevienam negribas pirkt spēli par gandrīz 100 eur
Mūsdienu spēļu industrija ir bēdīgi regulēta. Pilns ar lootboxes, vāju saturu un visu uzsvaru uz grafisko kvalitāti vai vienu specifisku efektu kas atsķir šo spēli no citām. Exclusive deals, kā arī DLC kultūra.
Kādreiz dlc nozīmēja ka pērc spēli, Tu tiec pie 100% produkta, un ja pērc DLC, tad tas ir +%.
Tagad pirkt spēli nozīmē 70% saturs ir standarta, 75% deluxe un tad atlikušais sadalīts pa DLCs.
Jau minētie abonēšanas servisi noteikti pazeminās jaunu spēļu iegādes.
Par sadalījuma procentiem piekrītu. Dažās jomās bez mikromaksājumiem reālā naudā spēli iziet vispar nav reāli. Labi ka joprojām ir spēles, kuras var iegādāties “vienā gabalā”. Savā ziņā saprotu visu šo mikromaksājumu murgu. Finansiāli neizglītota un steidzīga publika labāk samaksā tās kapeikas (salīdzinot ar rietumu vidējiem ienākumiem), nekā gaida pilnu spēli uzreiz bez apmaksas perversijām. Uz to arī izdevēji vārās. Cita lieta, ka pēdējā laikā šāds biznesa modelis saprotami sāk buksēt.
Kur tu redzi, ka buksē? Tikai aug un aug. Te vairāk spēlē tas, ka tajā vilcienā lec iekšā arvien vairāk kompānijas, kas rada iespaidu, ka liela daļu spēļu izgāžas, bet realitātē, tas arvien vairāk pieradina Eiropu/ASV pie šāda stila spēlēm. Āzijā mikromaksājumi ir ntos gadus priekšā mums un tur tā ir norma. Mikromaksājumos dominē Ķīna katrā spēlē, bet Ķīnā nav tik viegli tikt no malas, bet uz to visi iet palēnām. Bet lrotams ceru, ka Eiropa/ASV cilvēki pretosies tam pietiekoši daudz, lai to bremzētu.
Ir diezgan dīvaini atmest vienu no galvenajiem faktoriem kā nebūtisku.
Apgalvot, ka to (samazinājumu) nav ietekmējusi inflācija pēc kara sākšanās Ukrainā ir diezgan muļķīgi, jo inflāciju tikai tagad sāk skaudrāk izjust, attiecīgi tas tieši varētu būt viens no pamatojošajiem faktoriem, iespējams pat diezgan būtisks.