Eiropas Parlamenta deputāti atbalstījuši priekšlikumu par straujāku pāreju uz bezizmešu transportlīdzekļiem. Iniciatīvā “Fit for 55” iekļautā norma paredz no 2035. gada atļaut tirgot tikai jaunas bezizmešu vieglās automašīnas un furgonus, proti, tie vairs nedrīkstēs tikt aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem.
Šis balsojums tiek uzskatīts par ļoti būtisku Eiropas centienus samazināt izmešus par 55%, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem. Šobrīd autotransports Eiropas Savienībā rada piekto daļu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešus. Tiesa, svarīgi piebilst, ka šis vēl nav pieņemts likums – tas norāda parlamenta pozīciju, bet vēl turpināsies diskusijas ar bloka dalībvalstīm par šī likuma galīgo versiju.
Eiropas Parlamenta pārstāvji norāda, ka šī priekšlikuma atbalstīšana ir skaidrs signāls visai autobūves nozarei par nepiciešamību investēt līdzekļus dabai draudzīgu transportlīdzekļu izstrādē. Elektrifikāciju plānots paātrināt ar likumdošanas grozījumiem, kas dalībvalstīs pieprasīs uzstādīt miljoniem elektroauto uzlādes iekārtu.
Tādi autoražotāji kā Ford un Volvo ir atbalstījuši šo Eiropas Savienības iniciatīvu, savukārt citi norāda, ka šāds termiņš ir sasteigts un pastāv daudz neskaidrību gan infrastruktūras attīstības, gan izejvielu pieejamības jautājumos. EP deputāti gan atgādina, ka diskusijas par likuma galaversiju varētu būt asas, jo daudzi politiķi norāda uz pagaidām augstajām elektromobiļu un hibrīdautomašīnu cenām, kas bloka nabadzīgākajām dalībvalstīm un to iedzīvotājiem varētu būt nepanesams slogs. Tāpat tiek norādīts, ka šādi turpināsies ilggadējā tendence – nabadzīgākās Eiropas Savienības valstis, arī Latvija, turpinās būt par Eiropā savu mūžu nokalpojušo mašīnu otrreizējās pārdošanas vietu. Šobrīd tās ir mašīnas ar benzīna un dīzeļa dzinējiem, nākotnē tie būs veci elektroauto.
Nekas, mizos ar vecajiem dūmotājiem !
elektrības trūkums šo projektu apturēs. Lai varētu esošo parku pārlikt uz elektrību ir nepieciešams elektrību ražot x2 vairāk ka EU ražo šodien. Vai uzbūvējot saules un vēja stacijas milzīgā skaitā to teorētiski varētu nosegt. Diemžēl nakti un bezvējā elektrība būs deficīts un attiecīgi dārga. Otra problēma, ka tām darba mūžs nav bezgalīgs un kapitālremonti maksās dārgi.
Paliek vēl AES. Par ko EU ilgi spriedelēja, tās ir vai nav zaļas. Taču arī to uzbūvēšanai vajag 5 – 10 gadus un Latvijā vēl nav lēmuma par to būvēšanu. Taču šobrīd faktiski nav alternatīvu kā stabilizēt elektro tīklu naktī un bezvējā.
Vācija ogļu stacijas sāk atkal aktivēt, jo gāzes stacijām trūkst gāzes.
Elektroenerģijas pieprasījumam augot un cenām turoties stabilā izaugsmē, investīcijas tieši elektroenerģijas ražošanā sāks ķļūt arvien pievilcīgākas, pieprasījuma pieaugums nakts stundās padarīs arī enerģijas uzglabāšanas apakšstaciju izbūvi arvien rentablāku – ne tikai sūknēto ūdenskrātuvju kalna galā izbūve, bet pat pagaidām dārgās akumulatoru apakšstacijas sākot ar kādu noteiktu MWh cenu sāks kļūt rentablas. Valdi, bažas par to, ka elektroenerģijas ražošana var netikt līdzi arvien pieaugošajam pieprasījumam ir pamatotas, taču tas nespēs projektu apturēt. Augstas degvielas cenas ir uz palikšanu, jo palielināt ieguvi arvien krītošam pieprasījumam būtu stulbi, tā ir sacīkste uz nulli. Ieguve, ņemot vērā visus ģeopolitiskos faktorus, tiks arī turpmāk kalibrēta nedaudz zem pieprasijuma, lai cena katrai mucai saglabājas augsta līdz pat beigām. Naftas ieguves nozare ir sapratusi, ka ballīte iet uz beigām un pat ja tirgu aizlietu ar lētu naftu, tas nevar apturēt pieprasījuma sarukumu klimata pārmaiņu spiediena ietekmē. Tā vietā lai sacenstos, kurš pēdējo naftu piegādās arvien lētāk, noticis pretējais, jaunas investīcijas naftas ieguvē ir apstājušās, un atdeve no esošajiem urbumiem arvien krītas, taču peļņa nevis krītas bet pieaug. Fantastisks ekonomiskais fenomens, kuru noteikti turpmāk apgūs ekonomikas pamatstudijās. Neintuitīvs no līdzšinējās teorijas viedokļa elastīga pieprasījuma resursam – jo mazāk tērājam, jo mazāk iegūstam, jo vairāk maksā iegūtais un pelnam… Read more »