Zinātne un tehnoloģijas turpina savu kopīgo ceļu, un te nu mēs esam nonākuši pie vēl viena brīnuma – kiborgzivs. Iespējams, dažiem šis vārds vairāk asociēsies ar kaut ko no zinātniskās fantastikas, taču šobrīd šāds radījums tiešām eksistē. Pateicoties cilvēka sirds šūnām.
Zinātnieki kārtējo reizi pārsteiguši pasauli un radījuši kaut ko tādu, ar ko ikdienā īsti nesastapsies. Tā ir robotzivs, kas, pateicoties cilvēka sirds šūnām, spēj peldēt un, no malas skatoties, atgādina īstu zivi. Tomēr šajā gadījumā šo radību uz priekšu nevada prāts. To spēj panākt šīs sirds muskuļu šūnas, kas pārklāj zivs asti abās pusēs.
Kad šūnas vienā pusē saraujas, tās liek astei kustēties vienā virzienā, taču, kad šūnas saraujas otrā pusē, aste kustas pretējā virzienā. Interesanti ir tas, ka šie sirds muskuļu šūnu slāņi nepārtraukti iedarbina viens otru. Kad viena puse saraujas, tas izraisa otras puses stiepšanos un otrādi. Līdz ar to šī kiborgzivs spēj kustināt asti kā īsta zivs un kustēties uz priekšu.
Šajā kiborgzivī ir iestrādāts vienkāršs elektrokardiostimulatoram līdzīgs mehānisms, kas ļauj zivs astei dabiski kustēties un virzīt to uz priekšu pa ūdeni. Šādā veidā pagaidām kiborgzivs ir spējīga eksistēt vairāk nekā 100 dienas.
Izlasot rakstu, varētu domāt ka tos muskuļus rausta elektrokardostimulators, bet tā nav, šie muskuļi “sajūt” viens otru un veidojās pašsvārstīga sistēma.
Priincipā ar tādu domu arī rakstīju, ka muskuļi “sajūt” viens otru.
Nevar iedomaties, kads tam praktisks pielietojums.
Tāds pats kā burtam.
Atsevišķi tam nav nekādas nozīmes, bet kopā ar citiem tas jau rod jēgu…
Kad atklāja elektrību, tad tai arī nebija nekāda pielietojuma.
Tāpat bija arī ar naftu
mērķis ir mākslīgā sirds.
Precīzi.