Mašīnmācīšanās algoritmi palīdzēs identificēt aplokšņu algu maksātājus Latvijā

Ēnu ekonomika ir problēma, ko Latvijā nesekmīgi cenšas apkarot jau vairākus gadus. Tā kā tradicionālās metodes savu labumu nav devušas, turklāt pandēmijas laikā situācija saasinājusies vēl vairāk, jāķeras pie inovatīvākām metodēm, glābiņu meklējot pie tehnoloģijām. Latvijas Bankas un Baltijas starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra pētnieki vakar, 13. decembrī, nāca klajā ar savu risinājumu – mašīnmācīšanās algoritmu, kas ar gandrīz 90% varbūtību palīdzēs identificēt aplokšņu algu maksātājus.

Doma tāda – mašīnmācīšanās algoritmam iedod datus par uzņēmumiem, par kuriem ļoti droši var teikt, ka tie algu maksā aploksnē. Šie dati ietver informāciju, piemēram, par bruto algām, uzņēmuma finanšu radītājiem, produktu eksportu/importu, kā arī info par darbiniekiem. Pēc tam šo algoritmu izmēģināja uz visiem uzņēmumiem Latvijā, kas darbojas četrās jomās: apstrādes rūpniecība, transports, būvniecība un tirdzniecība. Un rezultāti rādās itin auglīgi – ar mašīnmācīšanās algoritma palīdzību noskaidrots, ka teju 40% no šiem uzņēmumiem, diezgan iespējams, algu izmaksā aploksnē. To vidū lielākoties atrodas mazie uzņēmumi, tomēr arī lielajiem šī prakse nav sveša.

Protams, šie rezultāti vēl nedod tiesības uzlikt tūlītēju sodu uzņēmumam. Ne tikai tāpēc, ka algoritms strādā ar teju 90% varbūtību, bet arī tāpēc, ka Valsts ieņēmumu dienestam vispirms jāveic audits un jāpierāda, ka konkrētais uzņēmums tik tiešām maksā aplokšņu algas. Vienlaikus VID aplēsis, ka pastāv iespējamība, ka Latvijā ap 20 000 uzņēmumu šādi izmaksā darbiniekiem algu.