Reklāma

RTU zinātnieki izveido mūsdienīgu enerģētikas un klimata modelēšanas rīku kopumu

Jaunākie raksti

Piedalies konkursā un laimē QNAP TS-130 NAS

Tikko noslēdzām iepriekšējo konkursu un jau klāt nākamais! Šoreiz balvā mājas lietotājiem piemērotais QNAP TS-130 NAS. Tā ir klusa...

Baumo, ka Apple joprojām ir plāni bezvadu uzlādes risinājumiem

Apple par savu bezvadu lādētāju runas sāka jau 2017. gadā, tomēr paredzētā realizācija 2019. gadā tika atcelta. Kas bija...

Toyota sadarbosies ar BYD, lai radītu plašākām masām pieejamu elektroauto

Japāņu autoražotājs Toyota uzsācis sadarbību ar ķīniešu uzņēmumu BYD, lai radītu plašākām masām pieejamu elektroauto. Kā vēsta ziņu aģentūra Reuters,...

74% Latvijas autovadītāju sociālo mediju lietošanu pie stūres uztver kā vislielāko risku

Latvijā vairums jeb 74% autovadītāju ir pārliecināti, ka riskantākā rīcība, vadot automašīnu, ir sociālo mediju patēriņš. Savukārt gandrīz puse...

Huawei nākamgad sola Eiropā piedāvāt HarmonyOS ar Mate un Mate X viedtālruņiem

Huawei paziņojis, ka jau 2022. gadā pie klientiem Eiropā nonāks Mate un Mate X viedtālruņi ar uzstādītu HarmonyOS. Mate...

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki izveido mūsdienīgu enerģētikas un klimata modelēšanas rīku kopumu, kas palīdzēs pieņemt datos pamatotus lēmumus par efektīvu rīcībpolitiku Latvijas virzībai uz oglekļa neitralitāti.

Lai cīnītos ar pieaugošām klimata pārmaiņām, valstis apņemas īstenot arvien jaunus pasākumus, tomēr tie ne vienmēr izrādās efektīvi. «Kā izvēlēties rīcībpolitikas pasākumus, kas mūs aizvedīs līdz mērķim? Vistaisnākais ceļš ir izvēlēties vislētākos pasākumus. Taču tad mēs neņemsim vērā sociālos, vides, ieviešanas iespējamības u.c. aspektus, kas ir svarīgi dažādām sabiedrības grupām. Demokrātiskās sabiedrībās politikas veidošanas process nevar iet pa vistaisnāko ceļu, jo sabiedrībā pastāv dažādas vēlmes un viedokļi par to, kas ir svarīgi. Nereti politiski lēmumi un rīcībpolitikas, kam šķietami vajadzētu dot rezultātu, ir neefektīvas, rada pretēju efektu vai arī sniedz īstermiņa risinājumu, kas ilgtermiņā rada neprognozējamu ietekmi. Neplānotais rezultāts un blaknes vairo sabiedrības neapmierinātību ar politikas veidotājiem. Lai arī politikas veidošanā ir grūti izvairīties no spiediena, ir iespējams atrast risinājumus, kas ir vēlamāki,» uzsver RTU VASSI profesore Andra Blumberga. Lai novērtētu ieinteresēto ietekmi uz mērķa sasniegšanu, ir nepieciešama «navigācija» jeb modelēšana.

RTU zinātnieki izstrādājuši unikālu rīku enerģētikas un klimata politiku modelēšanai. Tas ir brīvi pieejams tiešsaistē politikas veidotājiem un jebkuram interesentam, lai meklētu visai sabiedrībai izdevīgāko ceļu – https://ej.uz/EnergetikasUnKlimataModelesana

Mainot parametrus un to vērtības, modelis novērtē politikas rīku ietekmi uz kumulatīvo enerģijas ietaupījumu un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Piemēram, var pārbaudīt, kāda ietekme ir nodokļu izmaiņām, subsīdijām, Eiropas Savienības fondu finansējuma apjomam, inovatīvām tehnoloģijām, energoefektivitātes politikas pasākumiem utt. Rīks rāda, ka viens vai daži politikas pasākumi nedos rezultātu, taču, kombinējot tos dažādos scenārijos, mērķi ir iespējams sasniegt, piemēram, ja ir pieejams finansējums ēku energoefektivitātei, bet nav informācijas, ēkas netiks siltinātas. Arī tad, ja ir pieejama tikai informācija vai atbalsts māju vecākajiem, bet trūkst finanšu atbalsta, ēkas netiks siltinātas.

Vienlaikus ar šo rīku projektā «Enerģētikas un klimata modelēšana virzībā uz oglekļa neitralitāti» (Nr. VPP-EM-2018/NEKP-0001) RTU VASSI zinātnieki sadarbībā ar partneriem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Universitātes ir izstrādājuši arī modelēšanas rīku, kas piedāvā atrast izmaksu ziņā optimālo risinājumu jeb taisnāko ceļu. Abi rīki ir veidoti, balstoties liela apjoma datos par dažādu tautsaimniecības sektoru energoefektivitātes izvērtēšanu, tehnoloģiskajiem risinājumiem, Latvijas atjaunojamo energoresursu ražošanas un izmantošanas ekonomisko potenciālu utt. Izmantojot rīkus, politikas veidotāji varētu izvērtēt, kur ceļā uz oglekļa mazietilpīgu sabiedrību un ekonomiku Latvija ir šobrīd, kāpēc zaļā pārkārtošanās visos sektoros nenotiek vienādi, un kā izstrādāt detalizētas rīcībpolitikas klimata mērķu sasniegšanai 2030. gadā un 2050. gadā, norāda A. Blumberga.

Reklāma
Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
0 komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
Reklāma
Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: