Man pašam ir liels prieks, ka arī šogad turpinām veikt Kursors.lv 1000km elektroauto testus un jūsu uzmanībai piedāvāju jau septiņpadsmito šīs sērijas testu. Ar Kia e-Niro bija plāns braukt šo testu jau pagājušajā vasarā, taču diemžēl mēs savā pusē neuzspējām pienācīgi noorganizēties un izlēmām atlikt braucienu uz šo vasaru. Viens gan bija skaidrs jau pērn – ar šo auto noteikti ir jāizbrauc, jo tas ir praktisks un visādi citādi ļoti lādzīgs elektroauto. Brauciena noslēgumā izrādījās, ka šis auto mums ir kļuvis par līderi, jo spēja visu maršrutu veikt ātrāk par visiem citiem auto. Un jau iepriekš esam skaidrojuši, ka to var panākt tikai tad, ja vienlaicīgi izpildās vairāki apstākļi – auto spēj ātri uzlādēties, nodrošina pēc iespējas mazu enerģijas patēriņu un aprīkots ar vidēji lielu akumulatoru.
Tā īsumā rezumējot – pirms brauciena es sagaidīju, ka auto būs ļoti saprotams un praktisks un testa laikā manas domas nemainījās. Šis ir viens no visvienkāršāk ekspluatējamiem elektroauto, kas nemēģina mūs pārsteigt ar kaut kādām dullām inovācijām (kas mēdz nedarboties), bet tā vietā piedāvā uzticamu un paredzamu sniegumu.
Tehniskā puse
Tehniski Kia e-Niro ir ļoti līdzīgs Hyundai Kona Electric kompaktajam krosveram un neskaitot virsbūvi/interjeru, atšķirības meklējamas vien akumulatoru piegādātājos. Kia izmanto SK Innovation ražotus akumulatorus, kamēr Hyundai tos pērk no LG Chem. Interesanti, vai tas ir pie vainas pēdējā laikā biežajiem Hyundai Kona aizdegšanās gadījumiem.
Kia e-Niro var iegādāties ar divu izmēru akumulatoriem:
- 39.2 kWh akumulators, 136 Zs jauda un līdz 289km nobraukums;
- 64 kWh akumulators, 204 Zs jauda un līdz 455km nobraukums.
Uz testu saņēmām auto ar lielāko 64 kWh akumulatoru un tādējādi brauciens ir ļoti salīdzināms ar pagājušā gada Hyundai Kona Electric testu.
Kia e-Niro ir viens no tiem nedaudzajiem elektroauto, kam CCS uzlādes pieslēgvieta ir novietota vienīgajā pareizajā vietā – auto priekšpusē.
Auto nodrošina 10.5 kW vidējās (lētākajai komplektācijai šis būs jāpiepērk klāt) un līdz 77 kW ātrās uzlādes jaudu. Tādējādi, šajā ziņā Kia e-Niro iepaliek daļai konkurentu, kas piedāvā krietni augstākas uzlādes jaudas. Tomēr Latvijā gan šodien, gan vēl dažus gadus tā nebūs problēma, jo mums tāpat plašais e-mobi uzlādes staciju tīkls piedāvā 50 kW maksimālo uzlādes jaudu. Kā redzam grafikā zemāk, Kia e-Niro labi lādējas līdz aptuveni 76% un tad uzlādes jauda samazinās. Praksē maksimālā uzlādes jauda, ko redzēju, bija 47-48 kW mūsu pirmajā uzlādē, bet otrajā auto (vai uzlādes stacija) netika virs kādiem 44 kW.
Ražotājs norāda, ka auto vidējais enerģijas patēriņš ir 15.9 kWh/100km un mēs savā testā to pat pārspējām. Tas nav pats mazākais redzētais patēriņš, bet pavisam noteikti Kia e-Niro var uzskatīt par ļoti efektīvu elektroauto.
Diezgan svarīga lieta, ko vēlos pieminēt – ar 64 kWh Kia e-Niro modeli mēs varam vilkt līdz 300kg smagu piekabi. Tipiski elektroauto nepiedāvā šādu iespēju, tāpēc prieks, ka Kia tomēr šajā ziņā pozitīvi atšķiras.
Neuzkrītošs dizains
Dizaina ziņā Kia e-Niro man šķiet tāds diezgan neuzkrītošs auto. Es to nevaru nosaukt par neglītu, bet reizē – auto nav vizuālu detaļu, kas to liktu saukt par skaistu. Tas, protams, ir ļoti subjektīvi, bet konkrētā auto gadījumā man tas pat liekas ļoti iederīgi. Tas nav auto kosmonautiem. Ak, jā, vienīgi šī auto zilā krāsa man ļoti patīk.
Saprotams un praktisks interjers
Līdzīgas sajūtas ir arī sēžot pašā auto. Viss izskatās un darbojas saprotami, īpaši cilvēkiem, kas iepriekš ir sēdējuši Kia vai Hyundai mašīnās. Tā kā es pats jau dažus mēnešus braucu ar Hyundai Ioniq, uzreiz sapratu, ko dara pogas uz stūres un kāda informācija attēlota mērinstrumentu panelī. Un man šāda pieeja patīk labāk nekā kaut kādi moderni skārienjūtīgi pigori (khe, Volkswagen ID.3), kas nedarbojas kā nākas.
OK, pārnesumu pārslēgšanas ripa varbūt nav gluži ērtākais risinājums, bet Kia e-Niro nav vienīgais auto, kam tāds grozāmais rimbulis ir iebūvēts. Ļoti novērtēju plato elkoņa atbalstu un pieklājīga apmēra glāžu/mantu glabāšanas nodalījumus. Tāpat, Kia e-Niro vadītāja vietā tev būs krietni plašākas telpas sajūta nekā Hyndai Kona Electric, kas grēko ar piepacelto viduskonsoli.
Ļoti saprotams man šķita arī mērinstrumentu panelis. Kreisajā pusē ar lieliem digitāliem cipariem redzēsim nobraukuma atlikumu un pa labi – digitalo spidometru. Tie abi ir galvenie rādījumi, kas mani interesē brauciena gaitā. Šajā pašā displejā mēs redzēsim ļoti daudz informācijas arī par uzlādes procesu un Kia e-Niro ir viens no nedaudzajiem elektroauto, kas spēj attēlot uzlādes jaudu. Daudzi citi auto ražotāji grēko un rāda kaut kādus potenciālos nobraukuma kilometrus u.c. papagaiļus. Jauda! Man ir svarīga uzlādes jauda, lai varu uzreiz redzēt, kad slēgties nost no lādētāja un doties tālāk.
Multimediju displejs ir gana liels, vizuāli ne pārāk moderns, taču savu darbu dara. Tajā varam logrīku (vidžetu) veidā pielāgot mums svarīgas informācijas attēlošanu, kā arī iebūvētā navigācija ir sakarīga. OK, tur nav pašu jaunāko e-mobi tīkla staciju (es runāju par Jūrkalni, Pāvilostu u.c.), bet visādi citādi man nebija nekādu problēmu ar brauciena maršruta plānošanu un sekošanu tam. Ikdienā gan, visdrīzāk, slēgsim klāt mūsu Android vai Apple telefonus un izmantosim ierastās Android Auto vai Apple Carplay sistēmas. Tāpat telefonus varam ērti uzlādēt īpašā bezvadu uzlādes “kabatā”.
Pabeidzot 1000km testu ar Kia e-Niro, es secināju, ka mūsdienās teju visi auto ražotāji prot izveidot tādus sēdekļus, kas ļauj ar pietiekamu komfortu aizvadīt arī dulli tālus braucienus. Liels bija mans šoks mūsu pirmajā šīs sērijas testā, kad pat Volkswagen e-up! mazauto man nebija pretenziju par sēdekļiem vai sēdpozīciju un reāli vienīgais auto, kur šajā ziņā viss bija nereāli slikti, bija auto no kura to sagaidi vismazāk – Nissan e-NV200.
Kia e-Niro ir mazulietiņ garāks auto par Hyundai Kona Electric un arī interjera dizains rada plašāka auto sajūtu, kas man ļoti pietrūka Kona testā. Es pat teiktu, ka Kia e-Niro ir absolūti pietiekama izmēra auto ne pārāk kuplām ģimenēm, kas ir tikuši pāri bebuku vecumam. Aizmugurē ērti satilps divi bērni un 451 litru tilpuma bagāžnieks dos iespēju sakrāmēt gana daudz mantu pat ilgākam ceļojumam. Tāpat piezīmēšu, ka otrā sēdekļu rinda ir nolokāma, tāpēc varēsim pārvest arī kādas lielākas mantas.
Ja runājam par drošības palīgsistēmām, tad Kia e-Niro ne ar ko pārāk neatšķiras no citiem aktuāliem auto. Mums tiek piedāvāta līniju sekošanas sistēma, adaptīvā kruīzkontrole un avārijas bremzēšanas sistēma. Un tas viss darbojas saprotami, jo visa brauciena gaitā man nebija vēlmes šīs sistēmas slēgt laukā, kā tas notiek ar lielāko daļu citu auto.
Cenas no 35 tūkstošiem
Man ļoti patīk Āzijas auto, kam ir ļoti vienkārša cenu politika un nav jāiet cauri miljards papildus opcijām, kas auto sadārzina par vairākām kārtām. Lētākais Kia e-Niro ar 39.2 kWh akumulatoru maksā no aptuveni 35 tūkstošiem, bet labi nopakotais mūsu testa auto maksā nepilnus 50 tūkstošus eiro. Par šo naudu, protams, var nopirkt divus Kia Niro hibrīdus, taču, ja salīdzinām salīdzināmus auto, tad Kia e-Niro cenu vērtēju kā atbilstošu sniegumam.
Te arī ir vērts piezīmēt, ka Kia šim auto nosaka 15 000km vai 12 mēnešu apkopju intervālu, kā arī auto un akumulatoram nodrošina 7 gadu garantiju.
Galvenās atziņas pēc 1000km brauciena ar Kia e-Niro
- 1000 km brauciena gaitā es auto lādēju 2 reizes, kopā tam veltīju 2 stundas un 16 minūtes. Braucienā beigās auto rādīja vidējo patēriņu 15.2 kWh/100 km. Brauciena gaitā ielādēju 97.3 kWh enerģijas. Kopā ātrajās uzlādēs man tas izmaksāja 20.40 EUR, jo E-mobi tīkla tarifs ir 0.15 EUR par katru uzlādes minūti. Mājās man šāds elektrības apjoms izmaksātu 10.70 EUR.
- Ar šo auto vasaras apstākļos pavisam reāli ir nobraukt ap 450 kilometriem ar vienu uzlādi. Arī nobraukuma atlikums pēc vidējā patēriņa nostabilizēšanās tika attēlots ļoti precīzi. Tas rada uzticama auto sajūtu. Un arī pie niecīga nobraukuma atlikumu komforts netika samazināts.
- Auto rāda uzlādes jaudu un mēs varam norādīt, līdz cik procentiem vēlamies veikt uzlādi. Tas ļaus saudzēt akumulatora resursu un tik lielu akumulatoru ikdienā nav nekādas jēgas pielādēt pilnu. Kopumā gribu teikt, ka auto uzlādējas un izlādējas ļoti paredzami.
- Auto brauc stabili un paredzami, ir ļoti adekvāts patēriņš šāda izmēra auto un baterijai. Jau iepriekš esam minējuši, ka Latvijas apstākļos cenas/snieguma attiecība vislabākā būs elektroauto ar ~60 kWh izmēra akumulatoriem un Kia e-Niro tam ir spilgts piemērs.
Secinājumi – ļoti lādzīgs elektroauto!
Gan video, gan šo apskatu caurvij mana sajūsma par šo auto. Man patīk tas, ka Kia e-Niro nemēģina izpildīties virs savām spējām un paveic to, ko pieprot. Auto ir saprotams un tajā iekļautās funkcijas darbojas ļoti paredzami. Gan man, gan citiem cilvēkiem tas būs augstākā vērtē nekā dullas inovācijas inovāciju pēc. Kia e-Niro pavisam noteikti varētu būt mans ikdienas transporta līdzeklis! Paldies, Forum Auto par testa braucamrīka sarūpēšanu!
Izskatās labi. Protams, liela priekšrocība ir karstais laiks. Bet tāpat labi
Ierosinu topa pirmās 3 vietas atkārtoti paprovēt ziemā, tādā riktīgā aukstumā. Pat nevajag pilnu 1000, kaut vai 500 km parādīs ainu
Man izskatās ka šādā karstumā, +30 grādi, tomēr tērē vairāk, kā +20 grādos. Sāvot uz vietas rāda 1,5kW patēriņu – salona dzesēšana prasa savu.
Interesanti, kā ar Kia e-Niro nopirkšanu? Pirms kāda laika bija informācija ka jāgaida gads.
Mums jau pagājušajā ziemā bija mēģinājums šo braucienu atkārtot ar Renault Zoe un tas nebeidzās labi: https://kursors.lv/2021/02/10/galvenais-nenosalt-saisinatais-1000km-brauciens-ar-renault-zoe/
Vairāk ne gribu, ne plānoju šādus braucienus ziemā atkārtot. Domāju, ka no smukajiem vasaras 450km ziemā ar Kia e-Niro varēs nobraukt kādus ap 300km. Kas arī nav slikti.
Neesi nu tik skeptisks. Električkas var ekspluatēt arī ziemā bez cepures un cimdiem. Vnk lādējoties ieslēdz “avtonomku” – sasildīs gan pašu, gan bateriju. Mašīnas veiktspēja ir jāvērtē sliktos apstākļos, nevis ideālajos.
Es neesmu skeptisks un runāju tikai par mūsu pieredzi. Ne visos gadījumos tā apsilde uzlādes laikā normāli darbojas un ne visos gadījumos elektroauto spēj nodrošināt labu salona apsildi. Plus, nobraukums ziemā ir būtiski mazāks nekā vasarā. Ir svarīgi par to zināt pirms iegādāties vai ekspluatēt elektroauto ziemā.
Tāpēc jau tos testus ziemā vajag vairāk kā vasarā – jo “Ne visos gadījumos tā apsilde uzlādes laikā normāli darbojas un ne visos gadījumos elektroauto spēj nodrošināt labu salona apsildi.”
Šoziem sapratām, ka tas nav tā vērts. Mēs labāk koncentrēsimies uz testiem vasarā, kas uzskatāmi parāda šo mašīnu spēju maksimumu. Pēc tam ar papildus bagāžu/pasažieriem un temperatūras samazinājumu šo auto spējas tikai un vienīgi samazināsies.
Saki kā ir – ražotāji negrib dot ziemā mašīnas uz šādu testu… sevišķi pēc Jūsu pieredzes.
Es domāju, ka tā nebūtu baigā problēma. Saku, ka mums pašiem nav lielas vēlmes radīt sev tādas klapatas. Tas maršruts jau vasarā nav nekāda medusmaize un ziemā braukšana ir vēl grūtāka/riskantāka.
Jap – lasītājiem jau šķiet, ka mēs te dzīvojamies zemenēs :)
Ja “parastie” auto izmēģinājumi ir apvienojums ar atpūtu/hobiju, tad 1000km ir diezgan mokoši
Neviens jau neliek braukt ziemā 1000 km. Uztaisiet mazo apli… domāju, ka neviena mašīna nenobrauks pat 400 bez uzlādes. 500 km ziemā ir īzī… ar parastu mašīnu.
Ziemā ir tik maz gaismas, ka arī 500km nebūs viegli braucami. Un es neredzu jēgu taisīt divus topus, jo nav iespējams kaut cik tieši salīdzināt ziemas braucienus ar vasaras braucieniem.
Viņi nav jāsalīdzina. Ziemā ir pavisam cita realitāte. Ja pašiem slinkums, ņemiet ārštata braucējus… ganjau Rutulis vai Uzladets.lv nobrauks 500 bez cīkstēšanas.
Rēķinu piestādīt tev?
Aha… jauniešu bizness. Mācieties pelnīt ar to ko dariet.
Tieši tā, šie apskati nav bizness un tu negribētu, lai tie ir bizness, jo tad tie varētu atspoguļot reklāmdevēju viedoklis nevis mūsu praktiskos novērojumus. Tieši tāpēc arī es izlemju, kad, ar ko un kādos apstākļos braukt (tērēt mūsu resursus).
Piesaistiet atbalstītajus-sponsorus-reklāmdevējus saviem objektīvajiem testiem, piemēram elektrības ražotājus, apdrošinātājus, auto piederumu ražotājus u.t.t. un turpiniet būt objektīvi. Jums ir normāls “produkts”, kam nav pat īsti vietējās konkurences… vnk vajag mazliet piestrādāt pie pārdošanas.
Prieks, ka kāds arī atšķir uzlādes jaudu no uzlādes ātruma – pat Byørnam tas pieklibo! 👍
Kia Niro pašam ļoti patīk gan izmēra, gan aprīkojuma ziņā. Izskatās arī patēriņa un “pārsteigumu” sadaļa ir pozitīva šim modelim. Vienīgais tā stūres vidusdaļa šķiet ļoti plastmasīga ar logo un ļoti krīt acīs kaut kā (personīgi man).
Super arī piebilde par tās hibrīda versiju, jo ja godīgi uz to metu aci jau kādu laiku.
Vienīgā vilšanās visā video – sākumā nebija sveiki pupsiki 😭😄
Varētu ar Mazda MX-30 pamēģināt izbraukt šo maršrutu.
Labāk rudenī. Šādā karstumā, stumjot braucamo uz uzlādes vietu, var infarktu dabūt.
Pastāsti lūdzu Kristap, kādēļ Konai uzlādes laiks ir tikai par 8 min ilgāks kā eNiro, bet kopējais laiks ir par 2,5h ilgāks, ja maršruts viens un tas pats?
Es to šobrīd varu mēģināt izskaidrot ar divām lietām:
1) Katrā braucienā ceļa/satiksmes apstākļi atšķiras un tas ietekmē brauciena ilgumu.
2) Ar laiku esam piešāvušies maksimāli optimizēt visas ar braucienu nesaistītās darbības precīzāk uzskaitīt brauciena kopējo ilgumu.
Tādējādi, tagad atskatoties uz Konas sniegumu, varu teikt, ka tīri tehniski šī mašīna ir ļoti spējīga, un, cik atceros, tā spēja ļoti paredzami uzlādēties un izlādēties. Korejieši pagaidām elektroauto jomā patiešām priecē.
Man nav datu, kas apstiprina vai noliedz manus pieņēmumus, bet es domāju, ka pa 3-5 gadiem ar elektroauto nekas pārāk slikts nenotiks. Jā, varbūt mazliet degradēsies akumulators un tas mazliet samazinās maksimālo nobraukumu, taču tas arī viss. Neko citu neesmu dzirdējis no cilvēkiem, kas jau vairākus gadus ekspluatē ikdienā elektroauto.
Spiedienu riepās neaiztieku un speciāli nepārbaudu. Galu galā, visi jaunie auto ir aprīkoti ar riepu spiediena sensoriem un ja ar to būs kāda problēma, uzzināšu pateicoties kļūdas paziņojumam mērinstrumentu panelī.
nu, telefona baterijas darbība 3-5 gadu laikā diezgan mainās? vai tad auto baterija ir principiāli atšķirīga? vienkārši ietilpība lielāka un tās izmaiņas tik ļoti nemana…jeb es kļūdos?
riepu spiediena sistēma dod paziņojumu parasti pie 25% zem ieteicamā spiediena t.i. kad rodas risks sabojāt riepu/disku. ja paskatās durvju ailē, ieteicamie spiedieni ir vismaz 2 – ar visiem pasažieriem un bez pasažieriem, un tad vēl atkarībā no ceļa seguma, laika apstākļiem utt. mainot riepu spiedienu atkarībā no braucēju skaita un/vai kravas svara, mainās arī riepas profils, vadāmība un arī patēriņš.
Jā, riepu spiedienam ir nozīme. Tur es tev piekrītu. Ja šķitīs, ka kādā braucienā ar to nav viss labi, attiecīgi ņemsim vērā un rīkosimies.
Kļūdies gan – auto akumulatori tiek lādēti līdz zemākam spriegumam kā telefonam, tātad saudzīgāk, lai to mūžs būtu garāks.
Lielai daļai auto riepu spiediena nevis mēra, bet konstatē atšķirību riteņu apgriezienu skaitā, tādā veidā brīdinot par “cauru” riepu. Ar šo metodi nevar noteikt absolūto spiedienu riepās, jāmēra ar manometru.
Mana personīgā pieredze. Pēc 3 gadu lietošanas un 70’000 km nobraucamais attālums ar pilnībā uzlādētu auto ir samazinājies par ~18%.
Kas par auto?
Kia Soul
Es neņemtos ar tādu precizitāti pēc 3 gadiem noteikt akumulatora degradāciju.
Kas tur sarežģīts? Es zinu, cik rādīja vasarā nobraucamo attālumu pie 100% uzlādes izbraucot no salona un zinu cik tagad. Mani braukšanas paradumi nav īpaši mainījušies.
Varbūt auto dators pieskaņojas tavam braukšanas stilam, kamēr sākumā rāda nozares vidējo?
Es to būtu pamanījis ;) Kia Soul man patīk, ka datora aprēķinātais nobraucamais attālums ir ļoti tuvs īstenībai.