“Telegram” – nozīmīgs spēlētājs saziņas servisu tirgū. Ko tas piedāvā un kādi riski?

“WhatsApp” nesenais paziņojums par to, ka lietotājiem savi dati jānodod “Facebook” vai arī par šo saziņas servisu var aizmirst, radījis plašu rezonansi. Daudzi jo daudzi “WhatsApp” lietotāji bailēs par savu datu drošību meklē citus saziņas lietotņu variantus, kas pret cilvēka privātumu izturētos ar cieņu un, tā teikt, nebāztu degunu svešās darīšanās.

Viena no šīm alternatīvām ir saziņas lietotne “Signal”, ar ko jau plašāk iepazīstināju. Aplikācija pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi būtisku lietotāju pieaugumu, kas kopumā lēšams 80 miljonos. Protams, jāņem vērā, ka liels nopelns šajā visā ir arī Īlona Maska (Elon Musk) tvītam “Use Signal”, kas gan, visticamāk, nebija vērsts tieši uz šo saziņas lietotni, bet pozitīvu ietekmi noteikti atstāja.

Savukārt vēl viena lietotne, kas visādā ziņā tikai ieguvusi no šī “WhatsApp” paziņojuma, ir “Telegram”. Lai arī tās lietotāju bāze arī pirms tam bija diezgan ievērojama un pārsniedza 400 miljonus, lielākoties “WhatsApp” dēļ šis skaitlis vien trīs dienu laikā palielinājās par 25 miljoniem un nu sasniedz pusmiljarda robežu. Bet jautājums ir – kāpēc cilvēki izvēlas pāriet uz “Telegram”? Kādas priekšrocības, iespējas sniedz šī lietotne? Kā ar privātuma nosacījumiem? Vai ir kādi ierobežojumi? Ar ko ikdienas lietošanā atšķiras, piemēram, no “WhatsApp” un jau apskatītā “Signal”? Tie ir jautājumi, ko es kā “Telegram” nelietotāja gribu noskaidrot un pēc tam šo visu pastāstīt arī tev.

Kas tas ir un ko piedāvā?

“Telegram” ir saziņas lietotne, kas koncentrējas uz ziņapmaiņas ātrumu, kā arī drošību. Tā ir bezmaksas, taču lietošanai nepieciešams interneta savienojums. Lietotne ļauj nosūtīt jebkura veida ziņas, kā arī foto, video, failus (doc, zip, mp3 utt.). Tāpat “Telegram” atbalsta šifrētus balss un videozvanus, kā arī slepeno tērzēšanu (secret chats). Lai arī “Telegram” galīgais mērķis nav peļņas gūšana, tā tomēr šobrīd nav strukturēta kā bezpeļņas organizācija un pelna ar reklāmām.

Radīja krievu sociālā tīkla “VKontakte” izveidotāji

Par “Telegram” dzimšanas dienu uzskatāms 2013. gada 14. augusts – tad pirmo reizi lietotne palaista “iOS”. Savukārt ar “Android” operētājsistēmu “Telegram” pirmo reizi sastapās 2013. gada oktobrī. Lietotnes izstrādātājs ir kompānija “Telegram Messenger”, konkrētāk, krievu izcelsmes brāļi Durovi – Pāvels Durovs (Pavel Durov) un Nikolajs Durovs (Nikolai Durov). Zīmīgi, ka abi divi 2006. gada oktobrī radījuši krieviski runājošo cilvēku vidū ļoti populāro sociālo tīklu “VK” (“VKontakte”). 2014. gadā brāļi Durovi šo projektu gan pameta. Taču, atgriežoties pie “Telegram” – uzņēmums un lietotne tika izveidoti Krievijā, vēlāk visa darbība pārcelta uz Vāciju, taču pašlaik komanda strādā no Dubaijas birojiem.

Jāsaka, ka jau no paša sākuma “Telegram” bija krietni daudz piekritēju. 2013. gadā, kad aplikācija parādījās arī “Android” ierīcēs, tās lietotāju skaits bija sasniedzis 100 000. Savukārt 2014. gada martā šo saziņas servisu ikdienā aktīvi izmantoja jau 15 miljoni lietotāju. Ļoti strauji lietotāju skaits audzis līdz pat šim brīdim. 2020. gadā “Telegram” bija 8. visvairāk lejupielādētā lietotne pasaulē. 2021. gada 8. janvārī aktīvo lietotāju skaits bija sasniedzis zīmīgo 500 miljonu robežu.

Kāpēc tieši “Telegram” būtu tas serviss, uz kuru pāriet?

“Telegram” kopumā pieejamas diezgan līdzīgas iespējas kā citām saziņas lietotnēm. Vienlaikus aplikācija sniedz dažādas uz lietotāja privātumu balstītas funkcijas, kas, ļoti iespējams, ir viens no tiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas tieši šo servisu. Taču ar visu pēc kārtas.

Lielos vilcienos “Telegram” ļauj sūtīt teksta ziņas ar iespēju tām pievienot vairāk nekā 20 000 uzlīmju, emocijikonu, veikt balss un video zvanus, sūtīt neierobežotu skaitu bilžu un dokumentu (vienā failā max 2GB), dalīties ar savu atrašanās vietu, kontaktiem un mūziku. Komunikācija var notikt gan viens pret viens, gan grupās līdz pat 200 000 dalībnieku. Tas viss šķiet diezgan pazīstams un ne par velti, jo lielākā daļa saziņas lietotņu šāda veida iespējas nodrošina. Un te rodas jautājums – kāpēc tieši uz “Telegram” būtu vērts pāriet?

Elastīgs lietotāja konts. Jāsāk ar to, ka lietotāja konta izveide notiek gluži līdzīgi kā citās saziņas lietotnēs, lejupielādējot aplikāciju. Konts ir piesaistīts lietotāja telefona numuram un to var verificēt, izmantojot īsziņā saņemto kodu. Lietotājs savam kontam var piesaistīt vairākas ierīces. Būtiska nianse – kontam piesaistīto telefona numuru iespējams nomainīt jebkurā laikā un lietotāja kontakti automātiski saņems jauno numuru. Tāpat savu kontu iespējams izdzēst jebkurā laikā. Vienlaikus, ja lietotājs nav bijis aktīvs vairāk nekā sešus mēnešus, konts automātiski tiks dzēsts.

Mākonī bāzēta ziņapmaiņa dod iespēju piekļūt ziņām no jebkuras lietotāja pievienotās ierīces. Lietotāji var rediģēt ziņas pat 48 stundas pēc to nosūtīšanas un tās jebkurā laikā var izdzēst abās pusēs. Viena, manuprāt, laba lieta, ko “Telegram” piedāvā, ir saistīta ar nepabeigtām ziņām jeb melnrakstiem (drafts). Pateicoties iespējai ziņojumus sinhronizēt starp visām pievienotajām ierīcēm, lietotājs var sākt rakstīt ziņu vienā ierīcē, bet turpināt vēlāk citā. Melnraksts saglabāsies uz jebkuras šādas ierīces līdz tas tiks nosūtīts vai arī izdzēsts. Pateicoties mākonī bāzētai ziņapmaiņai, lietotājam ir iespēja arī ieplānot ziņu nosūtīšanu. Tas nozīmē, ka ziņojums automātiski nosūtīsies tad, kad saņēmējs būs online.

Atšķirībā no, piemēram, “Signal”, kur šifrēšanas atslēgas atrodas pie paša lietotāja, “Telegram” tās glabā savos serveros. Ziņu šifrēšana ir balstīta uz “Telegram” protokolu “MTProto“. Saskaņā ar lietotnes privātuma politiku – visi dati tiek šifrēti un šifrēšanas atslēgas glabājas vairākos datu centros dažādās jurisdikcijās.

Secret chats. Ziņas var nosūtīt arī šādā veidā, kas ir nedaudz privātāks risinājums. Privātums un datu aizsardzība šajā gadījumā tiek nodrošināta ar pilnīgo šifrēšanu (end-to-end encryption), balstoties uz jau minēto “MTProto” protokolu. Atšķirībā no mākonī bāzētas ziņapmaiņas, secret chats ziņām var piekļūt tikai un vienīgi ar to ierīci, ar kuru šī slepenā tērzēšana uzsākta. Nosūtītās ziņas iespējams jebkurā laikā izdzēst, kā arī lietotājs var izvēlēties konkrētu laika posmu, kura laikā ziņojums automātiski izdzēsīsies.

Kas ir svarīgi – uzsākt sarunu secret chats var tikai pēc uzaicinājuma saņemšanas. Šifrēšanas atslēga šajās sarunās nomainās pēc tam, kad tā izmantota vairāk nekā 100 reizes (katra nosūtītā ziņa ir viena atslēgas izmantošanas reize) vai arī ilgāk par nedēļu. Vecās šifrēšanas atslēgas tiek iznīcinātas. Un vēl – secret chats var izmantot tikai divu cilvēku sarunai, ne grupām.

Iespēja abonēt vai izveidot savu kanālu. 2015. gadā “Telegram” nāca klajā ar jaunu vienvirziena saziņas iespēju – kanāliem (channels), kas ir līdzīgs variants “Youtube” esošajiem. Jebkurš “Telegram” lietotājs var abonēt vai izveidot savu kanālu – publiski pieejamu, ar savu nosaukumu un interneta adresi. Pievienojoties/abonējot kādu kanālu, lietotājs varēs redzēt visu ziņojumu vēsturi, taču ne to, kuri citi lietotāji to abonējuši. Kas attiecas uz kanāla īpašnieku – tas var iegūt vispārīgus datus par savu kanālu, kā arī izveidot tajos diskusiju grupas.

Pilnībā šifrēti balss un video zvani. 2017. gada beigās “Telegram” ieviesa pilnībā šifrētus balss zvanus. Pērnā gada 15. augustā pilnībā šifrēti arī video zvani. Šīs iespējas gan attiecas tikai sarunām viens pret viens, nevis grupām.

Citi privātuma iestatījumi. Lai nenotiktu tā, ka nejauši atstāj savu ierīci bez uzraudzības un kāds uzreiz iemet aci tavās “Telegram” ziņās, iespējams izveidot PIN kodu, ar ko katrreiz autentificēsies lietotnē. Ja tava ierīce aprīkota ar pirkstu nospieduma sensoru vai sejas atpazīšanu, drošības nolūkos vari izmantot arī šīs iespējas.

Citas iespējas:

• “Pielāgotās mapes” – tajās lietotājs var salikt atlasītos, iespējams, biežāk izmantotos čatus, grupas, kanālus, kontaktus. Viens lietotājs var izveidot ne vairāk kā 10 mapes.
• Video ziņu platforma “Telescope“, kas vairāk koncentrēta uz video izmantošanu kanālos.
• “Telegram Login” sniedz autorizēšanās iespējas trešo pušu vietnēs, izmantojot lietotāja “Telegram” kontu.
• Tiešsaistes autorizācijas un identitātes pārvaldības sistēma “Telegram Passport” – domāta platformām, kas no lietotāja pieprasa reālo identifikāciju. “Telegram Passport” lietotājs var augšupielādēt pases, personas apliecības, autovadītāja apliecības utml. bildes. Ja šādi dokumenti ir nepieciešami, ar lietotāja atļauju bildes tiek pārsūtītas konkrētajai platformai. Protams, pats “Telegram” stingri norāda, ka tam nav piekļuves šādiem datiem.

Ar kādiem privātuma riskiem un ierobežojumiem jārēķinās?

Lai arī “Telegram” piedāvā tik daudz un dažādas iespējas, ienesot lietotnē gan e-pasta, gan pat “Youtube” iezīmes, ir vairāki ierobežojumi, ar ko jārēķinās, un aspekti, kas varētu raisīt zināmas šaubas par datu drošību.

Jau stāstīju, ka “Telegram” piedāvā pilnīgi šifrētus (end-to-end encrypted) viens pret viens balss un video zvanus un šī pati datu šifrēšanas metode tiek izmantota arī secret chats. Taču pārējās saziņas formās šifrēšanas atslēgas glabājas nevis pie lietotāja, bet gan serveros, kur teorētiski datiem var piekļūt arī trešās puses.

Paturpinot par serveriem, “Telegram” izmanto nevis decentralizētus, kas pēc būtības ir drošāki, taču sarežģītāk pārvaldāmi, bet gan centralizētus serverus. “Telegram” serveri atrodas vairākās valstīs, kas dod iespēju, piemēram, ātrāk reaģēt un tikt galā ar  problēmām.

Tāpat “Telegram” servera puses programmatūra nav open-sourced. Tas nozīmē, ka lietotnes kods servera pusē nav publiski brīvi pieejams ikvienam, kurš to vēlas apskatīt, pārkopēt, pārveidot vai izdzēst.

Tāpat “Telegram” arī neslēpj lietotāja IP adresi. Taču iespējams izmantot VPN (virtual private network), kas to paslēps.

Atsevišķi ierobežojumi attiecas uz secret chats, kas nav pieejams ne grupām un kanālos, ne arī “Windows” un “Linux” lietotājiem. Savukārt “MacOS” desktop versijā slepenās tērzēšanas iespēja darbojas kā nākas.

Protams, ir vēl citi dažādi ierobežojumi, ko šeit nepieminēju, jo to patiesībā ir ļoti daudz.

Lai pienācīgi varētu spriest par to, cik laba vai slikta lietotāja privātuma un datu drošības ziņā ir konkrētā saziņas lietotne, nenāktu par sliktu to salīdzināt ar citiem līdzīgiem ziņapmaiņas servisiem. Attēls zemāk, manuprāt, lieliski parāda dažus no būtiskiem privātuma nosacījumiem un kuri saziņas servisi tos atbalsta. Lai arī manis jau iepriekš apskatītā lietotne “Signal” diezgan iestājas par privātuma jautājumiem, šī tabula parāda, ka datu drošība tur tomēr mazliet pieklibo. Arī “WhatsApp” šajā ziņā iet pašvaki, nemaz nerunājot par to pašu “Telegram”. Tikmēr tāda man sveša saziņas lietotne “Session“, šķiet, ir paraugs visiem – izmanto decentralizētus serverus, paslēpj lietotāja IP adresi, reģistrējoties neprasa telefona numuru, nodrošina pilnīgi šifrētu saziņu un ļauj brīvi piekļūt kodam gan no servera, gan lietotāja puses. Lieliski!

Kādas ierīces Telegram atbalsta?

Viena laba ziņa ir tā, ka “Telegram” primārās saziņas iespējas darbojas teju uz visām ierīcēm – gan viedtālruņos un planšetēs, gan arī datoros un pat viedpulksteņos, piemēram, “Apple Watch”. Lietošanai “iPhone” un “iPad” būs nepieciešama “iOS” 9.0 vai jaunāka operētājsistēmas versija. Savukārt Android ierīcēm vajadzīga 4.1 vai jaunāka operētājsistēmas versija. “Telegram” darbojas arī “Windows Phone” ierīcēs.

Tāpat lietotne pieejama arī tīmekļa versijā vai arī to kā desktop aplikāciju var instalēt “Windows”, “Linux” un “Mac” datoros.

Telegram lietošana ikdienā

Tā kā iepriekš “Telegram” neesmu izmantojusi, man šī aplikācija bija jālejupielādē telefonā un pēc tam ērtākai lietošanai instalēju to arī savā “Macbook”. Lai sāktu lietot “Telegram”, īpaši nekas atšķirīgs no, piemēram, “Signal” nav jādara. Iedod savu tālruņa numuru un uz to pēc tam atsūta piekļuves kodu. Arī “Macbook” pievienošana īpašas pūles neprasīja – lejupielādēju uz tā “Telegram”, ar telefonu noskenēju datorā esošo QR kodu. Tas arī viss.

Viena no pirmajām lietām, kas iekrita acīs, atverot aplikāciju telefonā – plašais iespēju klāsts, kas diezgan atšķiras no citās saziņas lietotnēs esošā. “Telegram” mobilā versija piedāvā gan saglabāt ziņas, apskatīt zvanu vēsturi un pievienotās ierīces, izveidot pielāgotas mapes un citas iespējas.

Kas attiecas uz ziņapmaiņu – tā ir patiesi ātra. Varu teikt, ka noteikti ātrāka nekā “Signal”. Zibenīgi aizsūtās ne tikai teksts, bet arī pievienotie faili, kā bildes un dažādi dokumenti. Tāpat viegli uzsākt secret chats saziņu – uzspied uz konkrētā kontakta ikonas un tad zem pogas “more” atradīsi iespēju “start secret chat”. Lai pārliecinātos, ka sarakste patiešām ir pilnīgi privāta un droša, abi lietotāji var salīdzināt savas šifrēšanas atslēgas, ja tās ir vienādas, viss kārtībā.

Kas attiecas uz privātuma nosacījumiem, “Telegram” nepiedāvā tik daudz iespēju kā “Signal”, bet nu kaut kas jau te tāpat atrodams. Piemēram, uzstādījumos vari mainīt to, kādas lietotāju grupas var redzēt: tavu telefona numuru, kad pēdējo reizi esi bijis online, profila bildi, pārsūtītās ziņas utt. “Telegram” arī piedāvā nodrošināties gadījumiem, ja telefons ir, piemēram, pazaudēts vai nozagts. Lai nevienas svešas acis nevarētu piekļūt tavam “Telegram” kontam, vari izveidot PIN kodu, ko norādīsi ikreiz, kad autentificēsies lietotnē. Ja tavas “Telegram” ziņas satur ekstra slepenu informāciju un vēlies vēl labāk nodrošināties, vari izmanot arī divpakāpju verifikācijas risinājumu (SMS + parole).

Jāsaka, ka “Telegram” uz datora strādā vienlīdz ātri kā telefonā. Vienlaikus iespēju klāsts gan ir nedaudz atšķirīgs un pielāgots desktop vajadzībām. Tas, kas man diezgan traucē desktop versijā ir, ka “Telegram” pēc noklusējama atveras kā mazs lodziņš, kas rakstīšanai un visādām citādām darbībām nav pārāki ērti. Taču, ja ekrānu palielina, tas ir pārāk liels, kas atkal nekur neder. Vajadzētu kaut ko pa vidu. Nu apmēram tā kā “WhatsApp”, kas uz datora atveras vienkārši ideālā izmērā.

Viena lieta, ko gribēju izmēģināt, ir drafts jeb melnraksti, kad iesākt ziņu vari vienā ierīcē un to turpināt citā. Īsti netiku skaidrībā par šo, jo tā arī neviena iesāktā ziņa nesaglabājās šādi. Bet no pārējām tādām funkcijām, ieskaitot ziņu rediģēšanu, ieplānotu nosūtīšanu un automātisko dzēšanu, visas strādāja gan telefonā, gan datorā.

Ja man pāris vārdos kopumā jānoraksturo “Telegram” – tas ir ātrs saziņas serviss, kas piedāvā dažādas, arī unikālas funkcijas. Man pašai kā lietotājai droši vien pietiek ar basic iespējām kā ziņu nosūtīšana un zvani. Taču patīkami, ka ziņapmaiņa notiek ātri un padomāts par privātuma iespējām, ko var pielāgot savām vajadzībām.

Ja tu lieto “Telegram”, vari droši padalīties ar savu pieredzi – kas patīk, kas nē, kādas iespējas izmanto un, cik, tavuprāt, šī lietotne ir ērta ikdienas lietošanā?