web analytics

“Telegram” – nozīmīgs spēlētājs saziņas servisu tirgū. Ko tas piedāvā un kādi riski?

Jaunākie raksti

“Coinbase” stūrē publiskas kompānijas virzienā

Kriptovalūtu tirdzniecības uzņēmums "Coinbase" nolēmis kļūt par publisku kompāniju. Uzņēmums ceturtdien, 25. februārī, ASV Vērtspapīru un biržu komisijā iesniedza...

Gandrīz puse pārdoto viedtālruņu Japānā pagājušajā gadā bijuši iPhone

Šī gada pirmajos mēnešos ienāk arvien jauna un jauna informācija par dažādiem 2020. gada finanšu un pārdošanas datiem, tāpēc...

Zoom sāks piedāvāt automātiskos subtitrus arī bezmaksas versijas lietotājiem

Videokonferenču rīks Zoom līdz 2021. rudenim plāno piedāvāt automātisko subtitru veidošanu arī bezmaksas lietotājiem, tiesa, šobrīd šai iespējai nepieciešams...

“Mercedes” nevēlas sasteigt atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem

Vācu autoražotājs "Mercedes" iepriekš iepazīstinājis ar dažādiem plāniem, kā uzņēmums plāno pārstrukturizēt savu biznesu nākotnes elektroauto tirgum. Autoražotājs pamazām...

HP atpērk HyperX no Kingston

HP Inc. ar Kingston noslēguši vienošanos par HyperX pārdošanu HP. Darījuma summa ir 425 miljoni dolāru par HyperX datorspēļu...

“WhatsApp” nesenais paziņojums par to, ka lietotājiem savi dati jānodod “Facebook” vai arī par šo saziņas servisu var aizmirst, radījis plašu rezonansi. Daudzi jo daudzi “WhatsApp” lietotāji bailēs par savu datu drošību meklē citus saziņas lietotņu variantus, kas pret cilvēka privātumu izturētos ar cieņu un, tā teikt, nebāztu degunu svešās darīšanās.

Viena no šīm alternatīvām ir saziņas lietotne “Signal”, ar ko jau plašāk iepazīstināju. Aplikācija pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi būtisku lietotāju pieaugumu, kas kopumā lēšams 80 miljonos. Protams, jāņem vērā, ka liels nopelns šajā visā ir arī Īlona Maska (Elon Musk) tvītam “Use Signal”, kas gan, visticamāk, nebija vērsts tieši uz šo saziņas lietotni, bet pozitīvu ietekmi noteikti atstāja.

Savukārt vēl viena lietotne, kas visādā ziņā tikai ieguvusi no šī “WhatsApp” paziņojuma, ir “Telegram”. Lai arī tās lietotāju bāze arī pirms tam bija diezgan ievērojama un pārsniedza 400 miljonus, lielākoties “WhatsApp” dēļ šis skaitlis vien trīs dienu laikā palielinājās par 25 miljoniem un nu sasniedz pusmiljarda robežu. Bet jautājums ir – kāpēc cilvēki izvēlas pāriet uz “Telegram”? Kādas priekšrocības, iespējas sniedz šī lietotne? Kā ar privātuma nosacījumiem? Vai ir kādi ierobežojumi? Ar ko ikdienas lietošanā atšķiras, piemēram, no “WhatsApp” un jau apskatītā “Signal”? Tie ir jautājumi, ko es kā “Telegram” nelietotāja gribu noskaidrot un pēc tam šo visu pastāstīt arī tev.

Avots: Business Today

Kas tas ir un ko piedāvā?

“Telegram” ir saziņas lietotne, kas koncentrējas uz ziņapmaiņas ātrumu, kā arī drošību. Tā ir bezmaksas, taču lietošanai nepieciešams interneta savienojums. Lietotne ļauj nosūtīt jebkura veida ziņas, kā arī foto, video, failus (doc, zip, mp3 utt.). Tāpat “Telegram” atbalsta šifrētus balss un videozvanus, kā arī slepeno tērzēšanu (secret chats). Lai arī “Telegram” galīgais mērķis nav peļņas gūšana, tā tomēr šobrīd nav strukturēta kā bezpeļņas organizācija un pelna ar reklāmām.

Radīja krievu sociālā tīkla “VKontakte” izveidotāji

Par “Telegram” dzimšanas dienu uzskatāms 2013. gada 14. augusts – tad pirmo reizi lietotne palaista “iOS”. Savukārt ar “Android” operētājsistēmu “Telegram” pirmo reizi sastapās 2013. gada oktobrī. Lietotnes izstrādātājs ir kompānija “Telegram Messenger”, konkrētāk, krievu izcelsmes brāļi Durovi – Pāvels Durovs (Pavel Durov) un Nikolajs Durovs (Nikolai Durov). Zīmīgi, ka abi divi 2006. gada oktobrī radījuši krieviski runājošo cilvēku vidū ļoti populāro sociālo tīklu “VK” (“VKontakte”). 2014. gadā brāļi Durovi šo projektu gan pameta. Taču, atgriežoties pie “Telegram” – uzņēmums un lietotne tika izveidoti Krievijā, vēlāk visa darbība pārcelta uz Vāciju, taču pašlaik komanda strādā no Dubaijas birojiem.

Jāsaka, ka jau no paša sākuma “Telegram” bija krietni daudz piekritēju. 2013. gadā, kad aplikācija parādījās arī “Android” ierīcēs, tās lietotāju skaits bija sasniedzis 100 000. Savukārt 2014. gada martā šo saziņas servisu ikdienā aktīvi izmantoja jau 15 miljoni lietotāju. Ļoti strauji lietotāju skaits audzis līdz pat šim brīdim. 2020. gadā “Telegram” bija 8. visvairāk lejupielādētā lietotne pasaulē. 2021. gada 8. janvārī aktīvo lietotāju skaits bija sasniedzis zīmīgo 500 miljonu robežu.

“Telegram” aktīvo lietotāju skaita pieaugums laika gaitā (miljonos)

Kāpēc tieši “Telegram” būtu tas serviss, uz kuru pāriet?

“Telegram” kopumā pieejamas diezgan līdzīgas iespējas kā citām saziņas lietotnēm. Vienlaikus aplikācija sniedz dažādas uz lietotāja privātumu balstītas funkcijas, kas, ļoti iespējams, ir viens no tiem iemesliem, kāpēc cilvēki izvēlas tieši šo servisu. Taču ar visu pēc kārtas.

Lielos vilcienos “Telegram” ļauj sūtīt teksta ziņas ar iespēju tām pievienot vairāk nekā 20 000 uzlīmju, emocijikonu, veikt balss un video zvanus, sūtīt neierobežotu skaitu bilžu un dokumentu (vienā failā max 2GB), dalīties ar savu atrašanās vietu, kontaktiem un mūziku. Komunikācija var notikt gan viens pret viens, gan grupās līdz pat 200 000 dalībnieku. Tas viss šķiet diezgan pazīstams un ne par velti, jo lielākā daļa saziņas lietotņu šāda veida iespējas nodrošina. Un te rodas jautājums – kāpēc tieši uz “Telegram” būtu vērts pāriet?

Elastīgs lietotāja konts. Jāsāk ar to, ka lietotāja konta izveide notiek gluži līdzīgi kā citās saziņas lietotnēs, lejupielādējot aplikāciju. Konts ir piesaistīts lietotāja telefona numuram un to var verificēt, izmantojot īsziņā saņemto kodu. Lietotājs savam kontam var piesaistīt vairākas ierīces. Būtiska nianse – kontam piesaistīto telefona numuru iespējams nomainīt jebkurā laikā un lietotāja kontakti automātiski saņems jauno numuru. Tāpat savu kontu iespējams izdzēst jebkurā laikā. Vienlaikus, ja lietotājs nav bijis aktīvs vairāk nekā sešus mēnešus, konts automātiski tiks dzēsts.

Mākonī bāzēta ziņapmaiņa dod iespēju piekļūt ziņām no jebkuras lietotāja pievienotās ierīces. Lietotāji var rediģēt ziņas pat 48 stundas pēc to nosūtīšanas un tās jebkurā laikā var izdzēst abās pusēs. Viena, manuprāt, laba lieta, ko “Telegram” piedāvā, ir saistīta ar nepabeigtām ziņām jeb melnrakstiem (drafts). Pateicoties iespējai ziņojumus sinhronizēt starp visām pievienotajām ierīcēm, lietotājs var sākt rakstīt ziņu vienā ierīcē, bet turpināt vēlāk citā. Melnraksts saglabāsies uz jebkuras šādas ierīces līdz tas tiks nosūtīts vai arī izdzēsts. Pateicoties mākonī bāzētai ziņapmaiņai, lietotājam ir iespēja arī ieplānot ziņu nosūtīšanu. Tas nozīmē, ka ziņojums automātiski nosūtīsies tad, kad saņēmējs būs online.

Atšķirībā no, piemēram, “Signal”, kur šifrēšanas atslēgas atrodas pie paša lietotāja, “Telegram” tās glabā savos serveros. Ziņu šifrēšana ir balstīta uz “Telegram” protokolu “MTProto“. Saskaņā ar lietotnes privātuma politiku – visi dati tiek šifrēti un šifrēšanas atslēgas glabājas vairākos datu centros dažādās jurisdikcijās.

Secret chats. Ziņas var nosūtīt arī šādā veidā, kas ir nedaudz privātāks risinājums. Privātums un datu aizsardzība šajā gadījumā tiek nodrošināta ar pilnīgo šifrēšanu (end-to-end encryption), balstoties uz jau minēto “MTProto” protokolu. Atšķirībā no mākonī bāzētas ziņapmaiņas, secret chats ziņām var piekļūt tikai un vienīgi ar to ierīci, ar kuru šī slepenā tērzēšana uzsākta. Nosūtītās ziņas iespējams jebkurā laikā izdzēst, kā arī lietotājs var izvēlēties konkrētu laika posmu, kura laikā ziņojums automātiski izdzēsīsies.

Kas ir svarīgi – uzsākt sarunu secret chats var tikai pēc uzaicinājuma saņemšanas. Šifrēšanas atslēga šajās sarunās nomainās pēc tam, kad tā izmantota vairāk nekā 100 reizes (katra nosūtītā ziņa ir viena atslēgas izmantošanas reize) vai arī ilgāk par nedēļu. Vecās šifrēšanas atslēgas tiek iznīcinātas. Un vēl – secret chats var izmantot tikai divu cilvēku sarunai, ne grupām.

Iespēja abonēt vai izveidot savu kanālu. 2015. gadā “Telegram” nāca klajā ar jaunu vienvirziena saziņas iespēju – kanāliem (channels), kas ir līdzīgs variants “Youtube” esošajiem. Jebkurš “Telegram” lietotājs var abonēt vai izveidot savu kanālu – publiski pieejamu, ar savu nosaukumu un interneta adresi. Pievienojoties/abonējot kādu kanālu, lietotājs varēs redzēt visu ziņojumu vēsturi, taču ne to, kuri citi lietotāji to abonējuši. Kas attiecas uz kanāla īpašnieku – tas var iegūt vispārīgus datus par savu kanālu, kā arī izveidot tajos diskusiju grupas.

Pilnībā šifrēti balss un video zvani. 2017. gada beigās “Telegram” ieviesa pilnībā šifrētus balss zvanus. Pērnā gada 15. augustā pilnībā šifrēti arī video zvani. Šīs iespējas gan attiecas tikai sarunām viens pret viens, nevis grupām.

Avots: Telegram

Citi privātuma iestatījumi. Lai nenotiktu tā, ka nejauši atstāj savu ierīci bez uzraudzības un kāds uzreiz iemet aci tavās “Telegram” ziņās, iespējams izveidot PIN kodu, ar ko katrreiz autentificēsies lietotnē. Ja tava ierīce aprīkota ar pirkstu nospieduma sensoru vai sejas atpazīšanu, drošības nolūkos vari izmantot arī šīs iespējas.

Citas iespējas:

  • Pielāgotās mapes” – tajās lietotājs var salikt atlasītos, iespējams, biežāk izmantotos čatus, grupas, kanālus, kontaktus. Viens lietotājs var izveidot ne vairāk kā 10 mapes.
  • Video ziņu platforma “Telescope“, kas vairāk koncentrēta uz video izmantošanu kanālos.
  • Telegram Login” sniedz autorizēšanās iespējas trešo pušu vietnēs, izmantojot lietotāja “Telegram” kontu.
  • Tiešsaistes autorizācijas un identitātes pārvaldības sistēma “Telegram Passport” – domāta platformām, kas no lietotāja pieprasa reālo identifikāciju. “Telegram Passport” lietotājs var augšupielādēt pases, personas apliecības, autovadītāja apliecības utml. bildes. Ja šādi dokumenti ir nepieciešami, ar lietotāja atļauju bildes tiek pārsūtītas konkrētajai platformai. Protams, pats “Telegram” stingri norāda, ka tam nav piekļuves šādiem datiem.

Ar kādiem privātuma riskiem un ierobežojumiem jārēķinās?

Lai arī “Telegram” piedāvā tik daudz un dažādas iespējas, ienesot lietotnē gan e-pasta, gan pat “Youtube” iezīmes, ir vairāki ierobežojumi, ar ko jārēķinās, un aspekti, kas varētu raisīt zināmas šaubas par datu drošību.

Jau stāstīju, ka “Telegram” piedāvā pilnīgi šifrētus (end-to-end encrypted) viens pret viens balss un video zvanus un šī pati datu šifrēšanas metode tiek izmantota arī secret chats. Taču pārējās saziņas formās šifrēšanas atslēgas glabājas nevis pie lietotāja, bet gan serveros, kur teorētiski datiem var piekļūt arī trešās puses.

Paturpinot par serveriem, “Telegram” izmanto nevis decentralizētus, kas pēc būtības ir drošāki, taču sarežģītāk pārvaldāmi, bet gan centralizētus serverus. “Telegram” serveri atrodas vairākās valstīs, kas dod iespēju, piemēram, ātrāk reaģēt un tikt galā ar  problēmām.

Tāpat “Telegram” servera puses programmatūra nav open-sourced. Tas nozīmē, ka lietotnes kods servera pusē nav publiski brīvi pieejams ikvienam, kurš to vēlas apskatīt, pārkopēt, pārveidot vai izdzēst.

Tāpat “Telegram” arī neslēpj lietotāja IP adresi. Taču iespējams izmantot VPN (virtual private network), kas to paslēps.

Atsevišķi ierobežojumi attiecas uz secret chats, kas nav pieejams ne grupām un kanālos, ne arī “Windows” un “Linux” lietotājiem. Savukārt “MacOS” desktop versijā slepenās tērzēšanas iespēja darbojas kā nākas.

Protams, ir vēl citi dažādi ierobežojumi, ko šeit nepieminēju, jo to patiesībā ir ļoti daudz.

Lai pienācīgi varētu spriest par to, cik laba vai slikta lietotāja privātuma un datu drošības ziņā ir konkrētā saziņas lietotne, nenāktu par sliktu to salīdzināt ar citiem līdzīgiem ziņapmaiņas servisiem. Attēls zemāk, manuprāt, lieliski parāda dažus no būtiskiem privātuma nosacījumiem un kuri saziņas servisi tos atbalsta. Lai arī manis jau iepriekš apskatītā lietotne “Signal” diezgan iestājas par privātuma jautājumiem, šī tabula parāda, ka datu drošība tur tomēr mazliet pieklibo. Arī “WhatsApp” šajā ziņā iet pašvaki, nemaz nerunājot par to pašu “Telegram”. Tikmēr tāda man sveša saziņas lietotne “Session“, šķiet, ir paraugs visiem – izmanto decentralizētus serverus, paslēpj lietotāja IP adresi, reģistrējoties neprasa telefona numuru, nodrošina pilnīgi šifrētu saziņu un ļauj brīvi piekļūt kodam gan no servera, gan lietotāja puses. Lieliski!

Kādas ierīces Telegram atbalsta?

Viena laba ziņa ir tā, ka “Telegram” primārās saziņas iespējas darbojas teju uz visām ierīcēm – gan viedtālruņos un planšetēs, gan arī datoros un pat viedpulksteņos, piemēram, “Apple Watch”. Lietošanai “iPhone” un “iPad” būs nepieciešama “iOS” 9.0 vai jaunāka operētājsistēmas versija. Savukārt Android ierīcēm vajadzīga 4.1 vai jaunāka operētājsistēmas versija. “Telegram” darbojas arī “Windows Phone” ierīcēs.

Tāpat lietotne pieejama arī tīmekļa versijā vai arī to kā desktop aplikāciju var instalēt “Windows”, “Linux” un “Mac” datoros.

Telegram lietošana ikdienā

Tā kā iepriekš “Telegram” neesmu izmantojusi, man šī aplikācija bija jālejupielādē telefonā un pēc tam ērtākai lietošanai instalēju to arī savā “Macbook”. Lai sāktu lietot “Telegram”, īpaši nekas atšķirīgs no, piemēram, “Signal” nav jādara. Iedod savu tālruņa numuru un uz to pēc tam atsūta piekļuves kodu. Arī “Macbook” pievienošana īpašas pūles neprasīja – lejupielādēju uz tā “Telegram”, ar telefonu noskenēju datorā esošo QR kodu. Tas arī viss.

Viena no pirmajām lietām, kas iekrita acīs, atverot aplikāciju telefonā – plašais iespēju klāsts, kas diezgan atšķiras no citās saziņas lietotnēs esošā. “Telegram” mobilā versija piedāvā gan saglabāt ziņas, apskatīt zvanu vēsturi un pievienotās ierīces, izveidot pielāgotas mapes un citas iespējas.

Kas attiecas uz ziņapmaiņu – tā ir patiesi ātra. Varu teikt, ka noteikti ātrāka nekā “Signal”. Zibenīgi aizsūtās ne tikai teksts, bet arī pievienotie faili, kā bildes un dažādi dokumenti. Tāpat viegli uzsākt secret chats saziņu – uzspied uz konkrētā kontakta ikonas un tad zem pogas “more” atradīsi iespēju “start secret chat”. Lai pārliecinātos, ka sarakste patiešām ir pilnīgi privāta un droša, abi lietotāji var salīdzināt savas šifrēšanas atslēgas, ja tās ir vienādas, viss kārtībā.

Kas attiecas uz privātuma nosacījumiem, “Telegram” nepiedāvā tik daudz iespēju kā “Signal”, bet nu kaut kas jau te tāpat atrodams. Piemēram, uzstādījumos vari mainīt to, kādas lietotāju grupas var redzēt: tavu telefona numuru, kad pēdējo reizi esi bijis online, profila bildi, pārsūtītās ziņas utt. “Telegram” arī piedāvā nodrošināties gadījumiem, ja telefons ir, piemēram, pazaudēts vai nozagts. Lai nevienas svešas acis nevarētu piekļūt tavam “Telegram” kontam, vari izveidot PIN kodu, ko norādīsi ikreiz, kad autentificēsies lietotnē. Ja tavas “Telegram” ziņas satur ekstra slepenu informāciju un vēlies vēl labāk nodrošināties, vari izmanot arī divpakāpju verifikācijas risinājumu (SMS + parole).

Jāsaka, ka “Telegram” uz datora strādā vienlīdz ātri kā telefonā. Vienlaikus iespēju klāsts gan ir nedaudz atšķirīgs un pielāgots desktop vajadzībām. Tas, kas man diezgan traucē desktop versijā ir, ka “Telegram” pēc noklusējama atveras kā mazs lodziņš, kas rakstīšanai un visādām citādām darbībām nav pārāki ērti. Taču, ja ekrānu palielina, tas ir pārāk liels, kas atkal nekur neder. Vajadzētu kaut ko pa vidu. Nu apmēram tā kā “WhatsApp”, kas uz datora atveras vienkārši ideālā izmērā.

Viena lieta, ko gribēju izmēģināt, ir drafts jeb melnraksti, kad iesākt ziņu vari vienā ierīcē un to turpināt citā. Īsti netiku skaidrībā par šo, jo tā arī neviena iesāktā ziņa nesaglabājās šādi. Bet no pārējām tādām funkcijām, ieskaitot ziņu rediģēšanu, ieplānotu nosūtīšanu un automātisko dzēšanu, visas strādāja gan telefonā, gan datorā.

Ja man pāris vārdos kopumā jānoraksturo “Telegram” – tas ir ātrs saziņas serviss, kas piedāvā dažādas, arī unikālas funkcijas. Man pašai kā lietotājai droši vien pietiek ar basic iespējām kā ziņu nosūtīšana un zvani. Taču patīkami, ka ziņapmaiņa notiek ātri un padomāts par privātuma iespējām, ko var pielāgot savām vajadzībām.

Ja tu lieto “Telegram”, vari droši padalīties ar savu pieredzi – kas patīk, kas nē, kādas iespējas izmanto un, cik, tavuprāt, šī lietotne ir ērta ikdienas lietošanā?

38 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
guest
38 Comments
vecākie
jaunākie
Inline Feedbacks
View all comments
Dex

Noteikti, ka Telegrams ir daudz labāks par Whatsapp. Žēl, ka daudzi to nelieto (kaut ir zināma daļa kas to izmanto aktīvi un zinu kāpēc izmanto), bet tagad kad tas tracis ir ap Whatsapp, tad domāju skaits ar te pieaugs. Tas priecē!

Mareks Kornivskis

Par Session plānojas raksts?

Mareks Kornivskis

Ņemot vērā, ka viņi tiek minēti kā paraugs visiem, tad interesētu.

Osvalds

Jautājums. Kā ar bildēm – vai arī saspiež kā Signal un Whatsupp?

1210

tas jau labi, jo saziņas rīki nav pilnizmēra bilžu apmaiņai piemēroti – mūsdienās vairumā gadījumu mākonis derēs daudz labāk.
bildes u.c. faili var būt ļoti lieli un mesendžeri negrib ar tiem aizblīvēties.

Itanium

Vari sūtīt arī kā failu, tad neko nesaspiež (vismaz, cik zinu).

telegram evaņģēlists

Nesaspiež. Nosūtot bildes ir opcija neielikt atzīmi pie “compress image” un tad nekas netiks saspiests.

Jancis

Daudzas fīčas (gifi, stikeri, ziņas dzēšana, citas?) bija telegrammā pirms whatsapp. Whatsapp nav slikts, taču ļoti stagnē un tas ir pat nepieskaroties privātuma jautājumam. Sākotnēji whatsapp bija status quo mobilo messengeru pasaulē, aplikācijas no kuras špikot fīčas, taču jau pāris gadus viss ir otrādāk.

Piemirsāt pieminēt, ka kursora ziņas var saņemt arī telegrammā :) No turienes arī ienācu uz šo ziņu :)

Žvingulis

Neuzticos krieviem. Nav ar neko privātāks par Whatsapp, šeit lietotājus redzu vairāk ar austrumu poļiķisko orjentaciju, nevis privātuma aizstāvjus.

Usinss

Google arī nelieto. Pirmo ooda bāzi radīja krievs. Kādam tupam cilvēkam jābūt, lai mūsdienās kaut ko pret nacionalitāti vērstu. Sen zināms, ka labākie koderi nāk no austrumeiropas un krievijas…. indusi in ķīnieši ir kā boti un amīši kaut ko grābstās…

Janis Murnieks

Telegram Web versija darbojās no jebkura ( vai gandrīz jebkura pārlūka )
šo komentāru rakstu no Edge ( darbojās arī uz vecās explorer versijas ) un mājās lietoju iekš Firefox. Nekādu problēmu .

KKTK

Telegram ir kaut kāda fantastika – kā ar daudz vairāk dažādu fīču klāstu var aizņemt tik maz vietas un vēl jo projām strādāt ātrāk kā jebkurš citas čatiņš.

Krotow

Koderiem bijušas labas operātājsistēmu API zināšanas. Un izvairījušies no nevajadzīgām papildus bibliotēkām un piebāšanas ar bloatgrafiku.

digitalk

koderim. Oknesif > As far as I know, the story behind the current telegram application is like that: Telegram CEO Pavel Durov announced a competition to write an Android messager app. This competition won Nikolay Kudashov. It was the fall of 2013. Nikolay started working as the main and the only developer of Android telegram app since then. In the spring of 2015, Pavel Durov initiated another competition with the same conditions. New people who won started to work on Telegram X client. So, right now we have two clients and only one is open source. I think that telegram… Read more »

Itanium

Diez vai vairumam tas būs interesanti, bet Telegram vēl piedāvā iespēju uztaisīt savu Botu, kas ļauj caur Rest API nosūtīt push notifikāciju uz Telegram. Bezmaksas un strādā superīgi!
Man jau labu laiku uz Telegram nāk jaunākie SS.com sludinājumi no manis interesējošajām sadaļām/filtriem.

Itanium

P.S. Telegram kā tādu izmantoju jau kopš 2014. gada. Manā paziņu vidū gan popularitāti tā arī pārsvarā neieguva.

Jānis

ka liels nopelns šajā visā ir arī Īlona Maska (Elon Musk) tvītam “Use Signal”, kas gan, visticamāk, nebija vērsts tieši uz šo saziņas lietotni

Esmu parliecināts, kas tas tieši otrādi bija vērsts konkrēti uz Signal appu. Ko gan vēl cits tas varētu nozīmēt.

Runājot par telegram, ļoti žēl, ka nav normāla E2E encryption. Jo tie secret čati ir kaut kādi pārāk ekstrēmi, kaut kādām nelegālām lietām domāti.

digitalk

vai dienu pirms Maska tvīta “Signal Advance” konkurenti publicēja kādas muļķības, pret kurām varētu vērsties Masks?

Beacon

Pa lielam sanāk tā, telegram vai whatsapp ir starp izvēli vai tavi dati būs pieejami krieviem vai amerikāņiem.
Pagaidām izvēlos Signal.

1210

vai ir fakti, kas liecina par telegram saistību ar krieviju?

digitalk

starp citu, saukt viņus par izstrādātājiem nebūtu īsti pareizi. Geits neizstrādāja Windows, tāpat kā Jobs Apple ][ vai iPhone.

Beacon

Drīzāk vai ir pierādījumi ka nav?

1210

ja tiek pielietots domāšanas process, ir ļoti vienkārši nonākt pie secinājuma ka šādā lietā ir iespējami vienīgi pierādījumi par sistēmas kompromitēšanu, savukārt ja pazīmju nav – tas nekalpo par pierādījumu, ka to nav vai nevar būt.
īsāk – ja cilvēks neatrodas reanimācijā, tas vēl nav pierādījums tam, ka viņš tuvākajā laikā tur nenonāks.

tāpēc runāt var tikai par pierādījumiem, ka ir un nosaukt tos.
vai arī tas ir bla bla bla.

Vārds

Ja Krievijā Telegram nav aizliegts tātad šifrēšanas atslēgas jau ir FSB rokās. Sevišķi vēl pēc pēdējiem notikumiem FSB ārdītos, ja nevarētu piekļūt saziņai.

Kristaps K.

Durovi nevis pameta VK, bet viņus no turienes izēda Kremlis, pēc tam kad atteicās bez tiesas lēmuma Krievijas specdienestiem dot piekļuvi lietotāju datiem.

Muldis

Vē vairāk. Kā redzams augstāk pievienotajā grafikā, ka 2018 gadā ir tāds kā lēciens. Tas ir saistīts tieši ar to ka Paša Durovs skaidri un gaiš pateica ka nekādus datus no Telegram nav un netaisās nodot krievijas specdienestiem. Pēc šī paziņojuma telegram krievijā centās nobloķēt, bet tā vietā viņi nobloķēja bankomātus, onlain apmaksas sistēmas un varbūt kādu Telegram lietotāju. Pasule redzot to cik labs ir Telegram sāka to lietot vairāk. Vēlāk arī krievijas varas iestādes saprata ka nesanāk bloķēt Telegram, un meta tam mieru.

Sandris

Es Telegramu izmantoju jau gadus 5-6, tāpat arī wacapu un viber… viber izdzēsu jo visu laiku zvanas kut kdi arzemnieki… wacapā arī visu laiku zvana un raksta kaut kas nepazistams.. telegrama nekad problemu nebija. Kas vel man patik telegrama ir tas, ja izveido grupu ar cilvekiem- tad citi grupas biedri, ja numurs nav kontaktos, tad numuru neredēs, bet tikai dalibnieka niku. Wacapā atkal uzreiz vari visus numurus redzet- tas manuprat nav forši

Krotow

Diez ar ko jātiek slavenam ka watsapā visu laiku ārzemnieki klauvēsies.

Reklāma
Reklāma

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: