Zinātnieku grupa no Argonas nacionālās laboratorijas ASV saņēmuši 1,3 miljonu finansējumu, lai pētītu, kāpēc saules paneļu staciju apkārtnē ir salīdzinoši augsta putnu mirstība, un to palīdzēs risināt mākslīgais intelekts.
2016. gadā mirušo putnu skaits saules enerģijas uzņemšanas stacijās sasniedza 140 000, kas, salīdzinot ar mirušo skaitu, ko rada fosilais kurināmais, nav liels. Taču tas ir skaitlis, kas izsauc uzmanību un, pats galvenais, zinātnisku skaidrojumu, kura šobrīd nav. Līdz ar to tiek iesaistīti zinātnieki, kuri mēģinās iegūt datus par to, cik putni pārlido pāri šīm stacijām, lai pēc tam veiktu dziļāku situācijas analīzi.
Taču viss nav tik vienkārši, jo efektīvai informācijas iegūšanai nepieciešams arī gudrs un ērts risinājums, tāpēc talkā nāk mākslīgais intelekts. Šajā situācijā tiek izmantots jau iepriekš patentēts algoritms, kas monitorē gājēju un transporta plūsmu. Putnu gadījumā lielākais izaicinājums ir tas, ka tie lidojuma laikā var mainīt formu, izplešot un sakļaujot spārnus, kā arī ievelkot un izlaižot kājas, nemaz nerunājot par dažādiem izmēriem. Tas viss apgrūtina mākslīgā intelekta darbību, un prasa gudru risinājumu.
Nākamais izaicinājums patiesībā ir enerģijas iegūšana speciālajām kamerās, jo ironiski vietā, kura no saules iegūst elektroenerģiju, patiesībā nav vienkārši pieejama elektrības kontaktligzda. Tas nozīmē, ka šīm kamerām pašam ir jādarbojas ar kādu bateriju vai saules paneli, līdz ar to tai jābūt efektīvai, kas nozīmē, ka dati tiek glabāti un analizēti pašā ierīcē. Plus, šīs vietas ir ļoti lielas, un jāspēj aptvert laukumu.
Taču bez datiem nevienam nav īsti skaidrs, kāpēc ir tik augsta putnu mirstība šajās vietās, kā arī ASV gadījumā tikai dažām saules paneļu stacijām ir jāziņo par mirušo putnu skaitu, ko beigu beigās saskaita manuāli. Tas, protams, nav efektīvi, tāpēc tiek veidots risinājums, kurš tiks uzstādīts divās Ilinoisā esošās stacijās, lai sniegtu pirmos rezultātus, kurus izvērtēt. Cilvēkos esošais nezinātniskais viedoklis par situāciju ir tāds, ka putni sajauc spožās paneļu virsmas un tādējādi lielā ātrumā ietriecas tajās.
Diez kā lai putni ietriektos salīdzinoši zemu stāvošos saules paneļos, kas pie kam novietoti zemā leņķī. Vai tikai nav tā ka mežā kritušos putnus saskaitīt grūtāk, jo tur tos ātri apēd plēsēji u.c. meža “sanitāri”. Kuriem savukārt negribas redzami skraidīt lielā klajā laukā ar “jumtiņiem”.