Kembridžas Universitātes pētnieki ir izstrādājuši tehnoloģiju, kuras nosaukums savā ziņā ir diezgan pretrunīgs “bezkontakta skārienekrāns”. Tehnoloģijas pamatā izmantots mākslīgais intelekts, kas paredz lietotāja nodomu, pirms viņa roka sasniedz displeju. Šāds ekrāns sākotnēji tika paredzēts izmantošanai automašīnās, taču inženieri, kas to radīja, apgalvo, ka arī pandēmijas laikā tam varētu būt visai plašs pielietojums.
Bezkontakta skārienekrāna tehnoloģija darbojas, paredzot, kur lietotājs plāno pieskarties ekrānam, laikā, kad roka uzsāk kustību pret ekrānu. Mākslīgā intelekta un sensoru kombinācija nosaka lietotāja nodomu reāllaikā, izsekojot arī kontekstuālajai informācijai, piemēram, lietotāja profilam, vides apstākļiem un acu skatienam.
Norādīts, ka bezkontakta skārienekrāna tehnoloģiju iespējams integrēt jau esošajos displejos un to varētu izmantot, lai, piemēram, novērstu patogēnu (jebkura bioloģiska slimība, kas var inficēt ķermeni un izraisīt saslimšanu) izplatīšanos. Šāda tehnoloģija lieti noderētu tādās vietās kā lielveikalos pašapkalpošanās kases, bankomāti, pakomāti un citviet. Šajā sakarā jānorāda uz pētījumiem, kuros atklāts, ka, piemēram, koronavīruss var palikt uz plastmasas, stikla vai kādas citas virsmas no divām stundām līdz pat nedēļai. Tas, savukārt, nozīmē to, ka skārienekrāni pastāvīgi jādezinficē, lai novērstu slimības pārnešanu. Sakot no savas pieredzes, līdz šim gan nav nācies redzēt skatu, kad tiek dezinficēti bankomātu vai pakomātu ekrāni. Varbūt gadījies atrasties tiem tuvumā ne tajos laikos vai arī vienkārši ekrāni tādās vietās tiek dezinficēti reizi dienā, reizi nedēļā?
Kembridžas Universitātes inženierzinātņu nodaļas pārstāvis Simons Godsils (Simon Godsill) norāda, ka skārienjūtīgie ekrāni ir kaut kas tāds, ko vairums cilvēku izmanto vairākas reizes dienā, taču tos ir diezgan grūti izmantot brīdī, kad esi kustībā, piemēram, vadi automašīnu vai skrien. Pēc viņa teiktā, bezkontakta skārienekrāni ne tikai atvieglotu ikdienu, bet noteikti spētu arī palīdzēt samazināt dažādu slimību pārnešanas risku.
Var tikai iztēloties, cik gadus vajadzēs lai cilvēki pierastu pie bezkontakta ekrāniem pēc 20 gadu bakstīšanas ekrānā. Piem. kad uzstāda jaunu ceļa zīmi vai noņem esošu, tad 95% vadītāju turpina braukt tāpat kā līdz šim, kamēr Panorāmā 10x to neizstāsta vai 3x neaptur policija.
Te jau drīzāk vajadzētu hologram-veidīgo kā filmās, kur baksta ar pirksiem pa gaisu, jo tad reāli nebūtu kam pieskarties.
> Var tikai iztēloties, cik gadus vajadzēs lai cilvēki pierastu pie bezkontakta ekrāniem pēc 20 gadu bakstīšanas ekrānā.
Nu pag, ar ko tas atšķiras no esošajiem “guestures”, kas ir gan tālruņos, gan tv, gan auto utt?
Tev ir truba ar bezkontakta ekrānu, kas nolasa gestures nepieskaroties ekrānam? OK, tev ir un tu jau esi pieradis. Pārējiem tas viss vēl priekšā)
Ir jă, 3 gadus vecā huavejā, bet nelietoju (tikai auto), bet jautājums/komentārs bija vairāk par tiem N gadiem. Manuprāt, pārspīlēti, jo pēc būtības tas nekas jauns nav.
Atšķirība ir tajā , ka nenāksies fiziski pieskarties ekrānam .
Nu “gesturēm” ar “vicinies pa gaisu”, neskaroties klāt..
Nedaudz cits piegājiens , BET – Viss jaunais ir labi aizmirsts ( vai nepopulārs ) vecais .
Jeb Neonode un zForce
https://en.wikipedia.org/wiki/Neonode
Derēs, ja spaidāmie laukumi “ekrānā” būs lieli un labi izteikti. Trāpīt pa sīkām “podziņām” būs murgs.
Galīgi garām šie saltie interfeisi bez jebkādas atgriezeniskās saites. Jau tagad šie touchscreen interfeisi automašīnu kontroles paneļos (Tesla) un citās ietaisēs šķiet vislielākā sodomija, ko Silīcija ieleja var izdomāt, tagad vēl pat stiklu nevarēs sajust.
jau pats tačskrīns, ja to izmanto par pamatinterfeisu, atņēma atgriezenisko saiti, visi tie vibro ir kā bezalko alus un piepūšamās sievietes, lai arī ko izstrādātāji nestāstītu.