Reklāma

Tet un Latvijas Universitāte izstrādājuši jaunu TV skatītāju profilēšanas algoritmu

Jaunākie raksti

Tesla prezentē pētījumu par baterijām, kas teorētiski varētu izturēt 100 gadus

Bateriju ilgmūžība elektroauto kontekstā joprojām ir relatīvi diskutabls jautājums, taču Tesla pētnieku grupa, sadarbībā ar Dalhauzī Universitāti, iepazīstinājuši ar...

Atzīmējot “R” divīzijas 20 gadu jubileju, tapis jaudīgākais Golf sērijveida modelis vēsturē

Vācu autoražotāja Volkswagen sporta divīzija "R" svin 20 gadu jubileju, tāpēc Volkswagen vadība nolēmusi to atzīmēt, radot visu laiku...

Mazda laidusi klajā jaunu Mazda CX-60 krosoveru – lielāko un jaudīgāko savā saimē

Japānas ražotājs Mazda paplašinājis modeļu klāstu ar savu lielāko SUV – jauno CX-60. Tas ir lielformāta ģimenes krosovers ar...

BMW M3 un M4 saņem īpašās M divīzijas 50 gadu jubilejas versijas

Vācu autoražotāja BMW "M" sporta divīzija šogad svin apaļo 50 gadu jubileju, tāpēc ražotājs diviem saviem populārākajiem sporta modeļiem...

Tims Kuks kārtējo reizi iekļauts medija “Times” 100 pasaules ietekmīgāko personu topā

Medijs "Times" publiskojis ikgadējo pasaules 100 ietekmīgāko cilvēku topu, kurā gozējas gan tehnoloģiju jomas pārstāvji, gan mākslinieki, līderi, pionieri...

Tet sadarbībā ar Latvijas Universitāti izstrādājis unikālu, lielajos datos balstītu televīzijas skatītāju profilēšanas algoritmu, kas sniegs iespēju efektīvāk plānot TV saturu un reklāmu izvietojumu, kā arī nākotnē piedāvāt personalizētas reklāmas. Projekta īstenošanai tika veikts Latvijā līdz šim lielākais iedzīvotāju pētījums, kurā tika iesaistīti datu zinātnieki, matemātiķi, ekonometrijas un psiholoģijas pētnieki, kopumā aptaujājot 12 000 mājsaimniecības visā Latvijā un ievācot aptaujas informāciju par vairāk nekā 30 000 personu interesēm un hobijiem.

Ar šo Tet mērķis ir veicināt TV nozares attīstību kopumā un savā ziņā aizsākt jaunu ēru televīzijas biznesā. “Nozares mērķis ir nākotnē piedāvāt TV skatītājiem personalizētu saturu un pozitīvu skatīšanās pieredzi, līdzīgi kā tas šobrīd ir interneta vidē. Pēdējās desmitgadēs tika operēts ar statistiku un pieņēmumiem, bet nākamajam attīstības posmam piedāvājam “lielajos datos” (Big data) un datizracē  (data mining) balstītas zināšanas un risinājumus, no kā ieguvēji būs gan TV skatītāji, gan reklāmdevēji, gan arī paši mediji,” stāsta Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

“Līdz šim tirgū pieejamie TV auditorijas pētījumi nesniedz pilnīgu informāciju par TV skatītājiem. Tāpēc šī projekta uzdevums bija radīt risinājumu, kas spēs  ar 1 minūtes precizitāti pateikt, kādā laikā, iekārtā un kādu saturu TV auditorijas pārstāvis skatās. Turklāt šobrīd risinājums ļauj analizēt ne tikai TV, bet arī mazo ekrānu auditoriju, kas saturu patērē datoros, planšetēs un viedtālruņos,” piebilst Tet vadītājs. Jau šobrīd aptuveni 15% no visiem Tet TV skatītājiem patērē saturu mazajos ekrānos, un tendence ir strauji augoša.

Projekts tika realizēts divos posmos – sākumā no reāliem interaktīvās televīzijas skatīšanās datiem bija nepieciešams identificēt skatītāju grupas, kas aizņēma 250 dienas. Otrajā posmā tika veikta skatītāju anketēšana. “Šī ir lielāka televīzijas skatītāju anketēšanu Latvijā – 12 000 mājsaimniecību aptaujās tika iegūta informācija par vairāk nekā 30 000 respondentiem, viņu interesēm un hobijiem. Tādējādi ieguvām datu bāzi par astoņiem skatītāju klasteriem, katra klastera interesēm un personības iezīmēm. Pēc tam izveidojām algoritma moduļus, kas savieno abas daļas,” skaidro Latvijas Universitātes pētnieks un datu zinātnieks Aldis Ērglis, piebilstot, ka šādā veidā apstrādei iegūtas 2,2 miljardi datu rindas. Aptaujas veiktas ar respondentu iepriekšēju piekrišanu, ievērojot datu aizsardzības likumdošanu un labāko praksi.

Aptaujātie respondenti tika iedalīti vairākās grupās pēc dažādiem demogrāfiskiem rādītājiem (tautība, ienākumu līmenis, dzimums, vecums utt.). Pateicoties lielam respondentu skaitam katrā no grupām, bija iespējams atrast sakarības iedzīvotāju TV skatīšanās paradumos un interesēs, kas ļauj ar augstu precizitāti attiecināt iegūtos rezultātus uz visiem Latvijas TV skatītājiem.

Apkopojot rezultātus, pētnieki izveidoja astoņus dzīvesstila un personības klasterus: “Klusējošais vairākums”, “Līdzsvarotie profesionāļi”, “Atbildīgie hedonisti”, “Dzīves baudītāji”, “Kontrolējošie egoisti”, “Vienaldzīgie stūrgalvji”, “Noslēgtie vienpatņi” un “Trauksmainie vientuļnieki”. Katrai grupai ir savas raksturīgas īpašības un pastiprinātas intereses par konkrētām tēmām. Tas ļauj precīzāk noteikt, kāds saturs būs saistošāks katram klasterim un kādas reklāmas būs efektīvākas.

Algoritma iespējas būs īpaši noderīgas tiem, kam ikdienā ir nepieciešams sasniegt konkrētu auditoriju – televīzijām un reklāmdevējiem. “Algoritms ļaus televīzijām un reklāmdevējiem efektīvāk  un mērķtiecīgāk komunicēt ar auditoriju. Visvairāk tas attiecas uz mediju aģentūrām, televīzijas satura plānotājiem un uzņēmumiem, kas izvieto vai vēlas izvietot reklāmas televīzijā,” stāsta Tet jaunu biznesu attīstības vadītāja Darja Nipere. Algoritma izstrāde ir tikai viens no soļiem, jo projektam ir liels attīstības potenciāls.

“Algoritms joprojām ir jāpilnveido, ko plānojam darīt kopā ar nozares pārstāvjiem, lai gala risinājums būtu tiešām vērtīgs un efektīvs. Tam būs jāmācās, lai apgūstu jaunas prasmes un iemācītos noteikt skatītāju intereses vēl precīzāk. Līdzīgi kā ir ar robotu treneriem, Tet plāno nozīmēt darbiniekus, kas ikdienā strādās ar algoritmu un to pilnveidos. Tas savukārt ļaus nākotnē attīstīt arī personalizētās televīzijas reklāmas,” piebilst D.Nipere.

16 komentāri

Paziņot par jaunumiem
Paziņot par
16 komentāri
vecākie
jaunākie novērtētākie
Inline Feedbacks
View all comments
26.02.2020 12:17

Ja ne kā savādāk, tad TET varētu (beigt ņemties un) ieviest “personības klasteri”, tiem, kuri nevēlas skatīties reklāmas. Kaut vai par papildus samaksu.

Šobrīd visas interaktīvās tv pakalpojuma būtība tiek sabeigta ar to, ka skatoties arhīvu, piespiedu kārtā 10-30 sec jāpavada veroties neizslēdzamās reklāmās.

Jānis Kauliņš
26.02.2020 12:47
Reply to  Reinis Rozitis

Šitos pētītājus un reklāmu programmētājus jāsit, kamēr vēl maziņi. Turklāt, maksas servisam jebkāda reklāma ir pilnīgi nepieļaujama. Es maksāju par kaut ko citu! Citādi ir kā padomju laikā – ja veikalā “izmeta” deficītu preci, tad bieži komplektā ar kādu citādi nepārdodamu sūdu.

Kursors.lv
26.02.2020 13:10

Varbūt par maz maksā? Ja no skatītājiem sapelnītu kaudzi naudas, tad nebūtu jādodas pie reklāmdevējiem.

Čiekurs
26.02.2020 13:32

Kristap, nesāc! exLattelecom jau no laika gala bijuši pārmērīgi alkatīgi un nereti piekopj negodīgu komercpraksi. To es zinu no savas pieredzes un darbiniekiem, kas tur strādā/ir strādājuši. No pēdējā laika cūcībām ir tieši šī reklāmu piespiedu rādīšana arhīvam (par ko es maksāju?!) un lojālo klientu ignorēšana.
Gadu no gada reklāmu tēmu tu skati caur rozā stikliem, reizē aizstāvot savas intereses, ko es saprotu, bet tavu viedokli par šo tēmu nopietni uztvert nebūs.

Jānis Kauliņš
26.02.2020 16:55

Es labprāt maksātu par nedaudziem, izvēlētiem kanāliem tikpat, cik tagad maksāju par paku, kuru man uzspiež. T.i., 22 – 25 eur. Nevar teikt, ka tas būtu maz par 4 – 5 kanāliem.

Krotow
26.02.2020 18:57

Programmētājus neaiztiec. Viņi taisa to, ko pasūta.

c
27.02.2020 09:43
Reply to  Krotow

ai, cilvēki no malas nezin atšķirības starp programmētāju, izstrādātāju, analītiķi, devopu, tīmlīdu utt. tāpēc lieto vārdus, kas tiem šķiet pazīstami.

KKTK
27.02.2020 10:57
Reply to  c

Kur līdu?

kā kā
27.02.2020 11:11
Reply to  KKTK

Jums, Barontēv, pirmajam būtu jāzin ka valodas mainās un attīstās. Savulaik pats gluži ģeldīgus ģermānismus aizstājāt ar jaunvārdiem, un tagad jums ir iebildumi pret anglicismiem?

Kursors.lv
26.02.2020 13:09
Reply to  Reinis Rozitis

Cik tu būtu gatavs maksāt par šādu televīziju?

26.02.2020 14:00

+5-10 EUR/mēn (papildus esošajai mēnešmaksai)
(šeit gan varētu diskutēt par to, ka tu šā vai tā skaties arī pašas TV reklāmu (pretēji kaut kādai standarta (netflix, amazon, hbo) servisu gadījumā), bet nu vismaz paliek iespēja pārtīt).

Personīgi neesmu (tik) radikāli noskaņots, lai kādu “sistu” (arī ikdienā TV īpaši neskatos (nāk līdzi tikai interneta pakalpojumam) un šādas “īpatnības” nekādi nerosina to mainīt), bet vecvecākiem šādu iespēju abonētu.

nunu
26.02.2020 14:59

Kas tas par TET? Trans Euro Trail? Vai vietējie zīmola zaglēni? Hren tā uzreiz sapratīsi….

digitalk
26.02.2020 23:41
Reply to  nunu

nē, kraukšķīti, tā ir Latvijas Komercreģistrā reģistrēta firma.

Čiekurs
26.02.2020 16:39

Interesants fakts- kāds viltnieks ir pamanījies tikt pie domēna “manstet. elvē”, kas izskatās pēc interneta veikala, kura nosaukums ir pilnīgi cits, taču īstais tet (exlattelecom) ir zem domēna “mans.tet. elvē”.

Ritvars
27.02.2020 09:30
Reply to  Čiekurs

177. elve arī ir privātpersonai,
Lattelecom tiesājās, bet zaudēja tiesu (bija godīga tiesnese)

dom ēns
27.02.2020 09:48
Reply to  Čiekurs

Un ko var iesākt ar šādu domēnu, iesālīt vai marinēt cerībā, ka to nopirks par $$$? Pa to laiku ar mērķtiecīgu darbu varētu nopelnīt reālu naudu, nevis tikai sapņot par to)) Nu jau ir garām laiki, kad kompānijām bija svarīgi smukie domēni, un ar prefiksiem un postfiksiem tos var krietni variēt.

Reklāma