Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) pakalpojumu nozare Latvijā 2017. gadā bijusi rentabilitātes rādītāju topa augšgalā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie apkopotie dati par dažādu nozaru uzņēmumu ekonomisko rentabilitāti 2017. gadā.
Ekonomiskā rentabilitāte ļauj noteikt, cik daudz peļņas gūts attiecībā pret uzņēmuma aktīvu vērtību. Vidējā aktīvu rentabilitāte 2017. gadā Latvijā bijusi 4,5%, savukārt IKT pakalpojumu nozarei šis rādītājs sasniedzis 10%.
“IKT nozare ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā. Pieaug gan uzņēmumu skaits, gan nodarbināto skaits, tāpat rentabilitāte IKT nozarē ir viena no augstākajām Latvijā nozaru griezumā. Regulāri paaugstinās arī nozares eksporta rādītāji – 2018. gada IV ceturksnī IKT pakalpojumu eksports pārsniedza 226 miljonus eiro, kas ir par 23,5% vairāk nekā tajā pašā periodā pirms gada. Savukārt kopējais IKT nozares eksports gadā sasniedz 1 miljardu eiro, – tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumi un speciālisti ir konkurētspējīgi pasaules tirgū. Turklāt IKT industrija ir horizontāla nozare, tāpēc tās attīstība pozitīvi ietekmē arī tādas tradicionālās nozares kā medicīnu, kokapstrādi, pārtikas rūpniecību un citas. Tādējādi līdz ar tehnoloģiju ienākšanu citās jomās – iespējams gan uzlabot esošos biznesa procesus, gan radīt jaunus un modernus pakalpojumus,“ saka LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.
IKT nozarē strādājošo komersantu neto apgrozījums 2017. gadā bija 2 086,7 miljoni eiro, telekomunikācijas nozares komersantu neto apgrozījums – 818,8 miljoni eiro, komersantiem, kuru darbība saistīta ar datorprogrammēšanu un konsultēšanu – 726,7 miljoni eiro, liecina CSP dati.
Savukārt peļņas rādītāji pēc nodokļu nomaksas 2017. gadā attiecīgajās nozarēs bija 178 miljoni eiro informācijas un komunikācijas tehnoloģijas komersantiem, 111,9 miljoni eiro – telekomunikācijas komersantiem un 43,9 miljoni eiro – datorporgrammēšanas un konsultēšanas jomā strādājošajiem komersantiem.
Kopš 2008. gada strādājošo skaits IKT nozarē audzis par 46%, bet atalgojuma pieaugums bijis pat 72% apmērā. 2018. gada nogalē IKT nozarē Latvijā strādāja 33,9 tūkstoši cilvēku, IKT nozares uzņēmumu kopējā peļņa bija 270 miljoni eiro, bet apgrozījums – 3,6 miljardi eiro, IKT nozare veido 4,1% no Latvijas IKP.
Visai nosacīti ar to var lielīties, jo tas reizē arī nozīmē, ka IKT sfērā nodarbināto (ne īpašnieku/akcionāru) atalgojums ir ar kārtu mazāks nekā eksportvalstīs (citādi eksportam nav iespēja pastāvēt / tāpat reizē nebūtu vaimanas par vajadzību darbaspēku ieviest no trešajām valstīm).
Šis protams ir lieliski. Varbūt kādam ir iedvesma papētīt IKT speciālistu sagatavotāju kvalifikāciju? Piem. LU DF starp tiešām izciliem speciālistiem strādā J.Borzovs, kuram par pasniegšanas metodēm nav nekādas saprašanas. Šis pasniedzējs atļaujas nepaskaidrot kā tiks vērtēti darbi. Atbilde pavisam vienkārša- subjektīvi. Patstāvīgi veicamais jānodod rokrakstā. Uz kontroldarbu jāzin “viss”, bez paskaidrojumiem. Studentiem savstarpēji jāvērtē vienam otra eksāmens… kāaaaa? Tas viss tik ļoti liek pārdomāt par studiju jēgu….