Samsung Galaxy A40 apskats – kompakts it visā

Jauns mēnesis, jauns Samsung A sērijas tālrunis. Ar apskaužamu regularitāti Samsung izlaiž viedtālruņus. Ja Samsung Galaxy A7 (2018) apskatā žēlojos par to, ka A sērija apmaldījusies un vairs nenes agrāko spozmi, tad, nesen paziņojot, ka J sērija tiek sapludināta ar A sēriju, Samsung saduļķoja ūdeni vēl vairāk.

Šogad vien, Samsung paspējuši prezentēt deviņus A sērijas tālruņus. Nav jau nekāds brīnums, jo, lai gan par flagmaņiem var prasīt augstāko cenu, tieši vidējā klase ir tā, kas aizņem lielāko statistikas pīrāga daļu. Samsung pēdējos gados nav spējis piedāvāt tik labu cenas un ieguvuma attiecību, ar kādu izlutinājuši Ķīnas ražotāji, tādēļ arī pēdējos gados vidējā klasē nav gājis pārāk spīdoši.

Samsung Galaxy A40 būtu uzskatāms par tiešu J sērijas pēcteci. Būtiskākā atšķirība, ka “modernizēts” dizains – atmests alumīnija korpuss un aizmugure izmērcēta vienradža asarās, jo tā šobrīd dara gandrīz visi. Cenas ziņā A40 atrodas uz robežas starp vidējo un budžeta klasi, kas tālruni padara plašākām tautām pieejamu. Tad nu lūkosim, vai A40 ir dižpārdokļa potenciāls, vai tomēr nav.

Tehniskā specifikācija

• Operētājsistēma: Android 9.0 Pie
• Ekrāns: 5.9 collu Super AMOLED, 1080 x 2340, ap 437 ppi, ap 85.5% ekrāna un korpusa attiecība, 19.5:9 malu attiecība
• Processors: Exynos 7885 (14 nm), divi 1.77 GHz Cortex A-73 un seši 1.59 A-53 kodoli, Mali-G71 MP2 video apakšsistēma
• RAM: 4 GB
• Atmiņa: 64 GB
• Savienojumi: Wi-Fi 802.11 a/b/g/n/ac, Wi-Fi Hotspot, Bluetooth 5 (A2DP, LE), 4G, USB 2.0 Type-C
• GPS: A-GPS, GLONASS, BDS, GALILEO
• Papildus: pirkstu nospiedumu lasītājs, NFC, FM radio, kompass
• Kameras: aizmugurē: 16 MP, f/1.7, PDAF; 5 MP ultra platleņķa, f/2.2, 12mm. LED zibspuldze, HDR, video -1080p ar 30fps. Priekšā: 25 MP, f/2.0, 1080p ar 30fps video.
• Izmēri un svars: 144.4 x 69.2 x 7.9 mm, 140 g
• Akumulators: Li-Po 3100 mAh, ātrā 15w uzlāde
• Cena: virs 200 eiro internetveikalos, ap 250 eiro pie operatoriem

Princešu telefons

Pirmkārt jāteic, ka dizains ir vēlme izpatikt Ķīnas patērētājiem, kur vidējās klases lielāko daļu aizņem Huawei, Xiaomi, Oppo un Vivo. Dizaina valoda ir ļoti līdzīga iepriekš pieminētajiem un nav izmantots nekas, kas tālrunim piešķirtu kaut niecīgus personības vaibstus. Ja agrāk Samsung izcēlās ar taisnstūru ekrāniem, tad šoreiz A40 padevies izgrauzumu spiedienam, izmantojot infinity U ekrānu. Varavīksnes atspīdumi ir interesanti, bet šobrīd atšķirties var tie, kas šādus efektus neizmanto. Nepārprotiet mani, ar dizainu viss ir kārtībā, vienkārši oriģinalitāte upurēta par labu masu psihozei. Par visu pēc kārtas.

Tagad par labāko. Nekad nedomāju, ka teikšu, ka tālrunis ar 5.9 collu ekrānu ir kompakts, bet tā arī ir lielākā dizaina priekšrocība. Tālrunis ir tiešām kompakts. To nodrošina lielā 85.5% ekrāna un korpusa attiecība. Šis cipars atbilst flagmaņu klasei, tādēļ liels pārsteigums redzēt šo tendenci par cenu līdz 250 eiro. Salīdzinājumam – Samsung Galaxy A7 (2018) ar sešu collu ekrānu ir gandrīz par 16 mm garāks un 8 mm platāks kā A40. Malacis, Samsung! Te gan jāpiebilst, ka ekrāna malu proporcija ir 19.5:9, bet A7 ir 18.5:9. Tas nozīmē, ka ekrāns ir maķenīt šaurāks un garāks. Realitātē A40 ekrāns ir par sešiem kvadrāt centimetriem mazāks kā A7. Ikdienā tālruni ir ērti lietot ar vienu roku. Vienīgais, ka mazliet apgrūtināta, ir rakstīšana uz tastatūras, bet, ja pirksti ir gana smalki, problēmām nebūtu jābūt.

Telefona sāni veidoti no plastmasas, bet aizmuguri sedz organiskais stikls (tā pati plastmasa vien ir). Man nav iebildumu pret šādu risinājumu, jo parasti plastmasa ir izturīgāka par stiklu. Vienīgi žēl, ka nav izmantots unibody risinājums, sāni un aizmugure stiķēti kopā atsevišķi, imitējot dažādu materiālu izmantojumu. Man šāda dizaina feikošana nepatīk. No ergonomikas puses viss kārtībā. Viss ir gana apaļots, salaiduma vietas ir jūtamas, bet netraucē. Pirkstu nospiedumu sensors aizmugurē ir ērti sasniedzamā vietā, tomēr gribētu to iegremdēt dziļāk korpusā. Tas ir gandrīz vienā līmenī ar pārējo korpusu, tādēļ pirksts ne vienmēr to atrod. Kameras izbīdījums ir neliels, tādēļ gāzelēšanās uz galda ir minimāla. Labā sāna bloķēšanas un skaļuma taustiņi ir ērti.

Tālrunis pieejams melnā, baltā, zilā vai koraļļu krāsā. Pie manis nonācis pēdējais variants. Tas nozīmē, ka A40 aizmugure ir vārīta Norvēģijas laša krāsā. Hologrāfiskā apdare gaismas atspīdumus pārvērš varavīksnē. Aizmugure izskatās piemīlīgi un patiks mazām princesēm, kas aizraujas ar Salātlapiņu un dungo dziesmas no Frozen. Nopietnākiem cilvēkiem, varbūt tomēr uzreiz jāskatās nopietnāku telefonu virzienā. Izpildījums izskatās bērnišķīgs, varbūt tas arī iezīmē A40 mērķauditoriju.

Lielisks ekrāns

Jau jūsmoju, ka 85.5% korpusa, ekrāna attiecība par prasīto cenu ir ekselents piedāvājums. Sānu un augšas apmales ir nelielas, vienāda biezuma. Apakšas zodiņš ir maķenīt biezāks, bet tas nebojā, kopējo jauko iespaidu. Infinity U nozīmē, ka ekrānam ir neliels U formas iegrauzums. Ja lieltojat atbloķēšanu ar seju, tad ap iegrauzumu parādās balta animācija, kas pievērš uzmanību, lai jūs ieskatītos tieši kamerā. Šis ir neuzkrītošs grauzumu paveids, kas labi. Programmatūra ļauj izgrauzumu paslēpt, izslēdzot pikseļus iegrauzuma līmenī. Šoreiz gan apslēpšanai neredzu jēgu, jo pagājušogad, kad zodi bija lieli, šāds risinājums vismaz ieviesa simetriju. A40 gadījumā paziņojumu josla tiek nobīdīta lejā zem izgrauzuma, kas grauzuma apslēpšanu padara par pilnīgi nejēdzīgu veidojumu.

Lai nu ko, bet ekrānus Samsung prot veidot. Ekrāns nav tik kvalitatīvs, cik šī vai pagājušā gada S sērijās, bet jāprasa, cik, cenu kategorijā līdz 250 eiro, vispār esat redzējuši AMOLED ekrānus? Konkrētais ir gana ass, redzamība saulē ir laba, skata leņķi ir lieliski. Ja nu gribas piesieties, ekrāna pārklājumā reizēm atspīdumi ņem virsroku, tiesa ne visos gaismas apstākļos. Diemžēl, nav izmantota AMOLED specifika, tālrunis nav saņēmis Always-on funkciju. Žēl, jo A40 nav ticis arī pie LED paziņojumu diodes. Patīkami, ka ekrānu var aktivizēt ar dubultu piesitienu.

Biometrija

Par biometriski drošu atbloķēšanu rūpējas pirkstu nospiedumu lasītājs. Par neorganisku to padara fakts, ka tas novietots vienā līmenī ar korpusu. Ne vienmēr pirksts to var atrast ar pirmo piegājienu. Lasītājs strādā par pussekundi lēnāk kā citi, bet jāuzteic tā precizitāte. Patīkami, ka programmatūra ļauj aktivizēt paziņojumu joslas vadīšanu ar pirkstu nospiedumu lasītāju. Sejas atpazīšana strādā tikai labā apgaismojumā. Diemžēl, divas reizes pamanīju, ka programmatūra neatrod priekšējo kameru, par to paziņojot bloķēšanas logā.

Veiktspējas augšas un lejas

Sintētiskajos veiktspējas testos Exynos 7885 ierindojas starp Samsung Galxy S7 un Google Pixel. Ikdienā darbs ar aplikācijām ir pieņemams. Skaudrāk klājas ar grafikām. Kadri pazūd ne vien spēlēs, bet pat izvēlnē. 4 GB RAM un 64 GB atmiņa ir pieņemams komplekts šajā cenu kategorijā. Ikdienā lielas bremzes nemana, bet, ja ir steiga, tad gan var manīt, ka darbība nekāda žiperīgā nav. Interfeiss cenšas aizmālēt acis ar dažādām animācijām, lēnīgi strādā automātiskā satura pagriešana.

Patīkami, ka tālruņa apakša tikusi gan pie 3.5 mm austiņu ligzdas, gan USB Type-C. Citi ražotāji (arī pats Samsung A7 (2018) gadījumā) šādu cenu uzskata par ieganstu, lai izmantotu novecojušo microUSB. Malacis, A40! Diemžēl, blakus šiem diviem priekiem atrodas vilšanās – skaļrunis. Tas nav visai skaļš, lai gan pēdējās divas skaļuma iedaļas būtu uzskatāmas par optimālu, lai skatītos YouTube. Diemžēl, izmantojot maksimālo skaļumu, skaļrunis čerkst. Tik sliktu membrānas nespēju tikt galā ar padoto skaņu telefonos nebiju dzirdējis. OK, iespējams, ka man pagadījies brāķis, bet tas nemazina faktu, ka arī citi A40 pircēji var uz tādu uzdurties. Virs pašiņu kameras izvietotais skaļrunis ir pavisam neliels, diemžēl, arī tajā zvanītāji izklausās kā iebāzti trubā.

Kompaktā tālrunī ievietots kompakts 3100 mAh akumulators. No tā brīnumus negaidiet. Aktīvi lietojot tālruni, nāksies to lādēt divas reizes dienā. Situāciju glābj ātrā uzlāde. Par oriģinālo lādētāja darbību neko pateikt nevaru, jo testa ierīcei lādētājs klāt nebija pievienots. Labā ziņa, ka tālrunis saprotas arī ar citu ražotāju ātrajiem lādētājiem.

One UI 1.1

A40 līdzīgi kā S sērija saņēmusi Android 9.0 un jauno One UI. Ikonas kļuvušas uztveramākas, piedomāts par ergonomiku garos ekrānos. Šīs izmaiņas ir lielisks atspaids vecajai Samsung saskarnei. Pārdomātības sajūtu rada sīkumi, kur dažas ikonas rāda reāllaika informāciju. Saskarnei adaptācijas laiks nav nepieciešams, līdz nonāk iestatījumu sadaļā. Iestatījumi ir ļoti niansēti, ļauj pielāgot teju visu, kas pozitīvi saskarni atšķir no tīra Android. Tiesa iestatījumu izvietojums nav intuitīvs un tie mēdz slēpties vietās, kur tos negaidu. Vienmēr esmu priecājies, ka Samsung izmanto aplikāciju atviktni. Pie tās var piekļūt mājas ekrānu pavelkot uz augšu, bet, lai ritinātu aplikācijas, tas jādara uz sāniem – neloģiski. Intuitīvāk būtu turpināt ritināt vertikāli.

Kā vienmēr saskarne piebāzta ar diezgan daudz liekprogrammatūru. Tiek dublēts gandrīz viss Google arsenāls. Mājas logu kreisajā pusē ir apšaubāmais Bixby logs. Ekrāna uzņēmumus iespējams veikt plaukstas malu slidinot no ekrāna labās malas uz kreiso. Kā jums šķiet vai tas strādā? Reizēm jā, visbiežāk nē. Lūdzu atgrieziet paziņojumu joslā ekrānšāviņu taustiņu, apskatniekiem tas ir vitāli svarīgi.

One UI piedāvā gan iespēju lietot ierastās vadības pogas, gan žestu vadību. Pēdējā gan padevusies dīvaina. Taustiņi pārvērsti par trim līnijām ekrāna apakšā un tiek aktivizētas tās pavelkot uz augšu. Kas līdzīgs sastopams Vivo saskarnē. Žestu priekšrocība parasti ir tā, ka atstāta vairāk vieta saturam, šeit līnijas vienalga ir redzemas un aizņem zināmu vietu. Žesti nav intuitīvi, jo Samsung neļauj pārvietot “atpakaļ” taustiņu kreisajā pusē, kā tas ir vairumam citu ražotāju. Pavelkot no vidējās līnijas pa labi, tiek iegūta josla, kur pārvietoties pa atvērtajām aplikācijām. Laikam apzinoties savu neveiklo žestu vadības izpildījumu, Samsung piedāvā paziņojumu rīkjoslā taustiņu, ar kuru ātri nomainīt žestus pret vadības pogām un otrādi.

Mulsuma mirkļus sagādāja arī soļu skaitīšana. Pirmajās dienās tālrunis nekādi nevēlējās skaitīt soļus. Nestrādāja oriģinālā Samsung Health, arī citas aplikācijas norādīja, ka tālrunis nenodrošina soļu skaistīšanu.

Vēlāk atskārtu, ka vaina ir tajā, ka Samsung Health defolta iestatījumos ir jādeaktivizē soļu pauzējums. Man nešķiet loģiski, ka jārokas pa iestatījumiem, lai aktivizētu loģisku funkciju. Tas arī nemaina faktu, ka ar citām aktivitāšu uzskaites aplikācijām tālrunis ne labprāt saprotas. Ja nu gadījumā nevarat piespiest tālruni izmantot, kādu jums ierastu aplikāciju, iespējams jāmeklē atbilde, kādā no Samsung pašgatavotajām aplikācijām. Tieši tik uzmācīgi Samsung mēģina uzspiest savas aplikācijas.

Vēl kāda nianse, ko vajadzētu salabot atjauninājumos – ekrāna jutība. Bieži gadījās, ka kabatā tālrunis bija atvēris logu, lai zvanītu ārkārtas numuram. Savādi, ka šī problēma aktivizējās, kad beidzot sapratu, kā likt tālrunim skaitīt manus soļus. Ceru, ka neiedzīvojos reālā viltus trauksmes zvanā.

Kameras – plats un vēl platāks

Divas kameras aizmugurē šajā cenu kategorijā bieži nozīmē, ka viena padarīs darbu, bet otra būs teju butaforiska. Šoreiz tā nav. Abas patiešām strādā, tas priecē. Galvenā 16 MP kamera papildināta ar 5 MP ultra platleņķi. Kvalitātes protams abām nav vienādas. Ultra platleņķa kamerai ir daudz mazāka detalizācija, krāsas arī ir maķenīt drūmākas, jārēķinās ar zivs acs efektu, bet sižetiski bildes sanāk daudz dramatiskākas kā ar standarta objektīvu.

Galvenā kamera ar darbu tiek galā pieņemami. Šoreiz krāsas nav tik pārsātinātas, cik Samsung parasti. Arī “ainas otimizētājs” (Samsung versija par AI) šoreiz nenodara pārsātinātu kaitējumu. Dažām bildēm pat pieklājīgi darbu padara automātiskais HDR. Vislabāk protams bildes sanāk labā āra apgaismojumā. Diemžēl iekštelpās bildes izskatās, kā krāsotas ar akvareļu krāsām. Portreta režīms ir ne visai labi izpildīts.

Lai gan selfiju kamera saņēmusi visvairāk pikseļu no visām kamerām, tā nebūtu uzskatāma par labāko no tām. Auto fokusa trūkums retu reizi rada assu bildi. Pašbildes visbiežāk sanāk pārgaismotas.

Kopumā kameru darbība nebūtu dēvējama par katastrofālu, bet par ievērības cienīgu to arī grūti nosaukt. Ejiet ārā saulītē, tad bildes sanāks tīri ciešamas.

Konkurence

Par tiešākajiem konkurentiem var uzskatīt Huawei P smart 2019 vai jau vairākkārt pieminēto Samsung Galaxy A7 (2018). Par vairāk naudiņām var dabūt Pocophone F1, kas spēj pārspēt A40 visos aspektos, izņemot AMOLED ekrānu. Arī dārgākais Samsung Galaxy A50 pārspēj mazo brāli akumulatora darbības un veiktspējas ziņā.

Nobeigumā

Lai gan A40 uzskatāms par tiešu J sērijas turpinātāju, to var uztvert arī kā A7 (2018) kļūdu labojumu. Kompaktais izmērs, AMOLED ekrāns, noapaļotais korpuss uzskatāmi par A40 lielākajiem plusiem. Dīvainības programmatūrā, sliktie skaļruņi un veiktspējas kompromisi ir tālruņa sliktā puse. Lietojot tālruni nepamet sajūta, ka tas apzināti tēmēts bērnu un neizlutinātu pusaudžu virzienā. Košās aizmugures krāsas grūti iedomāties nopietna darba cilvēka rokās, bet, kā vienmēr, pirms jūsmot vai nejūsmot par konkrēto tālruni, paturiet to rokā.

Vai A40 ir dižpārdokļa potenciāls? Beidzot varu teikt, ka Samsung izdevies sabalansēt tālruni. Tam ir laba cenas un ieguvuma attiecība. Xiaomi pagaidām mūsu platuma grādos piedāvā pat vēl labāku ieuvumu par cenu, bet lojāli Samsung fani nebūs vīlušies, piemēram, pārejot no J sērijas uz A40. Jā, Samsung Galaxy A40 ir potenciāls kļūt par dižpārdokli.