Kad 2015. gada vasarā kāda maza studija no Itālijas paziņoja, ka strādā pie pilnībā trīsdimensionāla klasiskās Resident Evil 2 rimeika (turpmāk – RE2), fanu projektam autortiesību turētājs Capcom drīz nogrieza skābekli. Tomēr pirms publika paspēja neapmierinātībā izsaukties, japāņu izdevējs paziņoja, ka tiks sākts darbs pie oficiālās versijas. Trīsarpus gadus vēlāk esam to beidzot sagaidījuši, bet galaprodukts varētu nebūt tas, ko vēlējāmies.
Pirms ķeramies klāt jaunajai “Nezūdošā ļaunuma” daļai, vērts ieskatīties pagātnē, precīzāk, 2002. gadā. Tad kā daļa no Nintendo un Capcom tālaika sadarbības īpaši konsolei GameCube tika izdota spēle ar vienkāršu, bet nedaudz mulsinošu nosaukumu – Resident Evil. Mulsinošu tāpēc, ka tāda veikalos parādījās jau 96. gadā. Redziet, darīšana ir ar vienu no t. s. rimeikiem.
Lai gan tā grafika ir neticami laba, ārkārtīgi baisā atmosfēra aicina drebēt aiz bailēm un katrs dialogs vairs neliek smieklos turēt vēderu, fundamentāli nekas daudz nav mainījies kopš oriģināla. Protams, ir iekļauti arī visādi uzlabojumi, kas nav tikai audiovizuāli, un sīkas atšķirības, bet iepriekš zīmētie foni un stīvā vadība paliek. Ar RE2 situācija ir citādāka.
Pirmās Resident Evil, kas popularizēja survival horror žanru, turpinājums vēsturē neatstāja tik lielu kečupa asiņu nospiedumu, taču nenoliedzami ir labāka spēle teju visās jomās. Neskatoties uz to, Capcom noteikti RE2 izstrādē ir ieguldījuši daudz vairāk resursu. Galvenais 2019. gada rimeika jaunums neapšaubāmi ir darbietilpīgā pāreja uz pilnu 3D grafiku un brīvu kameras skatu aiz varoņa pleca. Tas ļoti ietekmē spēles procesu.
Lai šautu zombijus, nu vajag daudz lielāku precizitāti, kad mēģināt trāpīt galvās un pa pūžņojošām ķermeņa daļām, ko skārusi mutācija (jā, oranžās strutas ir parādījušās arī šeit). Starp durvīm vairs nav ielādes ekrānu, tāpēc dzīvie miroņi tagad prot tām tikt cauri. Vispār jaunās RE2 spēles process vadības ziņā atgādina pirmo Revelations, tomēr citādi tas ir patīkami antīks, saglabājot Resident Evil garu. Tātad resursi ir ierobežoti un jātaupa. Piemēram, ja kādam mošķim iespējams paskriet garām, to ir ieteicams darīt, ja nevar – tērēt tikai tik daudz ložu, lai pretinieks nokristu vai vismaz nogrīļotos un uz brīdi nespētu sagrābt varoni!
Lai gan vairs nav fiksētu kameras leņķu, kas neļauj tālu redzēt, pietuvinātais skats padara gaiteņus vairāk klaustrofobiju ierosinošus un nebūt nepalīdz labāk izvairīties no zombiju apskāvieniem. Diemžēl RE2 nav iekļauti nekādi izsprukšanas manevri Revelations manierē, tādēļ bosu cīņas var būt īpaši piņķerīgas, ja esat pieraduši pie izvairīšanās kustību izmantošanas. Par laimi, ja inventārā ir nazis vai granāta, to iespējams lietot pašaizsardzībai.
Savā ziņā rimeiks pat ir grūtāks par oriģinālu, bet to līdzsvaro uzlabojamā priekšmetu ietilpība, kas vairs nespiež visu stāstu mocīties ar 8 lauciņiem izvēlnē. Un vietu mantām vajag vienmēr, jo RE2 ir primāri piedzīvojumu spēle. Skraidām apkārt pa koridoriem un telpām, bieži nezinot, kas būs aiz nākamā stūra, vācot izdzīvošanai nepieciešamo un jaunus priekšmetus vienkāršo mīklu atrisināšanai vai aizslēgto durvju atvēršanai. Šurpu turpu doties aicina ne vien obligātie uzdevumi, bet arī nu pasaulē izvietotie seifi un skapīši, kas slēpj ļoti noderīgus uzlabojumus somai un ieročiem.
RE2 spoži spīd kā interesanta adventure žanra spēle, taču pārāk daudz tajā jaucas action elementi. Mēģinot padarīt lietas spraigākas, izstrādātāji ir nolēmuši ievietot neuzveicamu pretekli, kas galveno varoni lielu daļu laika vajā. Protams, pulss paātrinās, viņu ieraugot un sadzirdot, taču drīz vien garajā lietusmētelī tērptais mošķis sāk krist uz nerviem. Viskaitinošākā vieta noteikti ir bibliotēka, kur jābīda grāmatu plaukti, lai pa tiem varētu šķērsot izlūzušu grīdu. Process ir tik lēns, ka četras bises zalves, kas briesmoni Tyrant apstādina uz aptuveni pusminūti, ir par maz.
Kā jau laikam noprotat, RE2 rimeiks ir visai atšķirīgs no oriģināla. Drīzāk to varētu saukt par remiksu, kur 1998. gada spēle ir lietota tikai kā samplu avots. Ja tas nebija vēl skaidrs no mehānismu apraksta, sižets pilnīgi pārliecina, ka RE2 ir uztaisīta no jauna. Sākotnēji liekas, ka stāstam tagad ir tikai vairāk gaļas uz kauliem, jo, piemēram, ievada aina pie benzīntanka nu ir spēlējama. Taču ieroču veikala trūkums pa ceļam uz policijas iecirkni (kam virs zemes šoreiz ir trīs stāvi) agri vien parāda, ka mainīta ir vairāk nekā tikai grafika, skaņa, pārvietošanās, šaušana un balss aktieri.
Par RE2 – vai patiesībā jebkuras Resident Evil – sižetu nav vērts daudz runāt, jo tas reti kad ir labs. Remikss seko oriģināla galvenajiem notikumiem, bet maina situācijas un to kārtību, kā arī tēlu attiecības citam pret citu. Dialogi ir citādāki, kā jau sagaidāms, bet nesaprotams ir lēmums tekstā sabāzt visādus “šitus” un “fakingus”. It kā skaidrs, ka neviens tēls nav sajūsmā par pilsētu, ko pārņēmuši zombiji, bet trīsstāvīgi lamuvārdi Resident Evil pasaulē parādījās salīdzinoši nesen un nešķiet te iederīgi (dumjas replikas gan ir ierasta lieta un nav aizmirstas).
Turklāt RE2 darbība notiek 1998. gadā, bet neizskatās, ka izstrādātāji tam ir pievērsuši lielu uzmanību. Tādas nianses kā tolaik nepastāvošās USB zibatmiņas ievietošana datorā, mūsdienu Gmail dizaina logs ekrānā vai pārāk modernas detaļas automašīnām kaut kā ir palaistas garām. Protams, daudzviet ir veci CRT monitori un videokasetes, bet ar to vien nerodas iespaids, ka stāsts notiktu 20. gs. beigās. Garajiem beigu titriem slīdot uz leju, ir sajūta, ka tikko pieveikta mūsdienu Resident Evil, kas arī notiek kaut kad mūsdienās. RE2 aizraujas ar jaunradi, bet ne līdz galam.
Šausmu sērijas otrā daļa uz PlayStation bija interesanta ar to, ka satur divus diskus un piedāvā izvēlēties starp diviem galvenajiem varoņiem ar nedaudz atšķirīgu sižetu, tad aicina to iziet vēlreiz, kopā sniedzot stāstam 4 variācijas. Tas pats, izņemot CD maiņu, ir saglabāts RE2. Diemžēl. Cenšoties pabeigt visus stāstus pēc kārtas (vienam 7–8 reālās stundas pirmajā reizē), droši vien ātri nogursiet, vācot tos pašus priekšmetus, pildot tās pašas mīklas (nedaudz mainītas) un bēgot no tā paša kaitinošā Tyrant.
Pirmoreiz spēlējot ar vienalga kuru varoni, kādā agrā ainā izvēlētais tēls ir teritorijas iekšpusē, kamēr otrs – aiz sētas. Savukārt, sākot ar otru, pirmais ir aiz sētas. Izstrādātājiem te bija iespēja radoši izpausties un izveidot pārliecinošāku iespaidu, ka abi galvenie varoņi cīnās paralēli, katrs risinot savus pārbaudījumus un saskaroties ar tikai viņam/viņai unikālām situācijām, bet beigās sanāk, ka vismaz puse satura katrā sižeta variācijā ir identiska ar pārējām. Tas ir izniekots laiks visiem, kuri nav stāvā sajūsmā par RE2.
Toties rimeika entuziastiem ir daudz darāmā, jo ir atslēdzami bonusa režīmi un galerija. Ikreiz pabeidzot RE2 sižetu, tiek parādīts aizvadītais laiks, saglabāšanās reizes un rangs. Neskaitot dizaineru skices, raksta autors no ekstrām atslēdza tikai 4th Survivor, kas ir viens sevišķi grūts uzdevums. Tajā ir īpašā aģenta ādā jāizkļūst no zombiju un citu pretekļu apdzīvotās pilsētas, bet jāiztiek ar to munīcijas daudzumu un veselības atjaunošanas līdzekļiem, kas tiek iedoti sākumā. Ja ar to nav gana, pastāv vēl cietsirdīgāka versija. Lai veicas!
Kopumā 2019. gada Resident Evil 2 ir pilnīgi no jauna izveidota, modernizēta piedzīvojumu spēle ar zombiju tēmu, kas aizņemas daudzas labas idejas no pagājušā gadsimta oriģināla. Kaut gan nevienā brīdī rimeiks nepārtop par īstenu šaujamgabalu, asa sižeta elementu tajā netrūkst. Diemžēl ne visi rada prieku vai šķiet vajadzīgi. Tiek iedrošināta vairākkārtēja iziešana, bet atkārtoti izmantotais saturs pārbauda pacietību. Vismaz pirmā stāsta pabeigšanas reize ir aizraujoša.
Apskatītā versija: PlayStation 4
Es viņu pamēģināju 30min demo, bija ok, bet tā skriet pirkt tagad nah, price drop jāpagaida.