Lielais pārsteigums. Huawei Mate10 Lite apskats.

“Liels” ar trīskāršu nozīmi. Liels ekrāns un liels pārsteigums – cik mazā korpusā ietilpst šis lielais ekrāns. Un arī liels pārsteigums – cik tas raiti strādā. Un paskatoties cenu, rodas jautājums – where is the catch?

Kā jau pēdējos gados ierasts, Huawei katram savam flagmanim izlaiž tā Lite versiju, kas cenšas iekarot pircēju sirdis un makus vidējā cenu segmentā. Protams, vislielāko ažiotāžu rada flagmaņi – to specifikācijas, fotokameras veikums vai papagaiļu skaits vienmēr ir izraisījis karstus strīdus. Vidējais cenu segments nodrošina pārdošanas apjomus un peļņu. Huawei nekad nav slēpis savas ambīcijas kļūt par vadošo viedtālruņu izstrādātāju un ražotāju. Un izskatās, ka Mate 10 Lite ir ieplānots kā nopietns ierocis šo ambīciju īstenošanai.

Tas uzreiz piesaista uzmanību ar savu lielo ekrānu – cenu kategorijā +/- 300 eiro tas pagaidām ir vienīgais daudz maz oficiāli (Ķīnas veikalus neapskatot) pieejamais tālrunis ar 2:1 proporcijas ekrānu. Un diviem kameru pāriem – gan galvenajai, gan pašiņu kamerai ir divu objektīvu sistēmas.

Ķeramies vērsim pie ragiem un skatāmies – how it delivers.

Svarīgākie tehniskie parametri

• Vienlaidus alumīnija korpuss
• 5,9 collu IPS LCD ekrāns ar 2:1 malu proporciju un 1080×2160 pikseļu izšķirtspēju, 409 ppi
• 16 + 2 Mp galvenā un 13 + 2 Mp pašiņu kamera
• 64 Gb galvenā krātuve un 4 Gb operatīvā atmiņa
• Android 7 operētājsistēma ar EMUI 5.1 lietotāja saskarni
• 3340 mAh lietotājam nenomaināms akumulators
• Divas simkartes vai viena simkarte un mikro SD līdz 256 Gb
• Pirkstu nospieduma lasītājs
• 3,5 audio izeja
• 156,2 x 75,2 x 7,5 mm; 164 gr.
• Cena no 280 – 360 eiro

Things we lost in fire… jeb, kā tajā Paula dziesmā: „Varēja būt, bet nebij”

• Nav 5 GHz WiFi atbalsta, NFC
• Mikro USB bez ātrās uzlādes

Izskats un uzbūve

Kā jau pēdējos gados ierasts, viss nepieciešamais atrodams atturīgā baltā kastē, kuru nu jau tradicionāli rotā uzraksts Huawei design. Kastē atrodams pats tālrunis, standarta lādētājs ar kabeli, austiņas, caurspīdīgs plastmasas ietvars un adata simkartes atvilktnītes izņemšanai.

Īpaši nice touch ir aizsargietvara iekļaušana standarta komplektācijā – tomēr tas rada divējādas sajūtas – “es esmu lēts un uz tausti nepatīkams, bet tu mani pacietīsi, kamēr no internetbodes atnāks tavs smalkais ādas (koka, metāla, silikona) maciņš”. Tas ir ne tikai nepatīkams uz tausti, bet arī jau trešajā dienā uz tā parādījās pamatīgas švīkas.

Uz testu atceļojušais tālrunis ir zelta krāsā ar baltu priekšējo rāmi ap ekrānu. Klasiski sievišķīgais. Man tēmēts. Vai tas ir Prestige Gold? Vārds Prestige alumīniju nepadara par zeltu, mārketinga speciālisti! Vēl pieejami melnā un zilā krāsā ieturēti tālruņi ar tikpat pompoziem nosaukumiem… Manuprāt, visizteiksmīgākais ir tieši tumši zilais tālruņa noformējums. OK, Aurora Blue.

Ja paša tālruņa dizainu drīzāk var dēvēt par askētisku, tad izpildījuma kvalitāte ir nevainojama. Gandrīz visu priekšpusi aizņem ekrāns (precīzāk – 84% no virsmas laukuma), atstājot vien divas šauras malas kameras acīm, sensoriem un uzrakstam Huawei. Uz aizmugures izvietoti galvenās kameras objektīvu pāris un pirkstu nospieduma lasītājs. Kreisajā malā – sim kartes un SD kartes atvilktnīte, labajā – skaļuma regulēšanas un ekrāna bloķēšanas pogas. Kā jau ierasts, apakšējā mala atvēlēta skaļrunim, 3,5 audio izejai un micro usb ligzdai. Visas pogas spiežas precīzi, arī salaidumu vietas izpildītas nevainojami un tālruni ir ļoti patīkami turēt rokās. Neliels darvas piliens ir kameras acs, kas izbīdīta par 1 milimetru – te nu Huawei dārzā pamatīgs akmens – nevienam no pēdējo pāris gadu modeļiem nekas tāds nav novērots. Noliktavā aizķērušās lētākas un izmēros biezākas komponentes?

Ekrāns, akumulatora darbība

Tas protams, nav AMOLED, bet tāpēc tas nav blāvs, ar sliktu izšķirtspēju vai apveltīts ar sliktu redzamību saulē! Krāsas ir sulīgas, melnais ir patiesi melns, un ja nav laboratorijas apstākļi, lai salīdzinātu ar košākajiem AMOLED eksemplāriem, tad nekādām pretenzijām pret ekrānu nevajadzētu rasties. Katrā ziņā šī tipa IPS LCD ekrāniem piemīt teicama energoefektivitāte, kas dienas beigās pozitīvi atsaucās uz akumulatora darbības ilgumu.

Ar visu savu diezgan pamatīgā izmēra ekrānu tālrunis ir viegli noturams rokā un (lai gūtu ātru pirmo iespaidu) visās dimensijās, svaru ieskaitot, ir mazāks par plus izmēra iPhone. Arī piecpadsmitgadīgā meita bija sajūsmā – viņas smalkajām rokām neradās nekāda diskomforta sajūta darbojoties ar tālruni.

Ražotājs nav norādījis, kādu ekrāna stikla aizsargtehnoloģiju ir izmantojis, bet mana pieredze ar vidējās klases Huawei tālruņiem liecina, ka šie ekrāni nav tie uzņēmīgākie ne attiecībā pret skrambām, ne taukainiem pirkstu nospiedumiem. Es teiktu – normas robežās. Galu galā – gorilla glass varbūt arī ir īpaši “skrambu drošs”, bet tas arī ir diezgan trausls un negatīvi ietekmē kopējo cenu. Te iezīmējās Huawei pieeja – šur tur pa drusciņai nogriežam, atstājam spīdīgo papīriņu un še jums gandrīz konča!

Sadaļas par baterijas darbību rakstīšanu mani iztraucēja šis raksts. Sāku nopietni apdomāt objektivitāti un tādus faktorus, kā “jo tev ir dārgāks tālrunis, jo ilgāk ar to spēlējies”, „sievietes vispār lieto tālruni mazāk” un “tu vienkārši pārāk maz lieto modernās saziņas instrumentus, neraksti e-pastus un nemenedžē to do listes un kalendārus”.

Lai vai kā – vidēji intensīvi darbojoties pa soc. tīkliem, klausoties mūziku, noskatoties pa kādam YouTube klipam un veicot nelielu skrējienu ar ieslēgtu SportsTracker, tālrunis bez uzlādes ir spējīgs nodzīvot divas dienas. Nedaudz kūtrākā režīmā arī visas trīs. Te gan būtu jāvelta uzmanība baterijas darbības optimizēšanai – Tālruņa pārvaldniekā ieteicams izveidot sarakstu, kurām lietotnēm ir atļauts darboties tad, kad tālruņa ekrāns ir bloķēts un kurām – nē. Protams, ja vien neesi atkarīgs no tūlītējas Instagram sirsniņas iečekošanas.

Sākumā sapīku, ka nav ātrās uzlādes (kas ir vidējās klases P10Lite – gandrīz gadu vecam modelim ar līdzīgu sākumcenu) bet ražotājs ir iemanījies nodrošināt pilnu uzlādi divarpus stundu laikā arī ar standarta lādētāju, kas ir ļoti pieņemams rādītājs.

Programmatūra

EMUI 5.1 uz Android 7.0 bāzes ir jau labi pārbaudīts un pierādījis risinājums. Lai neatkārtotos – lietotāja saskarsme nianses Artis aprakstījis Huawei P10 Lite apskatā – nekādu būtisku izmaiņu tur nav noticis.

Gadu gaitā Huawei ir diezgan nopietni piestrādājis pie EMUI uzlabošanas un izskatās, ka tiek ņemti vērā arī kritiskāki izteikumi: saskarsme ir moderna, funkcionāla un ikdienas lietošanā pārsteigumus sagādāt necenšas.

Lielākoties lietotāja saskarne ir gaumes jautājums – atsevišķiem modeļiem Huawei pamanās uzstādīt diezgan padrūmas vizuālās tēmas – tas atspoguļojās gan ekrāntapetēs, gan ikonu izskatā, tomēr tas ir viegli labojams, izvēloties savai gaumei tīkamāko no piedāvātā plašā tēmu klāsta.

Lai tiktu klāt simtiem vizuālo tēmu lietotnē Motīvi – būs jāizveido Huawei id konts. Tas varētu būt noderīgi, ja nepieciešams pārnest visus telefona datus un iestatījumus uz jaunu Huawei tālruni nākotnē. Lai cik tas nebūtu triviāli, tieši sākuma ekrāns un ikonas mums veido ikdienas iespaidu par savu tālruni.

Ražotājs sola Oreo un Emui 8 atjauninājumus tuvākajā laikā.

Veiktspēja

Tālrunis aprīkots ar Kirin 659 procesoru, kas dažādos apskatos un testos tiek salīdzināts ar vidējās klases etalonu – Snapdragon 625. Interesanta, bet neizprotama ir Huawei pieeja procesora sniegto iespēju piedāvājumā. Iepriekšējās paaudzes procesors Kirin 658 nodrošināja 5GHz WiFi, IR raidītāju, NFC un ātro uzlādi – kamēr Mate 10 Lite īpašniekiem tas iet secen. Toties Bluetooth standarts no 4.1 ir pacēlies uz 4.2, kas teorijā sola kvalitatīvāku pārraidi/skanējumu. Sajūta, ka kāds sēdējis un randomā ķeksējis ailītes – šito dosim, šito – nē. Iespējams, ka šis “griezums” ir tīšs uzstādījums, lai radītu zināmu distanci ar dārgāko radinieku – Mate 10 Pro.

Lai nu kā arī būtu – tālrunis darbojas bez mazākajām nosliecēm uz gausumu. Atļāvos pat tādu nesmalku joku, kā uzinstalēt kārtīgu porciju nekam nederīgas drazas – vīrusu meklētājus, optimizētājus, baterijas dakterus, failu pārlūkus, sen aizmirstus draugus, tinderus, ciklu kalendārus, dažādu portālu un saziņas aplikācijas – palaist tās fonā un mēģināt saklausīt skumju tālruņa nopūtu. Tomēr – nekā nebija. Maksimāli darbinot visu iespējamo tā arī neizdevās aizpildīt vairāk par pusi no 4 GB operatīvās atmiņas.

Pie intensīvas tālruņa darbības īpaša sasilšana netika novērota. Aukstos laika apstākļos (-10 grādi) traucējumi – izslēgšanās vai straujš akumulatora līmeņa kritums arī netika novērots.

Huawei nav pārāk aizrāvies ar nevajadzīgu lietotņu instalēšanu: pāris paša Huawei lietotnes, dažas spēles, Facebook un Instagram. No 64 Gb krātuves pieejami 48 Gb, kurus var papildināt ar 256 Gb atmiņas karti (noteikti vēlams izmantot vismaz class 10 atmiņas karti, citādi tālrunis ik pa brīdim rādīs paziņojumus, ka kartei ir zema līmeņa veiktspēja). Par papildus atmiņas karti varēsi aizmirst, ja izmantosi otru sim karti.

Pirkstu nospieduma sensors darbojas precīzi un zibenīgi. Tas atrodas ergonomiski pareizā vietā – nekāds papildus laiks adaptācijai man nebija nepieciešams. Kopš Samsung ir pārcēlis sensoru no priekšpuses uz aizmuguri, pieklusušas arī verbālās kaujas, kur tam būtu jāatrodas. Katram risinājumam ir savas priekšrocības. Protams, tā nav ideāla vieta brīdī, kad tālrunis atrodas auto turētājā, bet mēs tak nelietojam tālruni pie stūres, vai ne?

Zemāks WiFi standarts ikdienas lietošanā varbūt arī būs mazāk pamanāms, tomēr man izdevās atrast dažus “aklos punktus”, kur ierastā zona vairs netika uztverta. Cik tas aktuāli bezlimita mobilo datu pasaulē – jāizvērtē katram pašam.

Pie audio kvalitātes pieminēšanas vērts ir HiRes audio čips, kas skaņu apstrādā 24 bitu/192 kHz frekfencē – te noteikti nav veikti nekādi kompromisi, lai ar kvalitatīvām austiņām varētu baudītu teicamu skaņas kvalitāti. Tas man ir ļoti būtiski, jo mūziku pārsvarā klausos ar austiņām. Ar komplektā iekļautajām to gan izdarīt nevarēs – tās ir ar diezgan viduvēju skanējumu – drīzāk nodeva komplektācijai.

GPS nodrošina savienojumu ar A-GPS, GLONASS un BDS satelītu sistēmām. Atrašanās vieta tiek uztverta ātri un precīzi; geo tagging uzņemtajām fotogrāfijām arī ir precīzs. Sports tracker, kā arī HERE drive un WAZE navigāciju sistēmu darbībā nekādas aiztures vai maršruta neprecizitātes netika novērotas.

Kamera

Latvijas ziema ir nepateicīgs laiks, lai veiktu kameras testus. Gandrīz divu nedēļu laikā, kamēr tālrunis pabija manās rokās, saule izlīda no pelēkā drūmuma tikai pāris īsu brīžu.

Labā apgaismojumā galvenā kamera spēj uzņemt dabiskas un dzīvas fotogrāfijas ar ļoti pieņemamu detalizāciju un dinamisko diapazonu. Vairumā gadījumu nav nepieciešams pieslēgt HDR režīma palīdzību. Bet tiklīdz debesīs kāds ar lielo slēdzi izslēdz sauli, kamera strauji ceļ matricas jūtību, kā rezultātā bilžu kvalitāte sāk strauji rukt. Tipiska vidējā segmenta tālruņa kameras uzvedība. Neko neglābj divu objektīvu sistēma – te atšķirībā no vecākajiem brāļiem P10 un Mate10, otrs objektīvs kalpo tikai telpas dziļuma mērīšanai sintētiskā bokeh efekta veidošanai. (Mīlīši, mūs atkal drusku piečakarēja!)

Vairāk bilžu var aplūkot instagram.com/madara_saule

Pro režīmā vai „Nakts kadrs” arī tumšajā diennakts laikā iespējams iegūt interesantas un pat kvalitatīvas fotogrāfijas, tomēr, tam būs nepieciešams improvizēts statīvs vai atbalsta punkts.

Kā saka fotogrāfs Andrejs Zavadskis – vislabākā kamera ir tā, kas vienmēr līdzi.

Divu lēcu sistēma… ja flagmaņos bokeh efektu vēl var izmantot atsevišķiem mākslinieciskiem efektiem, tad te ir pilnīga izgāšanās. Pat plikgalvainu statuju tā nespēj korekti atdalīt no fona. Ierakstot gūgles meklētājā “dual camera best bokeh samples” var atrast daudz piemēru, kur šī sintētiskā tehnoloģija ir spējusi radīt tiešām interesantu rezultātu. Diemžēl ētiski apsvērumi man neļauj publicēt cilvēku bildes ar efektiem, kas radušies Mate 10 Lite samocītajās smadzenēs. Kaut gan… palasot pāris Āzijas valstu tehnoloģiju portālus, cilvēku sajūsmai nav robežu.

Tas pats attiecās uz pašiņu kameru. Neizmantojot fona pludināšanas un „skaistuma” iestatījumus, tiek iegūtas pieņemamas fotogrāfijas, ko aizsūtīt vecmāmiņai vai ievietot sociālajos tīklos.

Ģimenē neesam nekādi dižie filmētāji, tomēr uz video kvalitāti lielā mērā attiecas tas pats, kas fotografēšanu: labā apgaismojumā video ir pieņemamā līmenī. Krāsas, detalizācija un asums ir pieņemams, ņemot vērā, ka kameras griesti ir 1080p@30fps.

Plusi

Ekrāns, ekrāns un vēlreiz ekrāns! Kvalitatīva uzbūve. Ilga akumulatora darbība. „64/4” – perfekta kombinācija – noteikti sekošanas vērta (kratu ar galvu citu zīmolu vidējā segmenta tālruņu virzienā)

Mīnusi

Nav ātrās uzlādes, NFC, IR raidītājs; kameras viduvējā veiktspēja zemāka apgaismojuma apstākļos.

Rezumē

Izmērs – tas ir pieraduma jautājums! Ja ekrāna proporcija ir nākotnes trends, tad pa īstam to var novērtēt aplūkojot video YouTube kanālā. It kā ērtajai divu lietotņu darbināšanai split screen režīmā man vēl īsti pamatojumu atrast neizdodas. Turklāt, ne visas lietotnes ir šādam režīmam optimizētas.

Mate 10 Lite – lielisks viedtālrunis, ja esi atkarīgs no YouTube video; ja tev nevajag NFC, neņem tālruni līdzi dušā un fotografē pārsvarā tikai labas gaismas apstākļos! Pretējā gadījumā savs lolojums būs tomēr jāmeklē jau citā cenu kategorijā.

Lielākajos internetveikalos cena jau noslīdējusi līdz 280, pie viena no populārākajiem sakaru operatoriem – 323 eiro.

Konkurenti

Kā jau minēju apskata sākumā, +/- 300 eiro cenu robežās būs grūti atrast tālruni ar šādas proporcijas gandrīz 6 collu ekrānu. Paša Huawei lauciņā ir joprojām teicamais P9 ar galvas tiesu pārāku kameru. Bet atmetot 2:1 ekrāna ideju, konkurenti sastāsies garā rindā un nežēlīgi grūstīsies ar elkoņiem.

P.S. Pēc divu nedēļu intensīvas lietošanas, atgriežoties pie ierastā P10 tālruņa ar 5,2 collu ekrānu, tas liekās pārsteidzoši mazs un ērts. Savā ziņā pat harmonisks!