Web Analytics
More
    Reklāma

    Superprecīzi GPS gaidāmi viedtālruņos jau nākamgad

    Jaunākie raksti

    GPS precizitāte ir visai ēteriska parādība – citkārt var izsekot, pa kuru ielas pusi esi skrējis, citkārt automašīnas navigācija nespēj atšķirt ielas un par vēlu paziņo par nogriešanos.

    ION GNSS+ konferences norises laikā Portlendā Broadcom izziņojis pirmos super precīzos GPS moduļus, kas jau pavisam drīz nonāks ražošanā. Ar jauno GPS tehnoloģiju tikšot sasniegta precizitāte līdz 30 centimetriem. Šobrīd GPS precizitāte ir ap pieciem metriem. Labākajā gadījumā.

    Reklāma

    Esošā GPS sistēma paļaujas uz aprēķiniem, kas tiek veidoti no vismaz trīs GPS satelītu signāliem. Šo dēvē par L1 signālu. Jaunā sistēma paļaujas ne tikai uz aprēķiniem, bet jau no GPS satelīta tiks saņemta pietiekami precīza informācija, lai aprēķinos nebūtu jāizmanto aptuvenas metodes. Jaunā sistēma (L5 signāls) ļaus noteikt precīzu attālumu līdz GPS satelītam, kas būtiski uzlabos aprēķinus.

    Jaunā GPS izmantošanas sistēma daudz labāk strādās pilsētās, jo tai būs mazāki iespējamie traucējumi, turklāt vecā L1 signālu sistēma tiks apvienota ar L5 signālu. Talkā tiks ņemta arī informācija no mobilo sakaru torņiem, lai iegūtu vēl ātrāku un precīzāku atrašanās vietas nolasījumu.

    Te būtu jānorāda, ka L5 sistēma tiek izmantota jau šobrīd dažādos derīgo izrakteņu ieguvei paredzētos mērījumos. Broadcom BCM47755 būs pirmais parastajam mirstīgajam pieejamais GPS modulis ar L1 un L5 signālu apstrādi.

    Reklāma
    Paziņot par jaunumiem
    Paziņot par
    19 komentāri
    Inline Feedbacks
    View all comments
    x
    22.09.2017 13:12

    q: kāpēc vajadzīgi precīzie gps telefonos?
    a: lai var precīzāk notēmēt raķeti/dronu uz teroristu

    Krotow
    22.09.2017 14:25

    Citu iemeslu padarīt pieejamu ļoti precīzu GPS kā vien kā iespēju vēl labāk izsekot telefona nēsātāju, neredzu. Un ja vajadzēs, interesējošiem subjektiem vai visam “vainīgajam” reģionam GPS tāpat pabīdīs 50m sāņus. Ā, vēl iespēja marketologiem pasniegt šo kā megajaunumu ar pievienoto vērtību +200 EUR pie telefona cenas.

    Lauris u
    22.09.2017 16:18

    Tas lai superprecīzi valdība varētu izsekot pilsoņus!

    hkjkew
    22.09.2017 18:34
    Reply to  Lauris u

    kam tu esi vajadzigs, mulkji?

    Lapsinieks
    22.09.2017 16:42

    hm. lidmašīnas varot lidot tikai pateicoties navigācijai. kāpēc virs okeāniem nav nevienas lidmašīnas dienvidu puslodē?
    https://www.flightradar24.com/-20.74,11.84/2

    pie tam – liekot satelīta šķīvi, tas esot jāpavērš dienvidu virzienā, jo virs ziemeļu puslodes neesot satelītu. bet ļotaki spītīgi izvairās no dienvidu puslodes. jebkurš lidojums dienvidu puslodē neiet pa taisno… kur jēga?

    KKTK
    22.09.2017 20:35
    Reply to  Lapsinieks

    Ir un lido arī dievidos bet ne tur cilvēku ne naudas, tāpēc arī ir mazāk.comment image

    Krotow
    22.09.2017 22:36
    Reply to  Lapsinieks

    GPS uztvērēja “iedarbināšana” nav ātra. Tam pirms darba sākšanas jāuztver pietiekami daudz GPS satelītu, lai varētu precīzi noteikt savu atrašanās vietu. Precīzāki GPS uztvērēji to tāpēc dara diezgan ilgi – piemēram mērnieku darbarīki “startē” 5+ minūtes. Telefonos GPS darba sākšanas paātrināšanai no mobilo sakaru bāzes stacijas ielādē lietotāja aptuvenās koordinātes (A-GPS), kuras pēc tam pielabo, kad telefonā iebūvētais GPS uztvērējs sāk darboties. Tāpēc nav ko brīnīties, ka telefons arī offline navigācijas programmās ar atslēgtiem sakariem vai nezonā pēc ilgāka laika tomēr spēj noteikt savu atrašanās vietu. Telefoniem, kuri to nespēj, nav GPS uztvērēja, ir tikai A-GPS atbalsts vai arī GPS uztvērējs ir ar problēmām (telefoni ar Mediatek čipsetu).

    Dienvidu puslodē pāri Indijas un Atlantijas okeāniem īsti nav kur lidot – galā nav lielo pilsētu, kurās būtu daudz pasažieru. Radara kartē ļoti labi redzams, ka ienesīgie maršruti ir ziemeļu dienvidu virzienā un pāri sauszemei.

    viesturs
    26.09.2017 16:12
    Reply to  Krotow

    Dienvidu puslode ir no ekvatora uz leju šai kartē. Lidmašīnu ka biezs …

    Ivars
    23.09.2017 09:23
    Reply to  Lapsinieks

    Flightradar ir balstīts uz entuziastu kopienu, kuri izvieto lidmašīnu datu uztvērējus pie sevis un un tad pārraida uz centrālo serveri. Okeānā nav kur tos izlikt. Ir. protams arī cilvēki, kas izliek uztvērējus uz salām, bet tas nav pietiekoši. To var redzēt, ja izseko lidenes, kas tur lido pāri – tās pazūd un tad atkal parādās otrā krastā. Kaut kur lasīju interviju ar Flightradar24 dibinātāju, viņiem ir ideja lietot satelītus, lai nosegtu arī okeānus, bet tik bagāti viņi vēl neesot.

    Lapsinieks
    23.09.2017 19:31
    Reply to  Ivars

    da labi. gribēju notroļļot jautājumu. šorīt pamanīju, ka ļotaks no dubajas uz bostonu lidoja pāri latvijai. nu ahūns līkums. plakanzemes aizstāvji visu šo kopbildi min kā vienu no argumentiem – uz viņu kartes visas lidmašīnas lido taisnā līnijā, kamēr te redzams, ka met pamatīgus lokus. visas!

    Nelabojams
    25.09.2017 14:07
    Reply to  Lapsinieks

    Visīsākais ceļš starp diviem punktiem uz lodes virsmas ir lielā riņķa (t.i., riņķa, kura centrs sakrīt ar lodes centru) segments. Kas vairumā kartogrāfisko projekciju un pietiekami lielās distancēs ir redzams, uz plaknes kā līka līnija. Eksperimentāli par to var pārliecināties, paņemot globusu un starp interesējošiem punktiem nostiept diegu.

    Lapsinieks
    25.09.2017 17:23
    Reply to  Nelabojams

    paņēmu globusu. nostiepu diegu no dubajas uz bostonu, b**, tieši pāri Latvijai. :D

    pac kādreiz esi savus pekstiņus pārbaudījis dzīvē? tas tā – prāta asināšanai – skolā neteici “es gribu kļūt par pasaules pētnieku! tev pastūma zem deguna globusu un pateica – viss jau ir atklāts?”

    Nelabojams
    26.09.2017 07:13
    Reply to  Lapsinieks

    Tu (arī plakanisti un visi citi šitie dīvaiņi – fizikālās realitātes noliedzēji) man atgādina tos četrus aklos austrumu parunā, kuri mēģināja aprakstīt, kāds izskatās zilonis. Vai tev patiešām neienāk prātā, ka uz pasaules ir ne mazums cilvēku, kuri ir gan izglītotāki, gan ar plašāku redzesloku un vairāk pieredzējuši par tevi; arī ļoti daudz ko pārbaudījuši praksē? Nevis tikai pie klavieres tupētāji, kas visas patiesības atrod jūtubē?

    Lapsinieks
    26.09.2017 09:09
    Reply to  Nelabojams

    tad jau Tev, izglītotajam, ar plašo redzesloku, nebūs nekādu problēmu izskaidrot šīs anomālijas.

    digitalk
    26.09.2017 23:18
    Reply to  Lapsinieks

    pag, kas nesakrīt ar @Nelabojams apgalvojumu par ‘visīsākais ceļš starp diviem punktiem uz lodes virsmas ir lielā riņķa segments’? tas ka lidmašīnas lido pa nospraustajiem koridoriem, nevis pa taisnāko līniju?

    Lapsinieks
    27.09.2017 10:06
    Reply to  digitalk

    apreģelis – tad taisnā līnija vai tomēr koridors?
    Nelabojamais pac liela puika, pac visu izskaidros (kosmonauts tak) – man nav nekādas vēlmes trollēties ar Tevi, Rič! Tem pače, ka Tu, tāpat kā es, esam tik vien kā jū(tele)tūbiji

    Nelabojams
    27.09.2017 08:06
    Reply to  Lapsinieks

    “…elementārām vietām, kuras dzīvē nav jāredz, jo tām jābūt aiz horizonta,
    ISS brīnumiem un visām tām bildītēm ar “zemes liekumu” no tās, cilvēks
    uz mēness”
    Tu vienkārši esi ļoti tālu no šīm lietām un info tev sniedz jūtube un tamlīdzīgi avoti; laba tiesa no šiem “jautājumiem” turklāt ir vienkārši izdomāti. Es, turpretī, esmu tajās iekšā visu dzīvi – jā, ieskaitot arī kosmiskās tehnoloģijas.
    No otras puses, ja man kāds kaut ko vaicās par TAVAS profesijas “informatīvās apkārtnes” lietām, arī es būšu spiests atbildēt “nezinu” un turklāt uz krietni vairāk, nekā 10% jautājumu.

    Lapsinieks
    27.09.2017 10:02
    Reply to  Nelabojams

    skaidrs. mums ir kosmonauc. paldies par uzmanību. nekad nav ienācis prātā (pirms kādam aprādīt cik tālu vai netālu ir no šīm lietām un kas ir informācijas avoti), ka arī tava dzīve ir vienkārši izdomāta pasaule?

    oldschool zerolemon fan
    23.09.2017 10:40

    Esmu tikai PAR precīzākiem gps. Un ja ražotāji tiešām pievērsīs pienācīgu uzmanību GPS kvalitātei savos tālruņos un iekļaus visu satelītsistēmu atbalstu, būšu tikai priecīgs.

    Reklāma